/nginx/o/2018/07/16/10222218t1h1136.jpg)
Līdz šim Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā, kurā dalībvalstu uzraudzības dienesti nekavējoties ziņo par patērētājus apdraudošiem pārtikas produktiem, nav bijis ziņojuma par paaugstinātu dioksīna daudzumu Latvijā ražotajos mencu aknu konservos, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Vācijā iesaka nelietot mencu aknas
Kā ziņots, Vācijas reģionālās amatpersonas izplatījušas brīdinājumu, paaugstināta dioksīna līmeņa dēļ iesakot nelietot uzturā Baltijas jūrā nozvejoto mencu aknas. Vislielākā dioksīna koncentrācija atklāta kādos Latvijā ražotos mencu aknu konservos, kuros maksimāli pieļaujamā dioksīna koncentrācija pārsniegta trīs reizes. Konservu ražotāju Vācijas mediji nenosauc.
/nginx/o/2018/07/16/10222215t1hfd70.jpg)
Viņš arī norādīja, ka
dioksīns Baltijas jūrā zvejotajās treknajās zivīs, piemēram, lašos, ir aktuāla problēma jau daudzus gadus,
tādēļ PVD savulaik ir informējis zvejas produktu ražotājus, ka paaugstinātās dioksīna koncentrācijas dēļ vajadzētu atturēties no Baltijas jūrā iegūtu mencu aknu izmantošanas ražošanā.
PVD izlases veidā veic izmeklējumus
«Tomēr tas nav aizliegts, tādēļ, ja PVD, veicot pārbaudi uzņēmumā, konstatē, ka ražošanā ir izmantotas Baltijas jūrā iegūtas mencu aknas, vai arī ražotājs nevar pierādīt, ka šī izejviela nav iegūta Baltijas jūrā, PVD saražotās produktu partijas aiztur līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai, un gadījumā, ja laboratorisko analīžu rezultāti ir neatbilstoši, saražoto produkciju iznīcina,» norādīja PVD vadītājs.
Tāpat viņš atzina, ka PVD izlases veidā veic izmeklējumus uz dažādiem - ķīmiskiem un mikrobioloģiskiem - piesārņojumiem, tomēr ļoti ierobežotā finansējuma dēļ dioksīnu kontroles programmā 2012.gadā izmeklēti vien desmit pārtikas paraugi.
«Pērn divos Baltijas jūrā zvejoto lašu paraugos tika konstatēts paaugstināts dioksīna līmenis. Šogad šīs programmas gaitā plānots noņemt vien astoņus paraugus,» sacīja PVD vadītājs.
Tikmēr Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits norādīja, ka
Latvijas ražotāji konservos neizmanto Baltijas jūrā nozvejoto mencu aknas.
«Problēma ar dioksīnu ir jau daudzus gadus, tādēļ konserviem izmantojam tikai Ziemeļjūrā, pie Norvēģijas un Islandes krastiem zvejoto mencu aknas,» sacīja Šmits, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka atsevišķi ražotāji pie šiem principiem varētu nepieturēties.
«Ja kāds negodprātīgs ražotājs tomēr izmanto Baltijas mencas, tas ir uz viņa sirdsapziņas un noteikti nodara lielu morālu kaitējumu pārējiem.
Neizslēdzu šādu iespēju, tomēr, kā to kontrolēt, ir PVD pārziņā,» sacīja Šmits.
Kā jau vēstīts, Vācijas reģionālās amatpersonas izplatījušas brīdinājumu, iesakot nelietot uzturā Baltijas jūrā nozvejoto mencu aknas, īpaši izceļot Latvijā ražotos konservus, vēsta «Agrar Heute».
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Vides ministrija norāda, ka reģionālā pārtikas drošības dienesta pēdējos piecos gados veiktajās analīzēs Baltijas jūrā nozvejotajās mencu aknās konstatēts paaugstināts dioksīna līmenis. Kopš 2009.gada analīzes veiktas 26 dažādiem mencu aknu konserviem, un 21 no paraugiem konstatēts paaugstināts dioksīna līmenis.
Vislielākā dioksīna koncentrācija atklāta kādos Latvijā ražotos mencu aknu konservos, kuros maksimāli pieļaujamā dioksīna koncentrācija pārsniegta trīs reizes.
Konservu ražotāju Vācijas mediji nenosauc.
Dioksīni, kas ir atkritumu sadedzināšanas un industriālo darbību blakusprodukts, nelielās devās sastopami daudzos pārtikas produktos un nerada tūlītēju veselības pasliktināšanos, bet lielāku devu gadījumā tie ilgtermiņā uzkrājas cilvēka organismā, radot vairākas veselības problēmas, tostarp veicina vēža attīstību.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)