Latvijā nekontrolēti var uzbūvēt peldošu pilsētu (9)

Plosti, airu laivas, peldošas barakas un pat milzīgi piepūšamie matrači pa Latvijas ūdeņiem var kursēt bez ierobežojumiem, tie nav jāreģistrē, un to izskats nevienā birokrātiskā institūcijā nav jāsaskaņo. Protams, šie peldlīdzekļi nedrīkst nekontrolēti dreifēt ostu teritorijās, kuģu ceļos, oficiālās piestātnēs vai rūpnieciskās zvejas teritorijā. Bet pārējās vietās — lūdzu, bez problēmām! Peldoša tējnīca mierīgi var dreifēt pa Aizkraukles kanālu, tāpat kā uz plosta uzbūvēta telts — pa Alūksnes ezeru. Vienīgi jāņem vērā, ka tiem jābūt peldošiem objektiem un tie nedrīkst būt stacionāri piesaistīti pie krasta ar tiltiem, laipām, komunikāciju kabeļiem vai caurulēm, jo tādā gadījumā tā jau būs stacionāra būve un tās uzsliešanai būs jāsaskaņo būvprojekti un jārīko sabiedriskās apspriešanas.

Ko valsts likumdošana atzīst par peldlīdzekļiem?

Latvijas likumdošana paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) ir jāreģistrē:

- ūdensmotocikli,

- motorlaivas,

- kuteri,

- airu laivas.

Te gan jāpiebilst, ka airu laivu reģistrācija ir brīvprātīga un to var arī nedarīt. Vienīgi noteikts, ka obligāti jāreģistrē tās laivas, kas tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā.

Savukārt Jūras administrācijā jāreģistrē:

- kuģi, kuru garums ir 12 un vairāk metru;

- velkoņi, palīgflotes un pasažieru kuģi;

- zvejas kuģi, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā;

- jahtas, kuras paredzētas braukšanai galvenokārt ar burām un kuru garums ir lielāks par divarpus metriem.

CSDD mājaslapā teikts: "Latvijā nav jāreģistrē kuģošanas līdzekļi, kurus nereģistrē ne CSDD, ne arī Jūras administrācija."

Kad Nedēļa jautāja CSDD, kur un kā jāreģistrē uz plosta uzbūvēta vasaras mājiņa, tika saņemta nekonkrēta atbilde, ka šāds peldlīdzeklis "visdrīzāk būtu identificējams kā airu laiva, kura obligāti nav jāreģistrē".

Tādējādi var secināt, ka nav jāreģistrē virkne peldlīdzekļu — ne tikai oriģināli jaunizgudrojumi, bet pat par tradicionāliem peldlīdzekļiem uzskatīti kuģi. Piekasoties likuma burtam, iznāk, ka nav jāreģistrē zvejas kuģis, ja to neizmanto zvejai, vai jahta, ja ar to braukājat nevis ar buru, bet gan izmantojot airus.

Pašvaldība par peldobjektiem neliekas zinis

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Viktors Daugmalis Nedēļai teica, ka peldošu objektu atrašanās ūdeņos un to pietauvošanās pie krasta nav departamenta lieta. Tātad peldlīdzekļa izskats nav jāsaskaņo ar departamenta pakļautībā esošo būvvaldi vai pilsētas ainavu arhitektu. Līdz ar to Daugavā netālu no Prezidenta pils vai Māras dīķa vidū kāds dīvainis mierīgi kaut vai pāris mēnešu no vietas var braukalēt ar pabaisa izskata piepūšamo matraci ar nojumi un sapluinītiem karodziņiem, tur gulēt, cept šašliku un jautri uzdzīvot. Daugmalis gan noteica, ka šo procesu varētu regulēt pašvaldības Vides departaments. Šā departamenta direktors Askolds Kļaviņš Nedēļai klāstīja, ka viņa vadītajam resoram ir tikai viens "ierocis". Vides sargi var aizliegt izmantot vien tādu "peldošo māju", kurai nav noregulēts atkritumu jautājums. Ja tās īpašnieks var pierādīt, ka viņš regulāri sastrādātos atkritumus nogādā, piemēram, Hoetikā un nav ierīkojis kanalizācijas cauruli no tualetes poda tieši ūdenī, tad viss ir kārtībā.

