Svitenes pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Liepa saka: «Mūsu pagastā visi ceļi ir izjukuši. Braucam prātīgi, gar grāvja malu. Nezinu, vai ātrās palīdzības mašīna nebūs jāstumj vai arī jāsūta tai pretī traktors.» Līdzīgi šajā pavasarī varētu sacīt katrā pagastā.
Brauktuvju katastrofa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējā laika lielākais šausmu stāsts, manuprāt, ir atrodams «Bauskas Dzīves» 10. aprīļa numura pēdējā lappusē. Tās ir divas bezkaislīgas tabulas, kuras vēsta, ka Bauskas rajonā gandrīz 700 kilometru ceļa ir avārijas stāvoklī. Grūti spriest, vai var būt vēl trakāk, ja patiesībā katastrofa skārusi gandrīz visas rajona brauktuves. Tie ir gan 2. šķiras autoceļi, gan brauktuves, kuras ir valsts autoceļu sarakstā. Turklāt avārijas situācija izsludināta nevis uz mēnesi, bet līdz 31. oktobrim. Pēc šī datuma ir cerības uz ziemu, kas ceļus «salabos» ar salu.
Atceros, cik sīvi savulaik man iznāca strīdēties ar va/s «Latvijas Valsts ceļi» centra reģiona Bauskas nodaļas iepriekšējo vadītāju Ivaru Kalniņu par brauktuvi Pilsrundāle–Svitene–Klieņi. Bija ieguldīti līdzekļi, darbs un materiāli, bet neilgi pēc remonta uz ceļa bedru un bedrīšu bija bez skaita. Kad to attēlu publicējām laikrakstā, Ivars Kalniņš pārskaities vainoja mani pilnīgā ceļu remontu specifikas nezināšanā. Ir pagājuši daži gadi, un 10. aprīļa avīzē lasu, ka šis ceļš ir atzīts par avārijas stāvoklī esošu.
«Mūsu rajona ceļus nevar salabot ar pāris kravām grants, tā ir bezjēdzīga jau tā niecīgo līdzekļu izmešana zemē. «Paldies» partijām un valdībām, attieksme pret ceļiem ir bijusi noziedzīga, tas vairs nav noslēpjams. Cieš cilvēki, kuriem nav iespējas dzīvot lielo maģistrāļu tuvumā,» atzīst Vilnis Mezeriņš, va/s «Latvijas Valsts ceļi» Centra reģiona Bauskas nodaļas ceļu būves inženieris.
Līdzīgi kā ar ceļiem notiek arī ar Bauskas ielām. Ikgadskārtējais bedrīšu remonts, manuprāt, ir kļuvis par spēcīgāko mūsu pilsētas tradīciju. Aprīļa sākumā «Bauskas Dzīvē» kolēģe Kristīne Straujā rakstīja par pludmaļu labiekārtošanu. Bauskā ir divas upes, kuru krastos vasarā iedzīvotāji atpūšas, bet Dome nav gatava uzturēt kārtībā vairāk kā tikai to mazo pludmales gabaliņu pie Mūsas, iepretim stadionam. Domes izpilddirektors to pamato ar ieceri, ka 2008. un 2009. gadā tikšot raktas Pilskalna, Zemgaļu un vairākas mazās ieliņas. Tāpēc pie upes būšot grūti piekļūt.
Ieskatījos kalendārā un apjuku – vēl taču tikai 2006. gada vasaru gaidām, priekšā 2007. gads. Vai tiešām divu gadu laikā neviens pie upes nepieies un pludmale nav vajadzīga? Varbūt sabiedriskā kārtā jāsarīko domniekiem pārgājiens «Kājām pa pilsētas centru un nomalēm», lai izdodas izbaudīt parasta pilsoņa laipošanas māku.