Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ( NEPLP) konkursu uz Latvijas Radio (LR) valdes locekļa amatu varēja izbeigt bez rezultāta, pārliecināts bijušais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Putnis: NEPLP konkursu uz LR valdes locekļa amatu varēja izbeigt bez rezultāta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka NEPLP LR valdes locekļa amatā programmu attīstības jautājumos iecēlusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomnieci Sanitu Diku-Bokmelderi.
NEPLP loceklis Ivars Āboliņš norādīja, ka padomei nav tiesību noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tas iespējams tikai divos gadījumos - kad rodas aizdomas par kandidāta reputāciju vai kad padomes rīcībā ir informācija par kandidāta iepriekšējo darbību, kas liecina par rupju iepriekšējo amata pilnvaru pārkāpšanu. Tomēr Āboliņš uzsvēra, ka nebija nekāda pamata konkursā apšaubīt mediju profesionāļu vērtējumu par kandidātiem.
Putnis skaidroja, ka visi jautājumi, kas saistīti ar LR valdes ievēlēšanu, ir NEPLP kompetencē. Tāpat NEPLP pārziņā ir tas, vai konkursu izbeigt bez rezultāta. Putņa ieskatā NEPLP konsekventi nav ņēmis vērā kandidātu reputācijas jautājumu un tās atbilstību augstajiem amata standartiem.
«Turpinot [bijušā NEPLP vadītāja] Aināra Dimanta laikā ieviesto praksi piemērot Valsts kapitālsabiedrību likumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma vietā valžu atlasē, padome sevi iedzinusi strupceļā,» teica Putnis.
Viņš skaidroja, ka saskaņā ar labas reputācijas klauzulu aktīvs politisks darbinieks nevarētu būt atbilstošs sabiedriskā medija politiskās neitralitātes uzdevumam. Bet, ievērojot līdzšinējo praksi, NEPLP varētu būt grūtības kādu noraidīt, jo salīdzināmos gadījumos tas iepriekš nav ticis darīts, uzsvēra Putnis.
Viņš pārliecināts, ka iespēja beigt konkursu bez rezultāta «gan bija jebkurā gadījumā».
Tāpat Putnis norādīja, ka kopumā grūti savienojama ar tiesisko regulējumu vispār ir valdes locekļa programmu jautājumos pozīcija, jo saturu būtu jābūt tiesībām noteikt tikai medija redakcijai. Attiecīgi neskaidras ir amata funkcijas, piebilda Putnis.
Viņš uzskata, ka Ministra biroja darbinieks ir viens no politizētākajiem amatiem, uzsverot, ka šajā gadījumā noteikti nevar runāt par kādu ierēdniecisko neitralitāti. «Tas ir pilnībā neatbilstoši sabiedrisko mediju politiskās neitralitātes uzdevumam un pienākumam», sacīja Putnis.
«Process, kad cilvēks tiešā veidā pāriet no ministra kabineta uz sabiedrisko mediju pārvaldību, ir tabu pārkāpums,» uzsvēra Putnis, norādot, ka tik politiski kandidāti vēl nekad nav nonākuši sabiedrisko mediju vadībā. «Tas ir bezprecedenta gadījums,» secināja Putnis.
Kā ziņots, LR valdes locekļa amatā programmu attīstības jautājumos NEPLP iecēlusi Diku-Bokmelderi, piektdien žurnālistiem paziņoja padomes locekļi.
NEPLP loceklis Ivars Āboliņš norādīja, ka, izvērtējot amata kandidātus, augstāko vērtējumu Dikai-Bokmelderei deva NEPLP loceklis un nominācijas komisijas loceklis Patriks Grīva. Savukārt par piemērotāko kandidātu gan pats Āboliņš, gan arī NEPLP locekle Gunta Līdaka uzskatīja to, kas kopumā palika ceturtajā vietā. «Līdz ar to mediju profesionāļu vērtējums [konkursā] nospēlēja būtisku lomu,» uzsvēra NEPLP loceklis.
Vaicāts, vai Dikas-Bokmelderes politiskā piederība nevarētu ietekmēt viņas darbu LR, Āboliņš sacīja, ka pēc likuma padome nevar diskriminēt kandidātus pēc politiskās piederības, dzimuma, reliģijas u.c. «Mēs kandidātus vērtējām pēc kompetencēm. (..) Bija punkts par politisko neitralitāti, kam konkursa laikā bija būtiska nozīme, tomēr viņa intervijā NEPLP teica, ka apturējusi savu darbību partijā,» uzsvēra NEPLP loceklis, piebilstot, ka noteikti LR žurnālisti padomi informēs, ja tiks ietekmēts LR saturs.
Savukārt NEPLP locekle Ieva Beitika norādīja, ka viņa konkursa gaitā izteica priekšlikumu konkursu izbeigt bez rezultāta. Tomēr, ņemot vērā, ka juridiskā prakse līdz šim šādos gadījumos nav bijusi pietiekami skaidra, tas netika darīts.
Jaunā LR valdes locekle savā sociālā tīkla «LinkedIn» kontā norādījusi, ka viņa ir 2011.gadā dibinātās kokapstrādes pakalpojumu sniedzējas SIA «Inopharm» īpašniece. Atbilstoši informācijai «Firmas.lv», viņai pieder 100% uzņēmuma kapitāla daļu. Pērn uzņēmums strādājis ar 11 000 eiro apgrozījumu un 2400 eiro peļņu.
Tāpat viņa no 2015. līdz 2016.gadam bijusi Cēsu uzņēmuma SIA «Kulba» direktore, savukārt no 2002. līdz 2016.gadam viņai piederēja reklāmas aģentūra SIA «VVD mārketinga komunikācijas». Dika-Bokmeldere no 2000. līdz 2001.gadam strādāja arī par moderatori SIA «TV3 Latvia», bet no 1998. līdz 2000.gadam viņa darbojās kā ziņu redaktore AS «Radio SWH».
Dika-Bokmeldere 2011.gadā kandidēja 11.Saeimas vēlēšanas no «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta Vidzemē, taču netika ievēlēta.
Jaunā LR valde, kuru veido valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša un pagaidu valdes loceklis Juris Gavars, darbu sāka 3.oktobrī.