Bijušie "Bankas Baltija" auditori izjutuši zināmu spiedienu, auditējot banku .

Kā ziņots, 2002.gada rudenī Zviedrijā gaidāma tiesas prāva pret "Bankas Baltija" auditoru "Coopers&Lybrand". Prasības pieteikumā "Bankas Baltija" likvidators prasa atlīdzību 165 miljonu ASV dolāru apmērā, apgalvojot, ka šāds kaitējums radies auditora nolaidības dēļ, veicot 1992. un 1994. gada auditus. Pēc advokāta stāstītā, viņa pārstāvētā puse tiesā uzsvērs, ka 90.gadu sākumā Latvijas banku sistēmas uzraudzība bijusi mazattīstīta un mazpieredzējusi, tāpēc tika prasīts, lai lielās komercbankas auditē kāda no pazīstamām starptautiskajām auditorfirmām, kas lielā mērā aizstātu Latvijas Bankas vēl pilnībā neattīstīto uzraudzības sektoru, un tam būtu atslēgas loma Latvijas Bankas lēmumos par rīcību sakarā ar kādas bankas konkrēto stāvokli. "Mēs nenoliegsim, ka jau 1994.gada vasarā Latvijas Bankai bija nojauta, ka viss nav pilnīgā kārtībā. Taču bez audita ziņojuma, kur norādīts uz trūkumiem, Latvijas Bankai nebija formāla pamata, uz ko atsaukties, rīkojoties pret "Banku Baltija". Bankas vadība draudēja ar tiesas darbiem, ja pret to veikšot it kā nepamatotas sankcijas," piebildis advokāts. Kā ziņots, tiesas process sāksies 2002.gada 14.oktobrī un tam atvēlētas aptuveni septiņas nedēļas. Pirms tam - nākamā gada 1.maijā - vēl tiks lemts par tiesas procesa "scenāriju". "Mēs tiesai centīsimies pierādīt, ka, paļaujoties uz audita atzinumu, turpinājās un pastiprinājās tiešai tās "Bankas Baltija" finansu darbības, kas bankai un tās klientiem radīja vislielākos zaudējumus," iepriekš atzīmēja Bagners. Procesā būs jāliecina arī augstām gan esošām, gan bijušām Latvijas amatpersonām. Par prasītāja puses liecinieku tikšot aicināts Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimšēvics, kā arī bijušais ministru prezidents Māris Gailis un kādreizējais Latvijas Bankas padomnieks, "Rietumu bankas" prezidents Maikls Borks (Michael Bork).