Grūtniecei atsakās atvērt trolejbusa durvis (229)

Jau E.Birznieka-Upīša ielā, kas ir šā maršruta trolejbusa galapunkts, trolejbusa vadītājs apstājoties atvēra tikai vidējās durvis, un priekšējās ar aizmugurējām palika aizvērtas. Ņemot vērā to, ka viņš bija  pabraucis metrus trīs vai vairāk aiz pieturas, saprotams, ka visiem ērtāk kļuva iekāpt pa aizmugurējām durvīm. Cilvēki, visi brīdi pie durvīm gaidījuši, nosmējās un gāja pie vidējām, protams, baidoties, ka trolejbuss aizbrauks, mūs neielaidis.

Klauvēju pie durvīm, lūdzu atvērt

Kad pienāca mana galapietura, ņemot vērā to, ka biju apsēdusies trolejbusa priekšpusē, es laikus gāju pie priekšējām durvīm, lai savā pieturā izkāptu. Trolejbuss pieturā apstājās, bet manas durvis gan neatvēra. Es pieklauvēju pie viņa durvīm, un palūdzu tās atvērt, viņš teica, ka vidējās esot vaļā, lai dodos turp. Kāda sieviete ieteica nospiest podziņu, lai skaidri norādītu, ka vēlos izkāpt. To arī izdarīju, bet nekā. Es jautāju, vai ir kāda tehniska problēma, kādēļ nav iespējams atvērt priekšējās durvis, pie kurām jau stāvu, viņš, protams, vēl nelaipnākā tonī teica, ka es neesmu invalīde, lai eju pie atvērtajām durvīm - priekšējās durvis paredzētas tikai invalīdiem.

Aizbrauca no pieturas, mani neizlaidis

Es atteicos iet pie vidējām durvīm, norādot viņam, ka trolejbusā nekas neliecina, ka pirmās durvis ir paredzētas tikai invalīdiem. Norādes tiešām nav! Man tas nešķita pareizi no viņa puses, ja cilvēks ir nostājies pie durvīm, kāda problēma ir tās atvērt? Tā nu vārdu pa vārdam, un viņš aizbrauca no manas pieturas kopā ar mani. Tātad viņš mani manā pieturā izlaidis nebija, un es turpināju braukt.

Jautāju, kā lai tieku mājās, vai viņš man izmaksās ceļu? Viņš teica - braukāsimies kopā... Es viņam pastāstīju, ka braucu jau no galapunkta, kurā viņš neatvēra arī trolejbusa aizmugurējās durvis. To viņš, protams, noliedza... Es  viņam arī pajautāju, vai viņš apzinās, ka viņam par to varētu būt problēmas, jo viņš tomēr pārkāpj kaut kādas robežas? Viņš atbildēja, ka man nevajagot iziet uz principu, varējusi esot izkāpt pa vidējām durvīm.

Esmu grūtniecības 7.mēnesī

Esmu grūtniecības 7. mēnesī, un darba dienas beigās ar sāpošu muguru nav īpaši patīkami skraidīt no vienām trolejbusa durvīm pie otrām un vēl jo vairāk iet papildus pieturu kājām atpakaļ tikai tādēļ, ka autobusa vadītājam negribējās piespiest podziņu, lai durvis atvērtos.

Situācija diezgan amizanta, iespējams, nebūtu strīdējusies un aizgājusi pie vidējām durvīm, tomēr, zinot arī to, ka katru dienu mans bērns dodas uz skolu un atpakaļ ar šā paša maršruta trolejbusu, gribēju pārliecināties, cik droši tad ir mūsu bērniem Rīgas sabiedriskajā transportā.

Kā rīkoties šādā situācijā, kur vērsties? Tā ir vadītāja ņirgāšanās par pasažieriem.

Nevienam šodien nav īpaši viegla darba dzīve, bet vai par to ir jāizgāž žults, darba pienākumus veicot?

Ir tik daudz cilvēku, kuriem vispār nav darba, varbūt cienīsim to, kas mums ir...

Jā, nākamajā pieturā viņš tomēr priekšējās durvis atvēra, tikai manas mājas jau bija krietnu gabalu aiz muguras... Atvēru lietussargu un cilpoju mājās...

Ko jūs par to domājat? Kam ir taisnība un vai vispār pie mums vēl tāda kaut kur ir?

Sintija