«Ļoti nacionāli noskaņots,» saka kādreizējais premjerministrs Valdis Birkavs, kura valdībā pašreizējais Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits 90. gados bija tieslietu ministrs. «Kosmopolītisks, bet labā nozīmē,» savukārt norāda tiesībsargs Romāns Apsītis, ar kuru kopā Levits izstrādājis Neatkarības deklarācijas tekstu, tādējādi nodrošinot sava vārda palikšanu valsts vēsturē.
Ar Latvijas neatkarību pārņemts (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmais raksturojums attiecas uz Levita «apsēstību» ar Latvijas neatkarības ideju, kā to raksturo Birkavs. Savukārt Apsīša teiktais parāda Levita profesionālās kvalitātes, ko raksturojot liberālas idejas un likuma burta ievērošana.
Tomēr Apsītis atminas notikumus, kas raksturo Levitu kā taktiski domājošu politiķi. Vēsturiskajās Neatkarības deklarācijas tapšanas dienās Levits izstrādājis divus – maksimālo un minimālo – deklarācijas variantus. Minimālais izstrādāts ar domu, ka jāvadās pēc iekšpolitiskās un starptautiskās situācijas, cik tālu Latvija var iet savās prasībās. Apsītis spriež, ka te Levitā runājis politologs – tā ir viņa otra izglītība pēc tieslietām. Tomēr Latvijas Tautas frontes frakcija Augstākajā padomē aizstāvējusi deklarācijas maksimālo variantu, un vēsturiski šāda pieeja izrādījusies pareiza. Arī Birkavs, raksturojot Levitu, lieto vārdu «universāls», ar to domājot ideālo jurista un politologa izglītības kombināciju viņā.
Lai gan Levitu viņa pazinēji raksturo kā patriotu un ar abām kājām Latvijas cilvēku, tas, ka viņš daudzus gadus dzīvojis ārvalstīs, gribot negribot Levitam uzspiežot ārzemju latvieša zīmogu. «Mana politiskā intuīcija man teic, ka nākamais prezidents nebūs ne ārzemju latvietis, ne sieviete. Lai gan Levits īsti nav ārzemju latvietis un noteikti nav sieviete, viņa izredzes es nevērtēju augstu – varbūt kā vienu pret četri,» saka Birkavs.
Pats Levits pirms pāris dienām aģentūrai LETA uzsvēris, ka «oficiāli vai neoficiāli» neviena partija ar viņu konkrēti nav runājusi par iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Tomēr Levits nav noliedzis, ka par viņa iespējamo kandidatūru esot bijušas «pilnīgi privātas sarunas». Atbildi par to, vai viņš būtu gatavs kandidēt prezidenta vēlēšanās, Levits varētu formulēt tikai tad, ja kāda politiskā partija konkrēti būtu ar viņu runājusi par iespējamo kandidēšanu.
Egils Levits
Jurista, viena no Neatkarības deklarācijas autoriem, Egila Levita vārds allaž bijis starp tiem, kuri minēti saistībā ar Valsts prezidenta amatu. Viņa pazinēji spriež, ka tas skaidrojams ar E. Levita piederību Latvijas intelektuālajai elitei, kas automātiski nosēdinot uz «nākamo prezidentu rezervistu soliņa». Turklāt šis starptautisko tiesību eksperts nekad nav ticis uztverts kā politiska figūra, lai gan bijis 5. Saeimas deputāts no Latvijas ceļa un tieslietu ministrs Valda Birkava (LC) valdībā. Tolaik politiskā vide Latvijā bija mazāk sašķelta, turklāt E. Levits vienmēr spējis saglabāt vairāk zinātnieka un kosmopolīta nekā politiķa seju, saka tie, kas ar viņu reiz strādājuši kopā pie atjaunotās Latvijas Republikas tiesiskā un institucionālā satvara nostiprināšanas.
Stiprās puses
- Autoritāte gan kā profesionālis, gan pateicoties savam vēsturiskajam ieguldījumam.
- Politiski neitrāls, tomēr, pateicoties politologa izglītībai un savai Atmodas laika darbībai, noteikti spētu orientēties Latvijas iekšpolitikā.
- Sabiedrībā varētu tikt uztverts kā garants Satversmes ievērošanai.
Vājās puses
- Lai arī Egila Levita viedoklis bieži parādās, komentējot tiesiski politiskas aktualitātes, viņš jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā.
- Tiek vērtēts kā «zinātnieka tips», kas rada šaubas par spējām suģestēt sabiedrību.
- Dzimis Latvijā, tomēr kopš pusaudža gadiem līdz pat Atmodai dzīvojis Vācijā, tādēļ pamatoti vai nē var tikt pieskaitīts ārzemju latviešu kategorijai.
Ekspertu viedokļi:
Valdis Birkavs, kādreizējais
premjerministrs un tieslietu ministrs: Levits ir profesionālākais latviešu starptautisko tiesību jurists. Būdams manas valdības ministrs, viņš mēģināja reformēt visu tieslietu sistēmu pēc labākajiem Rietumu paraugiem, bet neveiksmīgi, jo centās to izdarīt ļoti strauji un bija pretdarbība no juristu aprindām. Viņš ir ar ļoti dziļām vēstures zināšanām, ļoti nacionāls, lai gan pēdējos gados bijis prom no Latvijas. Turklāt viņam ir arī padomju pieredze, lai gan ilgus gadus dzīvojis Vācijā. Levits ir viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, kurš vienmēr iestājies par tīru liberālismu Rietumu izpratnē. Mana politiskā intuīcija man tomēr teic, ka Latvijas nākamais prezidents nebūs ārzemju latvietis, lai gan Levits tīrā veidā tāds nav. Bet kā profesionālis un kā cilvēks, kurš ir Latvijas patriots un nacionāls cilvēks, viņš noteikti varētu cīnīties par prezidenta vietu.
Romāns Apsītis, tiesībsargs: Levits bija viena no pirmajām bezdelīgām – latviešiem, kas Atmodas laikā atgriezās no Rietumiem. Cilvēks ar pavisam nepadomisku domāšanas veidu atšķirībā no mums pārējiem, kuri centāmies iestāties par Latvijas neatkarību vēl neatbrīvojušies no visa padomiskā. Viņš bija arī viens no tiem, kas strādāja pie Neatkarības deklarācijas teksta, turklāt pirmais uz papīra fiksēja skici, kādam jābūt deklarācijas skeletam. Levits bija galvenais ideju ģenerators līdz brīdim, kad izbrauca un viņu vairs neielaida Latvijā. Levits bija klāt pie Latvijas ceļa izveides, tomēr viņš spēja saglabāt neatkarīga zinātnieka seju un stāju. Viņš bija un ir pārņemts ar Latvijas neatkarības ideju un pārdzīvo tad, ja mums neveicas vai mēs kļūdāmies. Levits ir tāds neatkarīgs zinātnieka tips, kas varētu atbilst prezidenta prasībām. Viņš būtu labs prezidents ar starptautiski cienījamu vārdu un Latvijas interešu aizstāvis. Kā viņam būtu ar iekšējās situācijas pārzināšanu – tur es tik pārliecināts nebūtu. Domāju, viņš būtu tāds Vairas Vīķes-Freibergas tipa prezidents.