Šodien Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā valdības ārkārtas panākta vienošanās, ka līdz 2013.gadam valsts pārvaldē strādājošo skaits nepārsniegs 8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.
Valdība apņemas ierēdņu skaitu samazināt līdz 8% no iedzīvotāju skaita (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane informēja, ka šā gada pirmajā pusē valsts pārvaldē vidēji strādāja 9,1% jeb 205 263 iedzīvotāji, līdz ar to būtu jāatlaiž aptuveni 25 000 budžeta iestādēs strādājošo.
Tagad ministrijām pēc Zatlera iniciatīvas līdz 30.oktobrim būs jāiesniedz savi ziņojumi par samazinājumiem, lai būtu iespējams konkrēti noteikt, cik daudz cilvēku strādās valsts pārvaldē 2010., 2011. un 2012. gadā.
Tāpat panākta vienošanās, ka līdz 29.septembrim valdība vienosies par nodrošināmo valsts pārvaldes funkciju apjomu un būs skaidrs, kuras funkcijas valsts turpinās īstenot, bet no kurām funkcijām atteiksies.
Savukārt līdz 15.oktobrim tiks panākta skaidrība par valsts pārvaldes vienoto atalgojuma sistēmu, lai vairs netiktu pieļauta tā dēvētā radošā grāmatvedība.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) šodien ārkārtas valdības sēdē solīja turpināt iesāktās valsts pārvaldes reformas un tās samazināšanu.
Valdības vadītājs norādīja, ka, sākot padotības iestāžu sistēmas izvērtēšanu, ir rastas papildu optimizācijas iespējas un aģentūru skaits ir samazināts no 76 aģentūrām 2009.gada sākumā līdz 25 valsts aģentūrām līdz gada beigām, kas nodrošina 67% samazinājumu.
Šobrīd amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2008.gada 1.jūliju valsts pārvaldē ir samazināts par 29,41%. Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kad atbilstoši ministriju pieņemtajiem lēmumiem būs īstenotas visas ministriju iecerētās reformas, nodarbināto skaita samazinājums centrālajos aparātos pārsniegs 30%. Kopējais nodarbināto skaita samazinājums budžeta iestādēs salīdzinājumā ar 2008.gadu 2009.gada jūlijā bija 11,7%, informēja premjers.
Šā gada 30.jūnijā valdība vienojās samazināt algu grupu augšējās robežas par 20%. Līdz ar to ir veikts pirmais pasākums algu grupu intervāla samazināšanai, kas ir pamatnosacījums darba samaksas diferenču izlīdzināšanai starp tiešās pārvaldes iestādēm un nodrošina virzību uz caurskatāmāku un taisnīgāku atalgojuma sistēmu.
Salīdzinājumā ar 2008.gada vidējo rādītāju vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs 2009.gada jūlijā ir samazinājusies no 585 latiem līdz 517 latiem jeb par 12%. Kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums atlīdzībai salīdzinājumā ar 2008.gadu ir 296,7 miljoni latu.
Vienlaikus tiek atzīmēts, ka atalgojumu statistika valsts budžeta iestādēs var uzrādīt vidējās darba samaksas palielinājumu, kas ir saistīts ar nodarbināto skaita samazinājumu, jo, atlaižot darbiniekus, tiek izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Atlaisto darbinieku skaitā vairumā gadījumu ir darbinieki ar zemāku kvalifikāciju, rezultātā vidējais darba samaksas līmenis gan iestādē, gan noteiktā amatu saimē var paaugstināties, informēja Dombrovskis.
Veicot ministriju centrālo aparātu optimizāciju, ir būtiski samazināts vadītāju un vadītāju vietnieku skaits, veidojot lielākas struktūrvienības. Labās prakses piemēri šajā jomā esot Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Tomēr atsevišķās ministrijās ir saglabājusies struktūras sadrumstalotība. Turpinot optimizācijas pasākumus, iespējams, ir jānosaka unificēta ministriju iekšējā struktūra, atgriežoties arī pie iepriekš noraidītās idejas par darbinieku skaita normēšanu, norādīts ziņojumā.
