Lielākās avārijas uz Latvijas ceļiem (9)

Sišanās un avarēšana kļuvusi par ikdienas neatņemamu Latvijas ceļu sastāvdaļu. Apkopojot šīs tūkstošgades lielākās autoavārijas, par atskaites punktu noteikti vienkārši parametri — upuru skaits, avārijā iesaistīto transportlīdzekļu skaits un rezonanse sabiedrībā.

Aizejošā tūkstošgade brīdināja

Vieglu mājienu par to, ka jaunajā tūkstošgadē uz Latvijas ceļiem nekāda mierīgā dzīvošana nav gaidāma, varējām uztvert vēl pirms īpaši svinīgi gaidītā 2000. gada. Jau toreiz mašīnu skaita pieaugums valstī uz šķietami mazo ienākumu fona bija fantastiski liels, līdz ar to strauji palielinājās avāriju varbūtība — jo vairāk mašīnu, jo lielāka iespēja, ka tās nespēs sadalīt ceļu un saskriesies.

Tas, protams, arī regulāri notika un notiek. Tomēr šķiet, 1999. gadā notika arī Latvijā pirmā nopietnā avārija, kuru aprakstot vairākkārt pavīdēja jau pieminētais vārds "katastrofa". Tādēļ, aprakstot šīs tūkstošgades lielākās avārijas, sākam ar nelielu atkāpi 1999. gadā. Toreiz uz Jūrmalas šosejas notika masveidīgākā automašīnu sadursme, kam sekoja noslogotā autoceļa slēgšana, bet vēlāk arī speciālu ceļa zīmju uzstādīšana, kas autovadītājus joprojām brīdina par spēcīgas miglas radīto risku.

Migla aizsāk katastrofu sēriju

1999. gada 25. augusts. Neilgi pirms pulksten 23 uz šosejas Babītes pagastā saskrienas četras automašīnas, nedaudz vēlāk šajā pat vietā avarē vēl trīs spēkrati, bet ap pulksten 23.30 uz šosejas notiek apjomīgākā avārija, kad saduras deviņas mašīnas. Avāriju sērijā uz Jūrmalas šosejas iet bojā divi cilvēki. Tostarp arī grupu "Iļģi" un "Marana" vokāliste un radio "Amadeus" ētera balss Māra Kalniņa, kas bija ceļā uz savām mājām. Avārijas, kuras nepārprotami veicināja necaurredzami bieza migla, notika tikai desmit dienas pēc līdzīgu negadījumu sērijas, kas šajā pašā vietā uz Jūrmalas šosejas notika 15. augustā. Toreiz miglas un degošā purva dēļ šajā ceļa posmā notika vairākas avārijas, kurās saskrējās 10 mašīnas, bet cieta divi cilvēki.

Avāriju sērijas izraisa plašu rezonansi, un daudzi apgalvo, ka tādas lietas uz Latvijas ceļiem vēl nav piedzīvotas. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi. Jaunā tūkstošgade atnāca ar aizvien pārsteidzošākām autokatastrofām.

Narkomāns uz ietves notriec sešus cilvēkus

2000. gada 10. augusts. Rīgā, Valdeķu ielā, automašīnas "BMW 525" vadītājs Deniss Veremeičiks uzbrauc uz ietves un notriec sešus cilvēkus. No gūtajiem ievainojumiem iet bojā divas sievietes un vīrietis, bet vēl divām sievietēm un vienam bērnam nodarīti smagi miesas bojājumi. Ekspertīze "BMW" vadītāja asinīs konstatē vairākas narkotiskās vielas — opiju, morfiju un marihuānu. Tiesa Veremeičikam piespriež brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Pirmos pāris gadus viņš sodu izcieš atklāta tipa cietumā Olainē. Tomēr 2004. gada vasarā ieslodzījumā Veremeičiku pieķer narkotiku reibumā — ekspertīzē viņa organismā uziet metadonu, opija alkoloīdus un benzodiazepāmu. Drīz pēc tam saskaņā ar cietuma administratīvās komisijas lēmumu Veremeičiks pārvietots uz daļēji slēgta režīma cietumu, kur viņam jānosēž atlikušais soda termiņš. Vienlaikus pērn Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma arī lēmumu, ka Veremeičikam jāmaksā 20 000 latu kompensācija avārijā cietušajam bērnam. Prasību par līdzekļu piedziņu no Veremeičika tiesā bija iesniedzis Aivo Līnis, kura divus gadus vecā meita un sieva cieta traģiskajā avārijā. Pēc avārijas meitene kļuvusi gandrīz akla un apmeklē vājredzīgiem bērniem domātu bērnudārzu. Pēc tēva sacītā, bērnam ir lielas rētas uz kakla un galvas, viņai arī neaug mati.

Šī ir pirmā kliedzošā avārija, kas nepārprotami norāda uz nu jau labi ielāgoto patiesību — droši mēs nevaram justies nekur! Arī vietā, kur mašīnām nav jābūt, pastāv risks tikt nobrauktam. To apliecina nesenais gadījums Jelgavā, kad kravas auto ietriecās mājas sienā. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebija upuru.

