/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Uz Latvijas ceļiem atkal atgriezīsies stacionārie fotoradari. Ceļu satiksmes drošības direkcija plāno iegādāties 20 ātruma mērierīces. Tomēr reāla gatavošanās jaunam fotoradaru iepirkumam sākusies tikai tagad, un labākajā gadījumā tos uzstādīs tikai nākamā gada beigās.
Kā notiks fotoradaru atgriešanās uz Latvijas ceļiem (81)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš fotoradaru nozušanas no ceļiem vidējais braukšanas ātrums pieaudzis par aptuveni trim kilometriem. Tas nešķiet daudz, bet policijā lēš, ka tieši šoferu paradumu maiņa, vairs nebaidoties no radaru soda, ir viens no iemesliem, kāpēc novembris uz ceļiem bija tik asiņains, prasot 26 cilvēku dzīvības.
«Tas fotoradaru klātneesamības efekts dod to apziņu, ka mēs varam pārkāpt, jo tīri fiziski mūsu Ceļu policijas darbiniekus mēs uz katra stūra nevaram nolikt, jo viņu ir pārāk maz,» secina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Tiešāks ir bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš –
radaru līguma laušana, lai arī bija argumenti tam par par labu, tomēr bijusi kļūda.
«Es domāju, ka tas ir šis komplekss - nav cilvēku, nav tehnisko līdzekļu, policijas darbinieku, kuri ir iesaistīti. Viņi ir nodarbināti ar citām lietām,» domā bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. «Tas apjoms, ko šie tehniskie līdzekļi darīja, - tas bija milzīgs! Tagad fotoradari nestrādā un Valsts policija atklāj - 77 tūkstoši protokolu par ātrumu. Iepriekšējā gadā bija 360 tūkstoši protokolu par ātrumu. Līdz ar to gribot negribot bija jāsamazina šis ātrums.»
Reāla gatavošanās jaunam fotoradaru iepirkumam sākusies tikai tagad
Pirms divām nedēļām Saeima deleģēja Ceļu satiksmes drošības direkciju ātruma mērierīces iegādāties. Tagad institūcija izstrādā iepirkuma tehnisko specifikāciju un izsaka cerību, ka
pirmie 20 stacionārie fotoradari uz ceļiem parādīsies nākamā gada nogalē.
«Fotoradaru projekts nevar būt naudas pelnīšanas projekts, tā primārā nozīme ir satiksmes drošība, un mēs esam apzinājuši pirmās vietas un vistuvākajā laikā plānojam sabiedrībai darīt zināmu, kur plānojam tos izvietot,» uzsver CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.
Timrots: neviens nefiksē satiksmes psiholoģiju
Piecu gadu laikā plānots iepirkt 100 stacionāros radarus. Direkcijā gan atzīst, ka šādi iepirkumi ir jūtīgi, tāpēc nevar izslēgt to apstrīdēšanu, kas procesam liktu ievilkties. Autožurnālists Pauls Timrots gan uzsver, ka fotoradari nebūs nekāds glābiņš.
«Radaru nebija jau sen; tagad rudenī ir vairāk negadījumu - ahā, tātad mēs varam tiem pieķeksēt klāt šo fotoradaru problēmu. Svarīgākais ir tas, ka neviens nefiksē satiksmes psiholoģiju. Cik cilvēku mašīnā, no kurienes brauc, uz kurieni brauc. Vai viņi strīdas pirms tam, vai viņi labi jutās, vai brauc gulējuši, cik garu ceļa gabalu nobraukuši. Nevienu no šiem būtiskajiem faktiem nepieraksta tajā brīdī, līdz ar to mēs nespējam gūt nekādus secinājumus no šiem negadījumiem,» domā auto žurnālists Pauls Timrots.
Pirms stacionārajiem radariem ir brīdinājumu zīmes, taču svarīgi, lai šoferi saprastu, ka pārkāpumu var fiksēt jebkurā laikā.
Pašlaik policijas rīcībā ir 4 pārvietojamie fotoradari.
Policija pauž cerību, ka nākotnē to skaitu izdosies palielināt. Tāpat policijai ir tikai piecas netrafarētās automašīnas, to skaitu policija nākamgad vēlas palielināt vismaz par 20.