Dombrovskis arī informēja, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Šobrīd likumprojekts tiek precizēts atbilstoši institūciju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Likumprojektu plānots iesniegt Valsts kancelejā līdz 2009.gada 15.oktobrim.
Kā turpmāko rīcību premjers minēja ministriju centrālo aparātu samazināšanu, nosakot vienotus principus struktūrvienībām un minimālajam darbinieku skaitam pa galvenajiem funkciju blokiem - politikas veidošana, atbalsts, juridiskā analīze, ieviešanas kontrole, iekšējais audits.
Plānota politikas veidošanas funkciju centralizācija un pakalpojumu sniegšanas funkciju decentralizācija reģionālajā un vietējā līmenī, tāpat kompetentas centralizētas reformu vadības un koordinācijas funkcijas stiprināšana valdības centrā.
Plānota arī atkārtota padotības iestāžu, publisko aģentūru un valsts kapitālsabiedrību izvērtēšana, nosakot, ka pamatā vienai nozares politikai ir viena ieviešanas institūcija padotības institūciju līmenī. Iecerēta arī valsts funkciju inventarizācija, samazināšana un optimizācija.
Kā uzsvērts ziņojumā, ir jāpabeidz 2010.gada budžeta veidošanas ietvaros sāktā valsts funkciju izvērtēšana, rezultātā piedāvājot optimizētu funkciju gala sarakstu ar skaidru uzstādījumu par šādām funkciju kategorijām - saglabājamās valsts funkcijas, samazinātā apjomā īstenojamās funkcijas, privātajam sektoram deleģējamās valsts funkcijas, pārtraucamās valsts funkcijas. Pēc funkciju inventarizācijas pabeigšanas ir koriģējams pārvaldes institucionālais modelis, nosakot, kādā pārvaldes līmenī tiek nodrošināta konkrēto funkciju īstenošana.
Premjers uzsver, ka ir jāturpina uzsāktais atbalsta funkciju centralizācijas process, izmantojot labo praksi un panākot plašākas optimizācijas iespējas, veidojot atbalsta funkciju servisa centrus, tostarp reģionos. Paralēli izvērtējama iespēja nodot atbalsta funkciju nodrošināšanu ārpakalpojumā, uzsvērts ziņojumā.
Tāpat viens no svarīgākajiem izmaksu samazināšanas un funkciju optimizācijas instrumentiem ir informācijas komunikāciju tehnoloģiju izmantošana pārvaldes procesu nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā. Ir jāturpina pilnveidot elektroniskās dokumentu aprites sistēma, elektroniska informācijas apmaiņa starp iestādēm, IT sistēmu savietošana.
Vienlaikus ir veicama pārvaldes iekšējo procedūru vienkāršošana, samazinot plānošanas iniciatīvu skaitu un sniedzamo pārskatu slogu, veicot tālāku regulāri vācamās informācijas standartizāciju.
Tiek plānota arī valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana. Valsts sektora izdevumu samazināšana ir viens no svarīgākajiem strukturālo reformu uzdevumiem, kas ir tieši saistīts ar valsts veicamo funkciju apjomu un valsts sektorā nodarbināto skaitu. Vidējā termiņā ir nepieciešams panākt starptautiski salīdzināmu līmeni attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto skaitu īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita, uzsvēris premjers.
Neskatoties uz nepieciešamību būtiski samazināt valsts izdevumus un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, vienlaikus nav pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo kompetences un profesionalitātes pazemināšanās.
Valsts civildienests ir jāpaplašina, veidojot vienotus nodarbinātības nosacījumus pārvaldē strādājošiem, vienkāršojot un modernizējot personālvadības procedūras. Vienlaikus ir būtiski jāpastiprina pārvaldē strādājošo disciplinētība un atbildība par normatīvajos aktos un valdības lēmumos noteikto uzdevumu izpildi, vēršoties pret katru gadījumu, kad tiek konstatēta valsts interesēm un valdības un pārvaldes uzdevumiem pretēja rīcība. Ir nostiprināma ierēdniecības politiskā neitralitāte, ieviešot profesionālas atlases un novērtēšanas procedūras vismaz iestāžu vadītāju līmenī un nodrošinot vienotu cilvēkresursu vadību, uzvērts ziņojumā.