Holivudas cienīgi skati Rīgas centrā

2003. gada 2. augusts. Ap pulksten 21 uz Salu tilta Rīgā notiek viena no šīs tūkstošgades lielākajām avārijām Latvijā. Ar 15 tonnām degvielas piepildīts benzīnvedējs uzskrien divām stāvošām automašīnām, aizķer tilta malā stāvošu vīrieti un kopā ar viņu caur tilta margām nogāžas uz Mūkusalas ielas rotācijas apļa, kur, pārraujot trolejbusa līnijas vadus, eksplodē. Uz tilta stāvējušais vīrietis iet bojā, vēl viens cilvēks cietis. Līdz pat 7. augustam virzienā uz Pārdaugavu ir slēgta autotransporta satiksme. Kravas automašīnas šoferis izglābās, bet tiltam nepieciešams nopietns remonts. Šī, šķiet, ir pirmā avārija, kuras dēļ pilsētas centrā vērojām Holivudas cienīgu eksploziju, bīstamu vielu izplūšanu un ugunsgrēku.

Autokatastrofa, kurā daudz cietušo

2004. gada 26. novembris. Uz Liepājas šosejas Kuldīgas rajonā notiek kravas automašīnas, autobusa un vieglā auto sadursme, kurā kopumā cietuši 25 cilvēki. Netālu no Rudbāržiem kravas automašīnai uz ceļa saslīdēja piekabe, kas sadūrās ar "Audi". Pēc tam piekabe atdalījās no auto un ietriecās autobusā, kas kursēja maršrutā Liepāja—Rīga, kura aizmugurē savukārt ietriecās vēl viena vieglā automašīna. Jau tūdaļ pēc avārijas izskan versija, ka kravas automašīnas vadītājs pārsniedzis braukšanas ātrumu, un, strauji bremzējot vai vēl vairāk palielinot ātrumu, piekabe sākusi slīdēt. Tas ir viens no nedaudziem gadījumiem, kad policija apstiprina — negadījuma brīdī šoseja bija slidena un snidzis sniegs. No 25 negadījumā cietušajiem autobusa vadītāja stāvoklis ir vissmagākais. Šī ir pirmā avārija jaunajā tūkstošgadē, kas prasa tik lielus cilvēku upurus.

Traģiskākā autokatastrofa — vai pagaidām?

2004. gada 31. decembris. Uz šosejas Rīga—Rēzekne notiek traģiskākā autoavārija Latvijas vēsturē. Avarējot uzņēmuma "Ecolines" divstāvu pasažieru autobusam, kas kursēja maršrutā Maskava—Rīga, iet bojā deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti gūst ievainojumus. Avarējušajā autobusā kopumā brauca 65 cilvēki — 62 pasažieri, divi šoferi un viena stjuarte.

Policija domā, ka katastrofā iekļuvušā autobusa šoferis, visticamāk, pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu. Autobusu un kravas automašīnu vadītāju, kā arī pasažieru stāstītais liecina, ka autobusa ātrums bijis ļoti liels. Tas apdzinis kravas automašīnu, pēc tam spēkrats samests, apmetis kūleni, ar priekšgalu piezemējoties pretējā braukšanas joslā un tālāk ieslīdot grāvī. Tā kā tiesa par šo avāriju vēl nav bijusi, pateikt galīgo versiju par katastrofas cēloņiem neviens neapņemas.

***

Viedoklis

Valsts policijas biroja priekšnieka vietniece Vineta Mistre:

— Starp "Vakara Ziņu" izvirzītajām "skaļākajām" šīs tūkstošgades avārijām nevaram vilkt kādas paralēles — tās notikušas dažādos apstākļos un laikos. Tiesa gan, taisnība ir arī tā, ka saskaņā ar Latvijas Ceļu policijas datiem augusts ir viens no "karstākajiem" mēnešiem uz Latvijas ceļiem — arī trīs no "Vakara Ziņu" izvēlētajām avārijām notikušas tieši šajā mēnesī. Tomēr Ceļu policijai augusts, tāpat kā septembris, vairāk saistās ar gājēju — īpaši skolēnu — audzināšanu. Nākamais "karstais" darba vilnis Ceļu policijai ir, sākoties ziemai — joprojām katra jauna ziema, sniegs un ledus Latvijas autovadītājiem ir jaunatklājums, kas visbiežāk beidzas ar avārijām. To arī redzam pēdējās nedēļās, kad, iestājoties aukstam laikam, notiek daudz vairāk avāriju.

***

Fakts

Uz Latvijas ceļiem avārijās bojā gājuši un cietuši*

2005. gads bojā gājuši 438 cilvēki ievainoti 5586

2004. gads bojā gājuši 516 cilvēki ievainoti 6416

2003. gads bojā gājuši 493 cilvēki ievainoti 6639

2002. gads bojā gājuši 515 cilvēki ievainoti 6320

2001. gads bojā gājuši 507 cilvēki ievainoti 5829

2000. gads bojā gājuši 577 cilvēki ievainoti 5453

* Līdz 2003. gadam Latvijā par bojā gājušiem ceļu satiksmes negadījumos uzskata tos, kas miruši negadījuma vietā vai septiņu dienu laikā pēc negadījuma, bet no 2004. gada Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā par bojā gājušajiem ceļu satiksmes negadījumos uzskata tos, kas miruši negadījuma vietā vai 30 dienu laikā pēc negadījuma.