Latvijas zinātnieks Ambainis saņem prestižo Eiropas pētniecības grantu (40)

Finansējuma apmērs vienam projektam sasniedz 2,5 miljonus eiro, un pētnieki šo summu varēs izmantot, lai savās pētnieku grupās īstenotu visnovatoriskākās un progresīvākās idejas. Izraudzīto projektu jomu klāsts esot ļoti plašs. Kāds zinātnieks kopā ar savu grupu Francijā izstrādās jaunus modeļus tādu fizikālu parādību skaidrošanai kā supravadītspēja.

Savukārt

zinātnieku grupa no Latvijas apvienos datorzinātni ar fiziku un matemātiku,

lai novērtētu kvantu ierīču priekšrocības un izmantošanas robežas. Dotācijas piešķirtas arī pētniekam no Itālijas, kas pētīs, kā uzņēmumi veido un maina priekšstatus par apkārtējo vidi un cits par citu, papildinot esošos uzvedības modeļus ar emocionāliem un psiholoģiskiem elementiem.

Kā akcentēja Preses un informācijas nodaļā, pirmo reizi prestižo Eiropas pētniecības padomes grantu saņems kādā no Latvijas pētniecības iestādēm strādājošs zinātnieks - Andris Ambainis. Eksaktajās un inženierzinātnēs,

grupā, kur startēja Ambainis, bija 978 pieteikumi, bet finansējumu piešķīra 136.

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna norādīja, ka EPP turpina apzināt vislabākos pētniekus. Viņasprāt, pateicoties EPP finansējumam, pieaug zinātnisko sasniegumu un atklājumu skaits, kā arī palielinās publikāciju skaits atzītos zinātniskos žurnālos. «Progresīvu pētījumu veicināšana visaugstākajā līmenī ir būtiska Eiropas konkurētspējai, tāpēc programmā «Apvārsnis 2020» esam ierosinājuši palielināt EPP budžetu,» sacīja komisāre.

Preses un informācijas nodaļā atklāja, ka progresa dotāciju konkursam EPP tika iesniegti apmēram 2300 pieteikumu, kas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada. Progresa dotācijas piešķir jebkuras valstspiederības un vecuma vadošiem pētniekiem, kuru sasniegumi pētniecībā ir neseni un vispāratzīti, kuri ir zinātniski neatkarīgi un tiek uzskatīti par vadošiem speciālistiem attiecīgajā jomā.

Šajā konkursā 45% no izraudzītajiem priekšlikumiem bija eksakto zinātņu un inženierzinātņu jomā, 37% - biozinātnēs un 18% - sabiedriskajās un humanitārajās zinātnēs.