Arī policijai nav lielu iespēju ierobežot peldlīdzekļu izskatu un mainīt to kustības virzienu. Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane Nedēļai paskaidroja, ka municipāļi tikai kā glābšanas dienests uzmana peldētājus, nevis to, kas peld pa ūdenskrātuvēm.

Ūdens policija uzraudzīs tikai atpūtas kuģus

Nākotnē tas būs Valsts policijas pārziņā. Saeimā jau 2. lasījumā izskatīti grozījumi likumā Par policiju, kas paredz īpašas Ūdens policijas izveidošanu, taču tajos nekas nav teikts par to, kā likumsargam būtu jāreaģē, ja viņa priekšā izpeld uz plosta uzslieta baraka. Ūdens policijas uzdevums būs:

- kontrolēt Ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu;

- reģistrēt un uzskaitīt ūdens satiksmes negadījumus iekšējos ūdeņos, kā arī personas, kuras uzskatāmas par cietušām un bojāgājušām ūdens satiksmes negadījumos.

Likumā arī uzskaitītas topošo akvapolicistu pilnvaras:

- apturēt atpūtas kuģi un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs ir pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos;

- veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota;

- atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kura ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā vai ir tādā slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību;

- atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama);

- aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kuru nepieciešams reģistrēt un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukuma;

- ja nepieciešams, nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Šeit jāpiebilst, ka Saeima Ūdens policijai vēlas deleģēt atbildību tikai par "atpūtas kuģiem". Augstāka līmeņa kuģošana (pasažieru, zvejas, tirdzniecības) atstāta Jūras administrācijas kompetencē. Tomēr jaunajā likumprojektā nekas nav minēts, piemēram, par "dzīvojamiem kuģiem vai plostiem". Atpūta, zveja vai naftas tankeru pārvietošanās taču ir viena lieta, bet dzīvošana kādā konkrētā dzīves telpā pavisam cita.

Ideāla, vēl neapgūta dzīvestelpa

Arhitekts Agris Padēlis–Līns uzskata, ka "dzīvošana uz ūdens ir ideāla lieta" — nekas nav jāreģistrē un nav nekādu juridisku saistību. Pat pavisam nesen Padēlis–Līns esot fantazējis, ka šādā veidā varētu "dzīvot citādi un labāk". Tomēr līdz šim neviens klients arhitektu birojam nav pat domājis pasūtīt ko līdzīgu peldošai mājai. Viņš arī neesot dzirdējis, ka kolēģiem būtu pasūtīts kāds šāda veida peldobjekts. Arhitektiem līdz šim esot bijis jāapmierinās tikai ar dažādu veidu laipiņu projektēšanu pie privātmājām.

Latvijā pagaidām nav populāra peldošo māju ideja. Kaut gan, piemēram, citur pasaulē tā ir izplatīta parādība. Šeit kaut vai jāatgādina slavenās baržas, kas pietauvotas Sēnas krastā pašā Parīzes centrā. Rīga, kaut arī reizēm saukta par mazo Parīzi, šajā gadījumā savai "lielajai māsai" līdzi netur.

Pagaidām Latvijas galvaspilsētā bijuši tikai divi kusli mēģinājumi izveidot māju uz ūdens. Pirmajā gadījumā tā ir peldošā galerija Noass uz AB dambja. Bet otrajā gadījumā — rīdzinieka Edmunda Zālītes uzdrīkstēšanās, kurš jau trešo vasaru pēc kārtas dzīvo uz pašdarināta plosta pretī Ķīpsalai. Viņš ūdens vidū jūtas ļoti apmierināts, jo izrāvies no skarbās pilsētvides. Edmunds nav diedelnieks jeb bomzis — viņam dzīve uz ūdens ir dabiska nepieciešamība. Uz darbu vai pilsētu viņš katru dienu dodas ar laivu. Izrādās, pilsētas centrā ar "skatu uz Daugavu" var dzīvot arī tad, ja nav iespēja nopirkt dzīvokli kādā jaunbūvējamā debesskrāpī. Ir nepieciešams tikai vienreizējs ieguldījums dažu simtu latu apjomā, lai varētu uzbūvēt plostu.