Talsi ir piemēroti velosatiksmes uzlabošanai (4)

Kā pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Marta Bumbiera, Latvijas pašvaldībās, tajā skaitā arī Talsos, aizvien vairāk tiek domāts par to, kā uzlabot velo infrastruktūru, lai veicinātu riteņbraucēju drošību. Latvijā ir izveidots jauns projektēšanas standarts, pēc kā projektētājiem būs daudz pilnīgāks ieskats, kā veidot velo infrastruktūru apdzīvotās vietās.

Viesturs Lauris un Rihards Ieviņš – SIA "Ie.La inženieri" speciālisti – ir ar lielu praktisko pieredzi Rīgas un Ādažu veloinfrastruktūras projektēšanā. "Pakāpeniski ir jāsāk ar velo koncepcijas izstrādi, jāsaprot, kas ir galvenie galamērķi un piesaistes objekti, un pilsētas mērogā jāsaplāno vēlamā infrastruktūra. Tad soli pa solim, atkarībā no finansējuma, tas jāievieš atbilstoši jaunākajiem standartiem un Eiropas praksei," atzīst Rihards Ieviņš. Apsekojot Talsu ceļus un apskates objektus, speciālisti secināja, ka pilsēta ir piemērota velosatiksmes uzlabošanai, vienīgi jādomā, kā satiksmi tam pielāgot pašā pilsētas centrā.

Viesturs Lauris uzsvēra, ka pilsēta ir kompakta, aptuveni 3,5 km šķērsgriezumā, kas ar velosipēdu ir parocīgs attālums, bet centrā būtu jāpārregulē satiksme, lai iedzīvotājiem radītu iespēju pārvietoties ar velosipēdu. Speciālists secināja: "Jārēķinās, ka Talsos ir kalnains reljefs, attiecīgi ar automašīnu kalnainu reljefu ir vieglāk pārvarēt. Lai cilvēks par savu pārvietošanās līdzekli izvēlētos riteni, ir jārada tāda infrastruktūra, kas ir viegli lietojama."

Centra ielās jācenšas pārorganizēt satiksme, "izvedot" lielāko mašīnu plūsmu ārā no vecpilsētas centra, lai atbrīvotos ērtā vide gan gājējiem, gan riteņbraucējiem. Vislielākais noslogojums Talsos ir Dundagas ielai, jo uz vienas ielas ir četri apļi, kas ir veiksmīgs risinājums, lai nerastos sastrēgumi. Viens no veloceļa sākumpunktiem pilsētā varētu būt pie "Statoil" apļa. Tā kā tas ir kopīpašums ar Latvijas Valsts ceļiem, tad arī būtu vieglāk piesaistīt valsts finansējumu. Speciālisti uzsvēra, ka ir jādomā arī par gājēju vides uzlabošanu, lai cilvēkiem centrā patiktu uzturēties un lai būtu pēc iespējas mazāka autotransporta tranzīta plūsma pilsētas centrā. Daudzas lietas ir iespējams paveikt arī ar ceļa zīmju uzstādīšanu, pārvietošanu – bez lielas pārbūves.

Talsos attālums starp pilsētas objektiem un ielām nav tik liels, lielākā daļa objekti ir piebraucami no abām pusēm. "Pēc standartiem sabiedriskajam transportam pieturas sasniedzamībai jābūt 400-500 metri, ko iedzīvotājs var noiet ar kājām. Vadoties pēc šādiem nosacījumiem, Talsos būtībā stāvvietas ir savietotas varbūt dažviet pat pārāk tuvu. Ja mašīnu plūsma un stāvvietas centrā tiek samazinātas, vide iegūst papildu brīvas vietas visiem satiksmes dalībniekiem un tā kļūst pievilcīgāka," uzsver Rihards Ieviņš.

Speciālisti ir viesojušies daudzās Latvijas pašvaldībās, kur konsultējuši un devuši padomus, kā ar pašvaldības mērķiem un redzējumu varētu panākt pozitīvu velo infrastruktūras attīstību, kas atbilstu visiem standartiem. "Šī brīža situācijā neviena no pašvaldībām Latvijā nav spējusi vēl tik nopietni un atbilstoši standartiem attīstīt velo infrastruktūru. Iepriekšējos gados vairāk lietots vārds "velo infrastruktūra", nekā patiesībā īstenots praktiski, līdz ar to tikai pēc dažiem gadiem varētu izcelt kādu novadu, kas reāli attīstītu velo infrastruktūru. Šobrīd nevar teikt, ka kāds novads būtu "aizskrējis" tālu priekšā," saka Viesturs Lauris.

"Uz lielajām ielām Talsos ir plašas zaļās zonas, kas rada lielākas iespējas attīstīt centru pēc nepieciešamības. Man šķiet, ka tādas iespējas ir reti kurām pilsētām," pozitīvo Talsos saskata velo satiksmes speciālists Rihards Ieviņš.