Rīgas mēriem atļauja pulcēties gribētājiem 16.martā vienmēr ir bijusi problēma. Taisnības labad jāpiezīmē, ka promaskaviskais "saskaņietis" Ušakovs nav pirmais mērs, kuram nav kauns par cilvēktiesību brīvību nezināšanu. SC uzskata, ka drošība ir svarīgāka par tiesībām pulcēties, apliecinot, ka labprāt solidarizētos ar Kremļa "krusttēva” piekopto sabiedrības tiesību un brīvību apspiešanas politiku Krievijā.
Administratīvā rajona tiesa šodien atcēla Rīgas domes aizliegumu biedrībai "Daugavas vanagi Latvijā" 16.martā - leģionāru atceres dienā - rīkot pasākumu Rīgas centrā. "Daugavas vanagi Latvijā" iecerējuši rīt no plkst.11 līdz 12 doties gājienā no Doma laukuma uz Brīvības pieminekli.
Biedrība tiesu bija lūgusi arī uzlikt par pienākumu Rīgas domei publiski atvainoties par prettiesiska lēmuma pieņemšanu un samaksāt "Daugavas vanagiem Latvijā" 5000 latu lielu personiskā kaitējuma kompensāciju un vēl tikpat lielu morālā kaitējuma kompensāciju. Pašvaldības atvainošanos biedrība bija vēlējusies ieraudzīt sešos lielākajos Latvijas laikrakstos. Tomēr tiesa šajā daļā pieteikumu neapmierināja - nekādas kompensācijas par labu biedrībai no domes netika piedzītas un arī jāatvainojas pašvaldībai nebūs.
Kā atzina "Daugavas vanagu Latvijā" pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš (PS), biedrība naudu no pašvaldības vēlējās piedzīt nevis materiālu apsvērumu dēļ, bet gan "lai Rīgas domi nedaudz sapurinātu, lai viņi domā, ko dara", un lai atbildīgās amatpersonas saprastu, ka nevar pieņemt aplamus un prettiesiskus lēmumus.
Kā šodien tiesā uzsvēra biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" pārstāvis Armands Tomelis, valsts drošības iestāžu augstākās amatpersonas jau iepriekš ir publiski norādījušas, ka šogad 16.martā kārtības un drošības riski nebūs lielāki kā citus gadus. Pēc Tomeļa teiktā, nepietiek ar to, ka "pastāv sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumi," kā to ir norādījusi pašvaldība. Šie riski esot arī jāizvērtē.
Rīgas dome lūdza tiesu gājienu neļaut
Kā norādīja biedrības pārstāvis, pašvaldība nebija ņēmusi vērā to, ka, atļaujot gājienu, minētie drošības riski mazinātos, jo viss notiktu organizēti, turklāt būtu zināms, no kā prasīt atbildību. Tomelis uzsvēra arī to, ka jau pagājušajā nedēļā tiesa skatījusi līdzīgu lietu un atcēlusi aizliegumu rīkot pasākumu viņa pārstāvētās biedrības "pretiniekiem".
Rīgas domes pārstāve Ilze Gūtmane biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" pieteikumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt.
Apdraudējums - ne lielāks kā citos pasākumos
Tikmēr uz tiesas sēdi uzaicinātā Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele atzina, ka pasākuma atļaušanas gadījumā policijai 16.martā būtu vieglāk organizēt darbu. Vēstulē, kuru policija iepriekš nosūtījusi Rīgas domei, esot minēti tikai vispārīgi apdraudējumi, kas šādos pasākumos iespējami, atzina Ziemele.
Pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis sacīja, ka domes juristi vispirms sagaidīs pilnu tiesas nolēmuma tekstu un pēc tam vērtēs, vai to pārsūdzēt. Taču, tā kā pilns spriedums būs pieejams vien 5.aprīlī, bet "Daugavas vanagi Latvijā" gājienu plāno rīkot jau rīt, 16.martā, Vidauskis pieļāva, ka tiesas nolēmumu pašvaldība varētu nepārsūdzēt, jo "vilciens jau būs aizgājis".
Aizliedza pasākumus Brīvības pieminekļa tuvumā
Kā ziņots, "Daugavas vanagi Latvijā" un biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa iepriekš saņēma aizliegumu rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā.
Tāpat aizliegumu rīkot pasākumus saņēma biedrība "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja", biedrība "Simtgadnieku kustība" un privātpersona Pjotrs Gruca.
Piektdien, 11.martā, Administratīvā rajona tiesa atcēla Rīgas domes aizliegumu "Pilsoņu un nepilsoņu savienībai" un Latvijas Antifašistiskajai komitejai 16.martā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumus.
