Ādamsonam prasa piespriest 12 000 Ls naudas sodu par neslavu ceļošu ziņu izplatīšanu (7)

Prokurors Modris Adlers tiesu debatēs pauda viedokli, ka Ādamsona vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta. Pēc prokurora domām, ir pierādīts, ka Ādamsons publiski izplatīja citu personu godu un cieņu aizskarošas ziņas, tā nodarot kaitējumu valstij un radot smagas sekas - pārkāpjot Satversmē un starptautiskajos aktos noteiktās cilvēka tiesības. "Gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), gan Latvijas tiesu spriedumos ir norādīts, ka vārda brīvība nav absolūta, nevar apvainot personu nozieguma izdarīšanā, ja to nav atzinušas kompetentas iestādes," teica prokurors. Adlers apsūdzības runā uzsvēra, ka Ādamsons 2000.gada 17.februārī Saeimas plenārsēdē izteica savu deputāta viedokli, jo Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija nebija viņu deleģējusi konkrētajā dienā runāt debatēs. "Ādamsons labi zināja, ka komisijas rīcībā nav pierādījumu par šo trīs personu saistību ar pedofilijas skandālu, taču tas viņu neatturēja no šī paziņojuma," savu nostāju pauda Adlers. Pēc prokurora domām, izvērtējot Ādamsona nodarījumu, uzmanība jāpievērš ne tikai viņa runai Saeimas debatēs, bet arī iepriekšējiem paziņojumiem izmeklēšanas komisijas darbības laikā. "Ne reizi vien Ādamsons sacīja, ka nosauks to amatpersonu vārdus, kuru saistība ar skandālu tiks pierādīta, tādējādi Andra Šķēles, Valda Birkava un Andreja Sončika vārdu nosaukšanu sabiedrība uztvēra kā loģisku turpinājumu iepriekšējiem solījumiem," skaidroja Adlers. Analizējot Ādamsona rīcību, prokurors izteica viedokli, ka deputāts bija uzņēmies tādas kā "Saeimas tiesas" funkcijas, it kā viņa teiktais būtu aksioma, kas nav apstrīdama. Ar emocionālu runu šodien tiesu debatēs uzstājās arī visi trīs cietušie - Šķēle, Sončiks un Birkavs, Šķēle savā runā uzdeva retorisku jautājumu, kas gan ļāvis Ādamsonam tā rīkoties, uz ko pats arī sniedza atbildi - pēc Šķēles domām, Ādamsonu tā rīkoties pamudināja nesodāmības apziņa, ka viņš tā rīkojās, slēpjoties aiz deputāta mandāta. "Ja atzīsiet viņu par nevainīgu, daļa sabiedrības padomās, ka viņam [Ādamsonam] bija taisnība, un ka viņa trīs nosauktie cilvēki tiešām bija kaut kā iesaistīti pedofilijas lietā. Ja atzīsiet par vainīgu - varbūt nākotnē amatpersonas aizdomāsies, par ko runā," savu nostāju pauda Šķēle. Viņš neaicināja tiesu sodīt Ādamsonu bargi, jo pats esot viņam jau piedevis un neuzskatot par vajadzīgu "turēt ļaunu prātu". Šķēle uzsvēra, ka šajā lietā galvenais ir fakts, vai Ādamsons tiks atzīts par vainīgu. Andrejs Sončiks debatēs uzsvēra, ka Ādamsona paziņojums par viņa saistību ar pedofilijas lietu būtiski ietekmējis viņa darbu Valsts ieņēmumu dienestā. "Man bija jāvada vairāk nekā 5000 cilvēku liels kolektīvs, un man bija grūti strādāt, jo nevarēju šiem cilvēkiem izskaidrot, ka tā nav patiesība," teica Sončiks. Viņš, tāpat kā Šķēle, atzina, ka Ādamsona paziņojumu visvairāk pārdzīvojuši tieši ģimenes locekļi. Valdis Birkavs savukārt savā runā vairāk akcentēja tā laika politisko situāciju valstī. "Pedofilijas skandāls bija liela vēriena labi sagatavota provokācija pret Latvijas valsti, un Ādamsons bija šīs provokācijas redzamā daļa," savu viedokli pauda Birkavs. "Es nekad dzīvē nevarēju iedomāties, ka man nāksies saskarties ar tādu nelietību," tā Ādamsona paziņojumu vērtēja Birkavs. Tiesu debates šajā krimināllietā turpināsies rīt, kad aizstāvības runu teiks Ādamsona advokāts Vilnis Krasovskis. Jau ziņots, ka Ādamsonam celta apsūdzība par to, ka, būdams valsts amatpersona, viņš tīšām publiski izplatīja toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un viņiem neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas. Ādamsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kurai bijušas smagas sekas. Prokuratūra uzskata, ka eksdeputāta rīcība radījusi smagas sekas, jo rupji pārkāptas Satversmē garantētās personas pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību. Sociāldemokrātu deputāts 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīti Šķēle, Birkavs un Sončiks. Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks tika atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes. Iespēja saukt eksdeputātu pie kriminālatbildības radās, beidzoties viņa Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai. Eksdeputāts lūdza izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, jo uzskata, ka lietā nav motivācijas par viņam inkriminēto noziegumu, veikti arī procesuāli pārkāpumi. Maizītis noraidīja Ādamsona lūgumu.