Kaimiņvalstī bažas par «Honkongas gripas» tuvošanos; vai tā sasniegs arī Latviju?

Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības federālā dienesta pārstāve Anna Potapova telekanālā «Rosija-24» stāstīja, ka Krievijai tuvojas jauna tipa B un A (H3N2) gripas vīrusa varianti: «Tuvojas «Honkongas gripa», ar kuru mēs diezgan sen neesam saskārušies. Plašāka šī gripas vīrusa paveida izplatība bija laikā no 1968. līdz 1969.gadam.» Potapova intervijā atzīmēja, ka, tā kā šis gripas paveids sen nav iedzīvotājus skāris, pastāvot risks, ka cilvēkiem pret to nav imunitātes.

Kas ir «Honkongas gripa»?

Par «Honkongas gripu» atrodamie fakti nav diez ko iepriecinoši - 1968./1969.gada pandēmijā tā visā pasaulē nogalināja miljons cilvēku, kas, salīdzinot ar citām gripas pandēmijām, gan nav ļoti daudz.. Tā kā gripas izcelsmes vieta bija Honkonga, tā tika nodēvēta par «Honkongas gripu».

Pirmās ziņas par šo gripu parādījās Honkongā 1968.gada 13.jūlijā. Līdz 1968.gada jūlija beigām gripas uzliesmojums tika konstatēts jau Vjetnamā un Singapūrā. Laikraksts «The Times» toreiz bija vienīgais informācijas avots, kurš brīdināja par jaunās gripas iespējamo pandēmiju. 1968. gada septembrī gripa jau bija sasniegusi Indiju, Filipīnas, Austrālijas ziemeļus un Eiropu.

Speciālisti lēš, ka šī pandēmija, iespējams, nogalinājusi tik maz cilvēku, jo iepriekš laika posmā no 1957. līdz 1968.gadam pasaulē plosījās stipri līdzīgā «Āzijas gripa», kas ļāva izstrādāties imunitātei.

Lai noskaidrotu, vai Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu satraukties un jau laikus sākt gatavoties šim gripas vīrusa paveidam, portāls «Apollo» vērsās Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

SPKC aptiprina, ka tiekot prognozēts, ka arī Latvijā šajā sezonā viens no cirkulējošiem gripas vīrusiem būs A tipa gripas vīruss – «A(H3N2 )Hong Kong/4801/2014». Šis vīruss gan esot cirkulējis arī iepriekšējā sezonā Ziemeļu puslodē un Eiropā, kopumā sastādot 9,7% no raksturotiem vīrusiem pagājušajā sezonā. Dienvidu puslodē iepriekšējā sezonā šis vīruss esot bijis dominējošs vairākās valstīs.

Kā skaidro SPKC speciālisti, «pēc antigēniskās struktūras šis vīruss līdzīgs citiem «A/H3N2» gripas vīrusiem, tajā skaitā «AH3N2» komponentam, kas bijis iekļauts pretgripas vakcīnas sastāvā pagājušajā sezonā. Tas ir iekļauts arī nākamās sezonas vakcīnas sastāvā, kuru mediķi iesaka Ziemeļu puslodē. Šī vakcīna sastāv no trim komponentēm – diviem A tipa ( «AH1N1» un «AH3N2») un viena B tipa gripas vīrusa.»

SPKC tāpat norāda, ka 1968.-1969. gada pandēmiju izraisījis «A/H3N2» vīruss, un toreiz tā bija vērtējama kā vidēji smaga pandēmija. Speciālisti uzsver, ka eksistē pētījumi, kas norāda uz to, ka ir saglabājusies imūnā atbilde pēc kādreiz pārslimotas gripas infekcijas pret konkrētu vīrusu, piemērām 2009. gada pandēmiskais vīruss vairāk esot apdraudējis gados jaunākus cilvēkus, jo tie pirms tam nekad nebija sastapušies ar šo vīrusu, savukārt vecāki cilvēki (65+) ir mazāk apdraudēti no «A/H1N1» pandēmiskā vīrusa, jo iepriekš ar to slimojuši. Lai izpētītu, vai iedzīvotājiem ir saglabājusies imunitāte pēc kādreiz pārslimotas gripas infekcijas pret konkrētu vīrusu, esot nepieciešami seroloģiski pētījumi.

Tāpat SPKC speciālisti atgādina, ka ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:

drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;

stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos («kaulu laušana»);

sauss klepus un rīkles iekaisums;

sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;

izteikts bezspēks, apetītes zudums.

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv šādos gadījumos:

atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);

cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;

pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas noteik sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 - 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas - 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.

Iekštelpu gaisā vīruss saglabā dzīvotspēju 2 līdz 9 stundas, turklāt, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.

Smagāk slimo mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī personas ar novājinātu imunitāti, kuru negatīvi ietekmē kaitīgie ieradumi, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, miega traucējumi un mazkustīgs dzīvesveids.

Gripas un citu AAEI individuālie profilakses pasākumi

Svarīgi atcerēties, ka stiprināt imunitāti palīdz:

veselīgs dzīves veids bez kaitīgiem ieradumiem;

pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs un dabīgie imunitātes stiprinātāji;

regulāra un pietiekama šķidruma lietošana;

sabalansēts laiks darbam (mācībām) un atpūtai, pilnvērtīgs miegs;

regulārās fizikās aktivitātes un atpūta svaigā gaisā;

iekšējais miers un pozitīvās emocijas.

Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu SPKC speciālisti rekomendē:

ģērbties piemēroti laika apstākļiem;

censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumos slēgtās telpās, sabiedriskajā transportā u.tml.;

vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;

rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība dodama šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas saglabājas cietajos ziepju gabalos;

atcerēties, ka rokas jāmazgā:

- pirms ēšanas, dzeršanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas, pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;

- pēc klepus vai deguma šņaukšanas, saskares ar ķermeņa šķidrumiem (deguna izdalījumi, asaras, siekalas), pēc tualetes, pieskaršanās naudai, publisko vietu apmeklēšanas;

izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;

pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;

mācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;

satiekoties ar draugiem vai paziņām, atturēties no draudzīgā skūpsta vai ciešiem apskāvieniem (ciešas saskaršanās), it īpaši, ja kādam ir saaukstēšanās pazīmes.

izmantot kabatlakata vietā vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;

nelietot kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus);

atgriežoties mājās, der izskalot rīkli un degunu (kumelīšu, kliņģerīšu vai citas zāļu tējas, vai sāls ūdens), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.

Saslimšanas gadījumā

Ja parādās gripas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpēs, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, «kaulu laušanas» sajūta), palieciet mājās - neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.

Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.

Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.

Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un dabīgos produktus imunitātes stiprināšanai.

Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemērām, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.