Ministre pateicībā bučo glābējus (55)

Kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem glābēji piedalījās ūdens atsūknēšanā no autoceļiem un dzelzceļa. Tāpat palīdzēts arī samazināt ūdens daudzumu 600 ģimeņu applūdušajos mazdārziņos.

Kalna piekājē svarīgā autošoseja bija jāatbrīvo no ūdens, jo kalna galā esošie ciema iedzīvotāji neesot ļāvuši lejāk dzīvojošo transporta līdzekļiem braukt cauri saviem ciemiem.

Augstāk dzīvojošie likuši uz ceļa ežus, lai tie pārdurtu kaimiņu auto riepas.

Augšējiem esot bijis vienalga, ka zemāk dzīvojošie plūdu dēļ nekur nevar tikt.

Interesants stāsts glābējiem bija arī par ūdens atsūknēšanu no sliežu ceļiem. Kad glābēji šai vietā strādājuši vairākas dienas un ūdens līmenis pamazām krities, aptuveni piecus kilometrus augstāk upē attaisītas slūžas un ūdens līmenis atkal būtiski cēlies.

Ilgais ceļš

Moldovā glābēji bija divas nedēļas, taču kopumā ceļojums ildzis 20 dienas. Daudz laika ugunsdzēsējiem nācies pavadīt ceļā. Dažādu robežšķērsošanas problēmu dēļ viņi turp brauca četras dienas, bet atpakaļ trīs, kā iepriekš plānots. “Brauciens bija šausmīgi nogurdinošs.”

Latvijas vienība uz Moldovu devās divās speciālās glābēju darbam sagatavotās automašīnās. Tās arī radīja aizķeršanos pa ceļam. Visinteresantāk un ilgāk baltiešiem gāja uz Polijas-Ukrainas robežas. Ukraiņi atraduši “dažādus tehniskus brāķus mūsu automašīnās”. Glābējus atteicās ielaist valstī, jo vienas automašīnas svars bija 13,1 tonna, taču pēc likuma Ukrainu drīkst šķērsot tikai 13 tonnu smaga mašīna.

Gaidot atļauju, lai šķērsotu robežu, glābēji šai vietā pavadīja teju 20 stundas.

Turklāt viņiem vēl nācies samaksāt par iebraukšanu valstī.

Robežšķērsošanas punktos bijuši arī citi sarežģījumi – piemēram, lietuviešu kolēģu mikroautobusam neatļāva vilkt piekabi ar aprīkojumu. Nācies to piekabināt džipam.

Glābēji pat domājuši citu iespējamo maršrutu cauri Rumānijai un citām valstīm, taču drošības apsvērumu dēļ tomēr nolēmuši gaidīt atļaujas braukt cauri Ukrainai.

Baltieši uz Moldovu devās ar eskortu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Septiņu ugunsdzēsēju mašīnu kolona sākās un beidzās ar policijas automobiļiem.

Misijā radušās problēmas arī tehnikai – salūzis kāda sūkņa rāmis. Taču, liekot lietā iztēli un piesaistot vietējos darbiniekus, glābēji veiksmīgi pārvarējuši problēmas.

Baltijas glābējiem līdzi bijusi ļoti laba tehnika. Moldovas kolēģi uz to skatījušies "vaļā mutēm, dažbrīd pat neērti palika".

Mežulis stāstīja, ka Moldovas kolēģi strādājuši apstākļos, kādi mūsu vīriem bijuši pirms 20-30 gadiem. Viņu lietotā tehnika bijusi daudz vecāka un sliktāka - vēl no padomju laikiem. Arī ekipējums bijis niecīgs. Kopumā Moldova, salīdzinot ar Latviju, esot atpalikusi.

Sadzīves apstākļi

Baltijas glābēji Moldovā dzīvojuši pamestā kinoteātrī. Tajā nav bijušas nekādas labierīcības – “uz visiem viena sausā tualete līdz malām pilna”. Gultas bijušas ar padomju armijas laika atsperēm. Kad mūsu glābēji devušies prom, moldāvi pārskaitījuši gultasveļu.

Tomēr kopumā sadzīves apstākļi bijuši labi – par to rūpējušies igauņu kolēģi. Kopā ar viņiem uzcelta sava duša, tualete, drēbju žāvētava, virtuve, kino skatīšanās vieta, medpunkts. Tāpat uzcelta sava noliktava, kur glābēji novietojuši vietējo iedzīvotāju sanestos labumus.

Glābēji atzina, ka viņi ir gatavi šādiem darba un sadzīves apstākļiem. “Kas mums ir par grūtu? Mēs visu varam izdarīt,” šodien, tiekoties ar ministri, teica viens no glābējiem.

Darbs bijis ļoti intensīvs un atpūtai laika gandrīz nav bijis. Nomazgājušies paši, ar rokām izmazgājuši savas darba drēbes, vīrieši lielākoties devušies pie miera. Pēc maiņas daļa glābēju skatījušies filmas uz piekārtiem palagiem. Izklaides nolūkos varējuši arī aizbraukt līdz vietējam tirgum. Kaut arī valsts ir ļoti nabadzīga, pārtikas cenas tur bijušas tādas pašas kā Latvijā.

Kad mūsējie noņēmuši naudu no konta, bankomāts čeku nav izsniedzis papīra trūkuma dēļ.

Mežulis stāsta, ka viņam pēc misijas jāmaina arī bankas karte, jo kādā bankomātā “laikam smilšpapīrs bija iekšā”.

Pēc smagā darba vietējie ieteikuši izmantot viņu tradīciju - pirms miega iedzert glāzi mājas vīna: "Tas uzreiz deva tādu enerģiju! Otrā dienā pamosties kā no jauna piedzimis."

Laipnie moldāvi

Lai gan valsts ir nabadzīga, taču vietējie iedzīvotāji bijuši ļoti laipni. Baltijas ugunsdzēsēji sagaidīti laipni un ar gardu maltīti. Neierastā uztura dēļ glābējiem misijā bijusi arī caureja.

Moldāvi ik dienas mūsu glābējus apgādājuši ar svaigiem augļiem – melonēm, vīnogām, arbūziem. Tā kā naktis bijušas vēsas, moldāvi katram baltietim piešķīruši pa divām novalkātām, bet tīrām segām.

Iebraucot Moldovā, laiks bijis ļoti karsts – plus 37 grādi. Savukārt jau nākamajā dienā gaisa temperatūra nokritusies līdz plus 15, 16 grādiem. Vietējie iedzīvotāji smējušies, ka mūsu glābēji atveduši Baltijas laiku. Krasās laika apstākļu maiņas dēļ baltieši arī nedaudz sasirguši.

Mūsu speciālistu mītne arī tika nepārtraukti apsargāta.

Saziņa ar citu valstu glābējiem pamatā notikusi krievu valodā. Ar to problēmas bijušas vienīgi Igaunijas kolēģiem.

Baltijas speciālistiem bijis arī internets, taču sākumā vīri nav zinājuši, cik dārgs tas ir.

Pirmā stunda internetā maksājusi 150 dolārus.

Lai taupītu naudu, Rīgas kolēģi Moldovā esošajiem zvanījuši tikai reizi dienā. Ja misijā esošajiem radās vajadzība, viņi varēja zvanīt biežāk. Sarunas minūte maksājusi no 60 santīmiem līdz diviem latiem.

Vērtīgā misija

Glābēji ir gandarīti par misiju, atzīstot, ka tās laikā gūta ļoti vērtīga pieredze. Misija devusi daudz vairāk nekā ugunsdzēsēju mācības, kas bija paredzētas Daugavpilī un ko speciālisti nomainīja pret Moldovas misiju. Tā uzskatīta par vērtīgāku.

Visi pieci Latvijas speciālisti ir gatavi doties vēl līdzīgās misijās.

Atzinīgi vērtēti

Speciālisti vērtēja, ka Moldova ir tālākais misijas mērķis, uz kurieni Latvijas glābēji varētu doties, jo ceļā pavadīts daudz laika un, ja būtu apdraudētas arī cilvēku dzīvības, misijai zustu jēga. Šajā gadījumā Latvijas ugunsdzēsēji brauca palīgā plūdu seku novēršanā un sarežģījumi uz robežām nebija tik izšķiroši.

Lai gan mūsu speciālisti izdarījuši tikai mazu daļu no plūdu seku novēršanā veicamajiem darbiem, Moldovas kolēģi gribējuši, lai viņi paliek vēl ilgāku laiku. Tomēr, noguruši pēc garā ceļa un intensīvā darba, baltieši pēc divām nedēļām devušies mājās. Turklāt Igaunijas kolēģiem aptrūkusies nauda.

Ministre, atgādinot savu īpašo attieksmi pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, šodien pateicās glābējiem par darbu Latvijā un misijā Moldovā.

Mūrniece tikšanās laikā ar ugunsdzēsējiem-glābējiem pārrunāja misijas norisi, darba un sadzīves apstākļus.

Ministre visus piecus glābējus arī sabučoja. Bez bučas gan palika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Ainars Pencis, kurš arī bija ieradies uz tikšanos ar ministri.

Mūrniece solīja, ka tiks meklētas iespējas, kā speciālistus sumināt, taču naudas trūkuma dēļ viņiem nepiešķirs prēmijas. Savukārt glābēju vadītājs ministrei uzdāvināja dažādas piemiņas lietas.

Portāls TVNET jau vēstījis, ka glābēji uz Moldovu devās vienības "BaltFloodCombat" sastāvā kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas. Svētdien viņi atgriezās Rīgā. Glābēji uz Moldovu devās par Eiropas Savienības līdzekļiem.