Likumpārkāpējs policijai iešķiebj citas personas datus

Datu izmantošanā vaino paziņu

Gluži kā ikdienas rituāls Sergejam ir došanās uz policijas iecirkni. Vīrietim regulāri nākas skaidroties ar policiju par to, ka viņš nav vainojams izvirzītajās apsūdzībās. Sergejs „Tautas balsij” nomākti stāstīja, ka kāds cilvēks jau vairākus gadus pretlikumīgi izmantojot viņa personas datus, kā rezultātā uz policijas iecirkni tiek izsaukts Sergejs, nevis īstenais nozieguma pastrādātājs.

„Apvaino visādās zādzībās, nelikumībās, it kā esmu kaut ko nozadzis veikalos, lietojis narkotikas. Ilgus gadus man šādi notiek, un neviens no policijas darbiniekiem īsti nevar ieteikt, kā rīkoties,” bēdājas Sergejs. Policijā viņam esot ieteikts nomainīt savu vārdu un uzvārdu. „Manuprāt, tā darīt būtu muļķīgi, jo viens cilvēks pastāvīgi izmanto manus datus un viņam tas viss forši izdodas,” viņš sacīja.

Policijā izjūt pazemojumu

Vīrieša privātos datus izmantojot kāds viņa paziņa, kuram savulaik aiz labas sirds ļāvis padzīvot savā dzīvoklī. Paziņa ar savu brāli tur dzīvojuši kādu laiku, līdz kaimiņi sākuši par viņiem sūdzēties un Sergejs licis izvākties. Šajā dzīvoklī esot stāvējusi Sergeja bāreņa apliecība, uz kuras uzrakstīts vārds, uzvārds un personas kods.

„Visticamākais, ka no tās viņš izmanto manus datus, jo citādi viņš nevar zināt,” domā Sergejs, kurš šajā situācijā jūtoties pagalam bezpalīdzīgs. Tas, ka regulāri jādodas uz policiju, tērējot gan viņa laiku, gan naudu. Tāpat viņš izjūt pazemojumu ik reizi, kad policistiem nākas taisnoties un pierādīt, ka nav vainojams noziegumos un kāds ļaunprātīgi izmanto viņa privātos datus.

Policijā pārbauda sniegtos personas datus

Policijā jau pēc dažām minūtēm pārliecinās, ka viņš patiesi nav vainojams, un Sergejs var atstāt iecirkni. Vīrietim apnikusi šāda situācija, turklāt viņš raizējas, vai tas kādudien neradīs problēmas viņa darbavietā. Savukārt Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis „Tautas balsij” skaidroja, ka pirms lietvedības sākšanas par kādu personu vispirms tiekot pārbaudīti tās personas dati ar specifiskām metodēm.

Kādas konkrēti metodes tiek lietotas, to Krapsis neatklāja, lai tās netiktu ļaunprātīgi izmantotas. Ja tomēr kāda persona spējot iziet policijas veikto personas identificēšanas testu un pēc tam atklājas, ka cilvēks tomēr melojis policijai, tad šāda persona tiekot saukta pie atbildības.

Praksē bijuši gadījumi, kad personas izmantojušas svešus personas datus, taču šādās situācijās policija veicot pārbaudi. „Ja persona nav vainīga, protams, tā tiek atbrīvota no atbildības. Attiecīgi, ja ir iespēja noskaidrot personu, kura šos datus izmantoja, tad arī likumdevējs ir paredzējis konkrētu administratīvo atbildību par svešas personas fizisko datu izmantošanu,” skaidroja Krapsis.

Kā pārtraukt krāpšanos ar datiem?

Arī „Tautas balsij” Valsts policijā nespēja dot konkrētu padomu, kā Sergejam turpmāk rīkoties, lai vairs nebūtu jācieš par cita cilvēka grēkiem un jādodas taisnoties uz policiju. Tas, ko Sergejs var darīt, ir rakstīt policijai iesniegumu ar detalizētu problēmas aprakstu, lai policija šo informāciju var pārbaudīt. Krapsis uzsvēra: „Policijai arī vajag kaut kādus pierādījumus, lai būtu pamats šo lietu tālāk skatīt.”

Sergejs problēmu varētu risināt arī Datu valsts inspekcijas (DVI) palīdzību. Ja tiks pierādīta nelikumīga personas datu izmantošana, tad vainīgajai personai nāksies maksāt prāvu naudas sodu, atzina DVI direktore Signe Plūmiņa. Maksimālais sods var būt 10 000 līdz 8000 latu apmērā, savukārt minimālais - ap simts latiem.