Circene: Situācija ir dramatiska, bet bankrota draudu slimnīcām nav (102)

Ja vien slimnīcas ministrijai ir uzrādījušas patiesos datus par finansiālo situāciju, bankrots pašlaik nevienai no tām nedraud, sacīja ministre. Slimnīcas sniedz pakalpojumus 90 - 110% apjomā, lielās slimnīcas savas kvotas pat nav izpildījušas.

Ingrīda Circene atkārtoti uzsvēra, ka

situācija ir dramatiska pēc būtības, galvenokārt algu apmaksas jautājumā «mediķiem, kas strādā uz spēku izsīkuma robežas».

Joprojām neatrisināts ir jautājums par piemaksām mediķiem par virsstundu un nakts darbu, kas tika atņemtas krīzes periodā. Veselības ministre norādīja, ka pašlaik tās tiek segtas uz citu pakalpojumu rēķina. Pēc viņas domām,

jau 2019.gadā Latvijā ārstiem, strādājot vienu slodzi valsts darbā ir jāspēj nopelnīt vairāk nekā 1000 latu mēnesī.

Pašlaik vidējā ārsta alga par vienu slodzi pēc nodokļu nomaksas ir tikai 350 latu, tāpēc tuvākā laika mērķis ir panākt, ka Latvijas ārstu algas ir vienā līmenī ar ārstu algām Igaunijā.

Situāciju veselības aprūpē plānots atrisināt sešu gadu laikā, ja tiks apstiprināti grozījumi veselības likumā, kas pašlaik tiek gatavoti iesniegšanai. Finansējuma prognozēm veselības aprūpei nākamā gada budžetā Circene pašlaik atturējās komentēt, vien piebilda, ka premjers veselības nozari ir noteicis kā prioritāti.

Uz jautājumu, kas varētu kavēt grozījumu apstiprināšanu, Circene minēja slikto situāciju ar nodokļu iekasēšanu valstī, līdz ar to galvenā pretestība varētu būt no Finanšu ministrijas puses.

Likuma projekta grozījumus Veselības ministrija valdībā plāno iesniegt līdz augusta beigām.

Arī veselības aprūpes tarifi ir nepamatoti zemi

Latvijā mediķu algas ir dramatiski zemas, turklāt tās zemas liek turēt neadekvāti zemie veselības aprūpes tarifi no kuriem ekonomiskās krīzes laikā tika izņemtas laukā vairākas komponentes, tostarp komponentes, kas saistītas ar mediķu algu pieaugumu un slimnīcu attīstību.

Zemo mediķu algu palielināšana ir arī nākamā gada prioritāte. Taču

mediķu algu palielināšanai vien par 10% nākamajā gadā nepieciešami papildus 22 miljoni latu.

Ja budžeta pieaugums ir neliels un ja mēs paņemtu visu pieaugumu, citas ministrijas būs neapmierinātas.

Kā ziņots, atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji prasa nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.

Savukārt premjers, vērtējot reģionālo slimnīcu prasību steidzami investēt slimnīcu sektorā, uzsvēra, ka jau šogad par labu veselības aprūpei pārdalīti līdzekļi un arī nākamgad tā būs viena no prioritātēm.

Premjers skaidroja, ka pavisam nesen, pārdalot šā gada budžeta līdzekļus, veselības aprūpei tika piešķirti papildu septiņi miljoni latu, no kuriem ievērojama daļa tika atvēlēta tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai.