Šodien Pirmajos Meža kapos svinīgā piemiņas pasākumā tika atklāts izcilās aktrises Elzas Radziņas (1917-2005) kapa piemineklis.
Svinīgi atklāj Elzas Radziņas kapa pieminekli (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis pieminekļa atklāšanā aicināja atcerēties Radziņu - "šo zvaigzni, kurai nebija jādomā, vai dejot ar zvaigzni, vai dziedāt ar zvaigzni. Viņa pati dejoja, dziedāja un priecājās šajā dzīvē".
"Mums ir tas gods, ka zvaigzne [Elza Radziņa] ir dzimusi Jelgavā. Priecājos, ka beidzot izdarījām to, kas bija jāizdara," savu viedokli par pieminekļa uzstādīšanu izteica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
"Mēs ļoti priecājamies par šo skaisto pieminekli, taču īstāko un dižāko pieminekli jau ir uzcēlusi pati māksliniece mūsu sirdīs un atmiņās," sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.
Aktrises piemiņu godināja arī Latvijas Nacionālā teātra aktieri, Latvijas Zinātņu akadēmijas biedri, ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) un organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvji u.c.
Kā ziņots, pieminekļa autore ir tēlniece Ligita Franckeviča, bet idejas īstenotāji - akmeņkalis Ivars Feldbergs un tēlnieks Ojārs Breģis.
Piemineklis izgatavots no īpaša Zviedrijas granīta - holandera, kurā pelēku toņu joslas savijas ar iesārtām, gluži kā priekškara krokas. Piemineklis sastāv no divām akmens daļām. Simbolizējot skatuves mākslas gaisīgumu un reizē nezūdamību, jau gandrīz aiz aizvilkta priekškara vīd sievietes-karalienes siluets.
Akmens iegāde, pieminekļa izveide un kapavietas sakārtošana kopumā izmaksāja 13 000 latu.
Kā LETA jau ziņoja, Jelgavas dome pērnā gada nogalē Jelgavas goda pilsones Elzas Radziņas pieminekļa izveidei piešķīra 5000 latu, no kuriem 3500 lati tika izlietoti granīta iegādei un transportam. 500 latus Radziņas kapa pieminekļa izveidei atvēlēja Latvijas Zinātņu akadēmija, kuras goda locekle bija Radziņa, 500 latus - mākslinieces dzīvesbiedrs Oļģerts Šalkonis.
Elza Radziņa aizgāja mūžībā 2005.gada 18.augustā 88 gadu vecumā.
Elza Radziņa dzimusi 1917.gada 10.februārī Harkovā, Krievijā. Elza Radziņa bieži tika dēvēta par skatuves karalieni. Šo titulu viņai ir nodrošinājušas tādas lomas kā Ģertrūde Grigorija Kozinceva filmā "Hamlets", Stella Kempbela Džona Kiltija lugā "Mīļais melis", Žorža Sanda Jaroslava Ivaškeviča lugā "Vasara Noānā", Fedra Rasīna traģēdijā, Elinora Dž.Goldmena "Lauvā ziemā", Mēdeja Deāka Ā.Genca "Mūslaiku Mēdeja" un citas.
Radziņa ir aktrise, kurai ir veltīti dzejas krājumi, radīta filma, viņa ir gleznota un apdziedāta, viņa ir Zinātņu akadēmijas goda locekle. Kembridžas Biogrāfiskais centrs Elzu Radziņu savulaik ir atzinis par gada aktrisi.
Īpašu vietu visas Latvijas kultūras dzīvē ir ieņēmušas viņas Ārijas Elksnes, Rabindranata Tagores un latviešu tautasdziesmu programmas.
Vairāk nekā 50 gadu pagājuši kopš Radziņas pirmās kino lomas Jūlija Raizmana filmā "Rainis" (1949). Jau atzinību guvušajai Jelgavas Drāmas teātra aktrisei Elzai Radziņai toreiz bija 32 gadi. Filmā "Rainis" Elza Radziņa tēloja Doru, Jāņa Raiņa māsu.
Režisora Grigorija Kozinceva filma "Hamlets" (1964) pati par sevi uzskatāma par padomju kino leģendu. Ģertrūdes loma šajā filmā Elzu Radziņu padarīja pazīstamu visā pasaulē.
Pirmā Radziņas līmeņa kino loma Rīgas kinostudijā bija Asta madāma Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966). Varenāku latvisku raksturu - Oļiņieti - Elzai Radziņai bija lemts izspēlēt režisora Voldemāra Pūces "Mērnieku laikos" (1968).
1970.gads iezīmējas ar divām kino veiksmēm - Ance Oļgerta Dunkera "Klāvā - Mārtiņa dēlā" un Aleksandra Leimaņa "Vella kalpu" spriganā Ģertrūde. Sekoja valdonīgā māte Gunāra Pieša filmā "Pūt, vējiņi!" (1973) kino versijā un Dollija Jāņa Streiča "Teātrī" (1978).