Ārsti: Bieži vien iniciatori nepamatotai antibiotiku lietošanai ir vecāki

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS

«Man vairs nav ticības Gaiļezera slimnīcai,» - paciente pārliecināta, ka nav saņēmusi savas analīzes... Kā mazināt nevajadzīgu antibiotiku lietojumu bērnu ārstēšanā? Uz šādu jautājumu atbildēs Latvijas ārsti, kuri tuvākajos piecos gados piedalīsies Eiropas Savienības (ES) atbalstītā pētījumā.

Tajā iesaistītas 13 valstis, tādējādi iekļaujot pētījumā lielu daudzumu pacientu dažādu Eiropas valstu slimnīcās

Kā saka paši ārsti – bieži vien iniciatori nepamatotai antibiotiku lietošanai ir tieši vecāki.

Bērnu slimnīcas Infekcijas slimību nodaļas bērnu infektoloģe un pētījuma zinātniskā vadītāja Dace Zavadska rāda plauktu ar visdažādākajiem antibakteriāliem līdzekļiem jeb antibiotikām, kas tiek doti maziem pacientiem nepieciešamības gadījumā. Un pētījums ļaus atrast ārstam pareizo izmeklējuma veidu, kas palīdzētu ātri saprast, kādas zāles lietot.

Pētījuma mērķis ir apzināt pēc iespējas vairāk bērnu – piecu gadu laikā visa projekta īstenošanas gaitā piedalīsies ap 60 tūkstošiem, kuri vēršas slimnīcās ar sūdzībām par drudzi, tātad augstu temperatūru.

Divgadīgā Valērija Infekcijas slimību nodaļā nonāca, jo meitiņai strauji paaugstinājās temperatūra, sasniedzot gandrīz 40 grādu atzīmi. Antibiotikas uzreiz netika nozīmētas, jo ārsti uzskatīja, ka bērnam, visticamāk, ir vīruss, ko asinsanalīzes arī apstiprināja. Mazās mamma Kristīne atbalsta nozīmēto ārstēšanu, uzskatot, ka antibiotikas jālieto pēc vajadzības.

Vecāki parasti dalās divās daļās, stāsta pediatri – tie, kuri apšauba nepieciešamību dot antibiotikas, un tie, kuri paši šos antibakteriālos līdzekļus pieprasa izrakstīt pat tad, kad nav tādas vajadzības, jo ir nepieciešams ātri izveseļoties, taču tas ir aizspriedums.

Latvijas bērniem un arī pieaugušajiem ir nepieciešami jaunā pētījuma rezultāti, uzskata šā pētījuma iesaistītie speciālisti. Projekta kopējās izmaksas ir 18 miljoni eiro, no kura Latvijas budžets ir gandrīz 300 000 eiro. Iegūtie jaunie dati ļaus ārstēšanai kļūt vēl iedarbīgākai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu