Pepija «Fabriku» atceras kā jauku ģimeni. (16)

Spēlē pavadīto laiku Pepija nenožēlo. «Es «Fabrikā» dzīvoju normālu dzīvi,» viņa pauž sarunā ar «Bauskas Dzīvi». «Uzskatu, ka neesmu paveikusi neko īpašu, gluži vienkārši kādu laiku nebiju mājās.» Kas visvairāk pārsteidza, iznākot no «Fabrikas»? – Normāls, vēss gaiss, kurš arī smaržoja. Trīs mēnešus uzturējāmies telpās ar kondicionētu gaisu, tas bija nomācoši. Ko esi ieguvusi un zaudējusi, dzīvojot «Fabrikā»? – Šajās 104 dienās esmu iemācījusies problēmas risināt, izrunājot tās. Citādāk skatos uz cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, smēķē. Man ir daudz draugu, ar kuriem noteikti gribēšu tikties. Esmu izbaudījusi ļoti plašu emociju gammu. Ziņkārīgajiem varu pavēstīt, ka balvā ieguvu fotoaparātu, mūzikas centru, mobilo telefonu, gada abonementu zobu labošanai, nedaudz naudas, dāvanu karti apavu iegādei, «Lāčplēša» alus kausus, vēl kādus nieciņus. Kurš laiks «Fabrikā» tev bija visgrūtākais? – Vistrakākās bija pirmās nedēļas, kad bija ļoti daudz cilvēku. «Fabrikas» iemītnieku skaitam sarūkot, dzīve kļuva vieglāka. Esmu apmierināta, ka beigās palikām tieši mēs: es, Goča un Cukuriņš. Bija skumji, uzzinot, ka neesi uzvarējusi? – Nē, mani pēdējā dienā bija pārņēmis tāds miers, ka par skatītāju balsojumu nemaz nedomāju. Naudu, kā jau solīju, būtu atvēlējusi galvenokārt labdarībai. Bet nekāda nauda neatsvērs to emocionālo bagātību, kādu ieguvu «Fabrikā». Priecājos, ka uzvarēja Goča. Viņš ir sirsnīgs puisis, ar kuru varēja lieliski aprunāties. Ko vari pateikt par citiem fabrikantiem? – Cukuriņš sākumā bija citāds, bet, ilgāk kopā esot, atklājās viņa labā sirds. Normāli džeki bija arī Džovannī un Brokeris, kuri «Fabriku» atstāja īsi pirms fināla. Elvisu sāku saprast tikai tad, kad viņš jau gāja prom. Ar laiku krietni uzlabojās domas par Dārzeni (fabrikanti Daci Rumpi no Bauskas – V. A.). Jutu viņas labestību, ko izstaroja zilās acis vai blondie mati. Arī ar Dārzeni varēju normāli izrunāties par dzīvi. Televīzijā gan nereti Dārzenis tika rādīts ne labākajā gaismā. – Tur jau tā lieta, ka īstā «Fabrika» bija tur, iekšā. Tas, ko redzēja skatītāji, bija montāža. To sapratu, pēc iznākšanas apskatot tikai dažus fragmentus. Vai «Fabrikā» bija sekss? Kā varēja bez tā iztikt? – Man nē! Bet daži pārīši ar to nodarbojās. Kad sadomājāmies par saviem mīļajiem cilvēkiem, tad gan kļuva īpaši smagi. Vai dzīve «Fabrikā» mainīja attiecības ar tavu mīļumu Inartu? – Tikai pēc «Fabrikas» uzzināju, ka televīzijā viņš bezmaz vai par geju uztaisīts. Mūsu mīlestība kļuvusi tikai stiprāka. Tikšanās «Fabrikā» abiem bija ļoti nepieciešama, izrunājāmies, daudz ko pārdomājām un sapratām. Kā tev visvairāk trūka šajās 104 dienās? – Skumji, ka nedrīkstējām iziet laukā pastaigāties. Sākumā ļoti kārojās saldējuma, bet vēlāk mums sanesa visādus našķus. Kuru fabrikantu aiziešana tev bija visskumjākā? – Kad devās prom Mūza, Lapsa, Brokeris. Pašai, arvien ilgāk «Fabrikā» paliekot, radās vēlme izturēt līdz galam, palikt par vienīgo meiteni starp puišiem. Kas tev bija šīs 104 dienas – murgs, sapnis vai brīnums? – Sākumā tas bija murgs, kas vēlāk izvērtās par jauku dzīvi «mīļā ģimenē». Vai par saviem mājiniekiem arī iedomājies? Kā viņi jutās, tevi skatoties? – Šad tad padomāju. Jā, brīžiem šķita, ka mamma būs nosirmojusi, to visu redzot. «Fabrika» turpinās. Vairāk nekā 100 pretendentu jau pieteikušies realitātes spēlei «Fabrika 2». TV 5 to varēs skatīt no 20. janvāra. Ko ieteiktu jaunajiem fabrikantiem? – Lai iet un piedalās, jo nav, ko zaudēt! Realitātes spēlē var piedzīvot to, ko nevar izjust citur. Pie kamerām pierod pāris dienu laikā. «Fabrikas» moto bija: «Vai nauda var visu?» Kā tad ir? – Mans viedoklis palicis nemainīgs – par naudu nevar iegūt mīlestību, nauda nespēj izjaukt arī patiesu draudzību. Daudzi baušķenieki sekoja līdzi tavai dzīvei «Fabrikā». Statistika liecina, ka finālu visā valstī vērojuši ap 617 tūkstoš skatītāju, pēdējā dienā saņemti vairāk nekā 86 tūkstoši balsojumu. Ko teiktu visiem tiem, kuri bija par tevi? – Liels paldies cilvēkiem, kuri spēja saskatīt mani tādu, kāda es esmu, izprast manu būtību. Tiem, kuri mani zākāja un izsmēja, īpaši interneta komentāros, vēlos likt padomāt, kā viņi justos paši, ja kādreiz dzirdētu sev veltītus tik negatīvus komentārus. Ļaunu prātu ne uz vienu neturu.