Pierobeža nepadodas: Upītē cīnās par pamatskolas izglābšanu

Upīte atrodas Viļakas novada Škilbēnu pagastā tikai trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas. Šeit strādājis ievērojamais Latgales patriots, folkloras vācējs un kultūrvēstures darbinieks Antons Slišāns. Ziemeļlatgalei raksturīgās tradīcijas turpina kopt arī mūsdienu Upītes iedzīvotāji. Tomēr valsts Simtgadi un Slišāna 70. jubilejas gadu Upīte sagaida ar bažām par nākotni - Viļakas novada pašvaldība no nākamā mācību gada plāno likvidēt pamatskolu, kurā, ieskaitot pirmsskolas sagatavošanas grupu, mācās 43 skolēni. Skolā izveidots etnogrāfiskais pulciņš, kura paspārnē darbojas Upītes bērnu folkloras kopa. Izaugušie bērni tālāk turpina iesaistīties Upītes Tautas nama folkloras kopā vai kapelā.

Lēmumu jau atbalstījusi novada domes Finanšu komiteja, bet galīgo lēmumu pašvaldība pieņems kādā no tuvākajām sēdēm. Kā galvenos iemeslus slēgšanai pašvaldība norāda mūsdienu prasībām neatbilstošu mācību vidi skolas ēkā, kā arī audzēkņu skaita samazināšanos. Upītes pamatskola ir 108. gada, bet pati ēka 1955. gadā būvēta no izsūtīto cilvēku mājām. Upītes pamatskolas bērni varēs turpināt mācības sešu kilometru attālumā esošajā Rekavas vidusskolā.

Pašvaldība uzklausa, bet paliek pie sava

Tomēr Upītes iedzīvotājiem šis lēmums šķiet negaidīts un nepārdomāts. Viļakas novada administrācija neesot ņēmusi vērā Upītes iedzīvotāju gatavību ar saviem līdzekļiem novērst ēkā atklātos trūkumus, kā arī neesot vēlējusies ielaisties sarunās par citiem skolas reorganizācijas modeļiem, piemēram, pārveidojot to par alternatīvās izglītības iestādi ar folkloras novirzienu, kam, pēc iedzīvotāju aprēķiniem, būtu nepieciešams vismaz pusotrs gads.

Antona Slišāna dēls Andris Slišāns, kurš Latvijā kļuvis pazīstams ar dažādu kultūras pasākumu organizēšanu Upītē un ir vienīgais domes deputāts, kurš komitejas sēdē balsoja pret pamatskolas slēgšanu, uzskata, ka pašvaldība ķeras pie visiem iespējamajiem iemesliem, lai mācību iestādi likvidētu.

Sarunā ar portālu TVNET viņš norādīja, ka esošajā veidā skola nevar pastāvēt, taču jau ilgāku laiku notiek sarunas par iespējām Upītes pamatskolu reorganizēt par alternatīvas izglītības iestādi. Domes vadība sākotnēji šādu ideju atbalstījusi, taču gribējusi nogaidīt, līdz paiet pašvaldību vēlēšanas. Arī rudenī, sākoties jaunajam mācību gadam, ticis solīts, ka alternatīvas skolas modelis, visticamāk, tiks atbalstīts.

«Tad pēkšņi - nezinu kāda muša iekoda - tika sagatavots lēmumprojekts [par skolas slēgšanu]. Janvārī pie skolas atklājām Antona Slišāna piemiņas plāksni, bet tās pašas dienas vakarā finanšu komitejā skatīja budžeta jautājumus, kur pēkšņi parādījās idejas par novada izglītības sistēmas nākotnes plāniem - Žīguros vienā iestādē apvienot bērnudārzu un pamatskolu, bet Upītē slēgt. Es saku: «Paga, bet no kura brīža šāds?» Viņi atbild, ka tas tikai tādam ieskatam, lai deputāti apdomā. Taču nākamajā dienā jau bija sagatavots lēmums par Upītes pamatskolas likvidāciju,» stāstīja Andris.

Upītes iedzīvotāji nozīmīgākos skolas ēkas trūkumus gatavi novērst par saviem līdzekļiem

Viņš uzsvēra, ka problēma nav tajā, ka skola tiek slēgta, bet gan tajā, ka pašvaldība nevēlas meklēt nekādus risinājums. Tā, piemēram, nesen Upītes pamatskolu apskatījis pašvaldības būvinspektors, kurš atzinumā norādījis: lai skola atbilstu mūsdienu prasībām, ir jāveic ģeoloģiskā izpēte, pārbūve un dokumentācijas izstrāde. Tā kā pašvaldībai tādas naudas nav, inspektora atzinumā noteikts, ka, beidzoties mācību gadam, skolas teritorija būs pilnībā jānorobežo no apmeklētājiem, līdz tiks pieņemti tālāki lēmumi. Pagaidām ieteikts nozīmēt atbildīgo personu, kura sekos līdzi izmaiņām nesošajās konstrukcijās un sniega tīrīšanai no jumta.

Upītes iedzīvotāji inspektoram nepiekrīt, norādot, ka viņš tikai apstaigājis skolu un nav veicis nekādus mērījumus. Ciema iedzīvotāji ir gatavi apmaksāt neatkarīga būveksperta atzinumu, kā arī par saviem līdzekļiemlīdzdarboties ēkas savešanai kārtībā, nodrošināt ģeoloģisko izpēti, sanitārā mezgla pārbūvi un demontēt vecās krāsnis. «Vecāki arī prasa - kā gan novada būvvalde var zināt, ka tieši līdz maijam [mācību gada noslēgumam] ar skolu viss būs kārtībā? Ja skola tiešām ir sliktā stāvoklī - tad jā, slēdzam ciet, mums nav iebildumu,» skaidroja Andris.

«Upītes skolā mācās arī bērni no nelabvēlīgas sociālās vides, kurus neņem pretī citās novada izglītības iestādēs. Tāpat skolā mācās arī citu pašvaldību bērni. Viļakas novada dome savās aplēsēs par skolas izmaksām [no pašvaldības budžeta pamatskola saņem 90 tūkstošus eiro gadā] to arī nav ņēmusi vērā. Viņi maļ vienu un to pašu - pagastā nav ko dublēt funkcijas, jo pēc sešiem kilometriem ir vidusskola, jāziedo Upīte, lai to varētu attīstīt. Taču alternatīvajai skolai nevajag daudz darbinieku, kā arī tur mācītos mazāk skolēnu. Nepieciešama ir tikai attieksme. Man arī zvana no apkārtējiem novadiem un saka: ja izdosies to panākt, tad savus bērnus labprāt vedīsim pie jums,» uzsvēra Andris.

Sagaidāms, ka Viļakas pašvaldības deputāti par skolas likvidāciju lems novada domes sēdē nākamajā nedēļā. Vaicāts, kāda būs Upītes iedzīvotāju rīcība, ja pašvaldība lems par labu pamatskolas slēgšanai, Andris Slišāns norāda, ka tad iedzīvotāji vērsīsies Izglītības un zinātnes ministrijā. «Mēs gribam mainīties, strādāt un palīdzēt. Vecāki ir ar mieru cīnīties un uzņemties atbildību. Skolas direktore ir daudz darījusi pēdējo 20 gadu laikā, taču tagad iet pensijā. Mēs esam atraduši cilvēku, kas varētu nākt viņas vietā, bet pašvaldība visiem līdzekļiem vēlas panākt skolas likvidēšanu,» stāstīja Slišāns.

Viļakas novada lēmums negaidīts arī Anglijas latviešiem

Pirms diviem gadiem Upītes pamatskola saņēma Lielbritānijā dzīvojošo latviešu saziedoto labdarības sūtījumu - 17 kastes ar nelietotiem skolas un sporta apģērbiem, virsjakām, somām un dažādām skolai nepieciešamām precēm. Anglijas latviešu labdarības organizācija «Bērzes Strazdi» regulāri rīko pasākumus, kuros iegūtie līdzekļi nonāk Latvijas internātskolām. Patlaban organizācija sākusi labdarības projektu «Robotika», lai atbalstītu tehnisko jaunradi Latvijas internātskolās. Projektā piedalās arī Upītes pamatskola.

Anglijas latviešiem Viļakas domes plāni arī ir pārsteigums. «Bērzes strazdu» akciju vadītājs Toms Zeltiņš portālam TVNET atzina, ka, lemjot par iespēju palīdzēt kādai skolai, tiek aptaujāta mācību iestāde un pašvaldība. Viļakas novada domes vadītājs [Sergejs Maksimovs] «Bērzes strazdiem» paudis, ka Upītes pamatskola noteikti dzīvošot, jo tajā mācās bērni no nelabvēlīgas sociālās vides un notiek aktīva kultūras dzīve. Tas organizāciju iedrošinājis sākt sadarbību ar šo skolu.

«Ja skolas slēgšanai ir objektīvs pamats, tad tas ir jādara. Šajā gadījumā viņiem tas bērnu skaits nav mainījies, kopš skola ir atvērta. Tas mazais ciems ir tāds pats kā pirms piecdesmit gadiem. Viņi stingri saglabā Latgales kultūru. Kāpēc tagad ir jādara tā, lai būtu izmaiņas? Ja tur viss notiek, tas ir nesaprotami. Ja, piemēram, ir kāda skola, kur kādreiz mācījās 1500 bērni, bet šobrīd palikuši 300, tad tāda ir jāslēdz ciet. Taču šeit izmērs ir perfekti piemērots bērnu skaitam. Visi nepieciešamie pasniedzēji ir uz vietas. Direktore grib iet pensijā, bet ir atrasts tās aizvietotājs. Ir spēcīga komanda. Es nedomāju, ka tas ir racionāli,» teica Zeltiņš. «Bērzes strazdu» pārstāvis arī atzina - ja tomēr ne valstij, ne pašvaldībai nav naudas, tad mākslīgi kaut ko uzturēt nav jēgas, jo svarīgākais tomēr ir bērni.

Vaicāts, kas notiks ar saziedotajām mantām gadījumā, ja skolu nāksies likvidēt, Zeltiņš skaidroja, ka tās ies līdzi bērniem uz citām mācību iestādēm. «Mēs saprotam, ka skolu reformai no kaut kurienes ir jāsākas, taču - ja mēs par to tiekam informēti, mēs varam laicīgi piedalīties un sniegt kādu atbalstu,» teica Anglijas latviešu labdarības organizācijas pārstāvis.