Divi probācijas dienesta elektroniskajā uzraudzībā esošie cilvēki «pazuduši»

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kopš 2015.gada jūlija, kad ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma, kas radīta, lai sniegtu iespēju mainīties un ātrāk brīvībā atgriezties ieslodzījumā esošajiem cilvēkiem, no Valsts probācijas dienesta redzesloka izdevies pazust divām personām, laikrakstam «Diena» apstiprināja dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, viens cilvēks, par spīti elektroniskajai uzraudzībai, pametis valsti un, iespējams, jau devies uz Lielbritāniju.

Papsujevičs uzsver, ka nevar komentēt situācijas, kas saistās ar konkrētām personām, skaidrojot to ar vajadzību sargāt fizisko personu datus. Tāpēc viņš neizpauž, vai abas personas jau atrastas. Arī to, vai kāda no šīm personām pametusi valsti, viņš neapstiprināja. Probācijas dienesta vadītājs vien norādīja, ka var tikai konstatēt, ka «cilvēks neatrodas tur, kur viņam jāatrodas».

Teju divu gadu laikā nosacīti no ieslodzījuma pirms soda izciešanas beigām atbrīvotas 109 personas, un 102 no tām nav izdarījušas nekādus pārkāpumus, atklāj Papsujevičs. Atlikušie septiņi gadījumi savā starpā atšķiras, pieci no tiem saistīti ar notiesātajam noteiktā grafika neievērošanu. Dienesta vadītājs uzsver, ka pārkāpumu gadījumā persona nonāk atpakaļ ieslodzījuma vietā, un «tas notiek diezgan ātri».

Kopumā iestādes vadītāja vērtējumā sistēma strādā labi, un varot runāt tikai par praktiskiem ikdienas uzlabojumiem. Tā kā 102 šādi uzraugāmajiem sistēma izrādījusies veiksmīga, rādītājs ir augstāks nekā kaimiņvalstīs. «Tā nebūs lielīšanās, bet fakta konstatācija - sabiedrība noteikti ilgtermiņā un arī īstermiņā no šī pasākuma ir ieguvēja,» uzskata Papsujevičs.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību laikrakstam uzsvēr, ka Latvija bija viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur tika ieviesta notiesāto un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu elektroniskā uzraudzība. Viņš norāda, ka brīvības atņemšanas soda alternatīva nodrošina notiesātā pakāpenisku pāreju uz dzīvi sabiedrībā, un šādas personas daudz retāk atkārtoti izdara noziegumus nekā personas, kas sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieš līdz galam.

Vienlaikus nevarot gaidīt, ka recidīva nebūs vispār, atzīst ministrs, skaidrojot, ka Valsts probācijas dienesta Monitoringa centrs strādā diennakti un, saņemot trauksmes signālu, darbinieki nekavējoties reaģē. Vai sistēmu gaida uzlabojumi, Rasnačs nekomentēja.

Ja notiesātais, kurš atrodas elektroniskajā uzraudzībā, grib pārgriezt vai sabojāt ierīci - kājas sprādzi to ir iespējams izdarīt, atzīst Valsts probācijas dienesta vadītājs. Izslēgt, ka kāds mēģinās no soda izciešanas aizbēgt, nav iespējams, viņš piebilst.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka ar tiesas lēmumu piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu mēdz, ja persona strādājusi, lai atlīdzinātu noziegumā cietušajam radītos materiālos zaudējumus vai citādi apliecinājusi, ka labi resocializējusies, piemēram, mācoties vai strādājot. Vēl tiek vērtēts, kas cilvēku sagaida ārā - vai notiesātajam ir kur dzīvot un vai ir nodrošināts darbs. Elektroniskās uzraudzības sistēma balstās uz to, ka ieslodzījuma vietu pametusī persona gatava mainīties. Tāpēc arī visi, kas pretendē uz nosacītu atbrīvošanu pirms laika, šo iespēju nesaņem un pirms tam notiek plaša personības vērtēšana.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu