Anglijas latviešiem jāstrādā pie sava tēla uzlabošanas (22)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Lielbritāniju par savu dzīves vietu ir izraudzījusies ļoti daudz Latvijas iedzīvotāji, taču lielam vairumam vietējo Lielbritānijas iedzīvotāju Latvijas vārds ir aizvien svešs. Presē un televīzijā izskan pamatā negatīva rakstura komentāri par mūsu valsts piederīgajiem, raisot aizvien plašāku sabiedrības ažiotāžu «iebraucēju no Austrumeiropas» kontekstā. Izteiktajiem komentāriem ir vienvirziena raksturs, tie nemēdz atspoguļot objektīvi abu pušu viedokļus.

Kā vieni no iemesliem būtu minami sižetu veidotāju personīgā nostāja, kā arī pašu Latvijas valsts piederīgo kūtrums, kautrēšanās un prasmju trūkums paust savu viedokli. Nopietna barjera daudziem cilvēkiem ir valodas problēmas. Situācijās, kad cilvēki paši vēlas griezties presē ar saviem ziņojumiem, nākas saskarties ar preses personāla ne ieinteresētību uzklausīt un veidot sižetus.

Klusēšana nebūs problēmas risinājums

Būtiski atcerēties, ka vārda brīvība un tiesības izteikt savas domas pieder ikvienam Lielbritānijas iedzīvotājam neatkarīgi no nacionālās vai rases piederības. Daudzi no šeit dzīvojošajiem ir samierinājušies ar visu apkārt notiekošo, tai skaitā dažbrīd negatīvo sabiedrības attieksmi pret migrantiem – personām, kas ieceļojušas valstī, lai meklētu nodarbinātību. Cilvēki dot priekšroku klusēt, kad pret viņiem tiek vērsta tieša vai netieša diskriminācija, tādējādi vairojot visatļautību sabiedrībā. Diemžēl klusēšana nav problēmas risinājums, tā neveicinās diskriminācijas mazināšanu vai sabiedrības negatīvās nostājas pret iebraucējiem graušanu.

Pret iebraucējiem vērstā negatīvā attieksme ir plaši pamanāma masu medijos - presē, televīzijā un radio. Tā izpaužas dažādos veidot – rakstu sērijā presē, īpaši izceļot kādas imigrantu kopienas pārstāvju izdarītos likuma pārkāpumus, negatīvi atspoguļojot iebraucēju dzīves veidu, izceļot politiķu negatīvos izteicienos attiecībā pret iebraucējiem utt. Negatīvās nostājās veidošanos ir veicinājusi ekonomiskā krīze un nodarbinātības problēmas, attiecīgi masu mēdiji šajā situācijā ir spēcīgs sabiedriskās domas veidošanas instruments, kas diktē tālāku sabiedriskās domas attīstību.

Migrantiem jāsargā savas tiesības

Kopš brīža, kad Lielbritānijas darba tirgus tika atvērts ES pilsoņiem un valstī ieradās simtiem tūkstošu darba meklētāju no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktualizējās jautājums par to, kā migrantiem šajā valstī aizsargāt savas tiesības. Valsts šajā nolūkā veicina nevalstisko organizāciju darbību, ar ko palīdzību tiek risinātas sabiedrībā samilzušās problēmas. Viena no šādām organizācijām ir «Migrant Voice», kas tika nodibināta 2010.gadā pirms vispārējām valsts vēlēšanām. Ideju dibināt šādu organizāciju radība asās debates sabiedrībā par dažādiem ar migrantiem saistītiem jautājumiem, kurās netika pārstāvēti un iesaistīti paši Lielbritānijā dzīvojošie migranti.

Organizācija veiksmīgi darbojas līdz šim brīdim un tā apvieno dažādu grupu pārstāvjus. Tās mērķis - apvienot Lielbritānijā dzīvojošos iebraucējus, kuri vēlas iesaistīties sabiedrības dialogā, ir attaisnojies. Aizvien vairāk tiek organizēti pasākumi sadarbībā ar Lielbritānijas preses pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm, kuros dalībniekiem tiek skaidrots, kā darbojas masu mediji, kā arī sniegtas zināšanas un pamudinājumi nebaidīties izteikt savu viedokli par dažādiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem. «Migrant Voice» šobrīd darbojas trijās lielākajās Lielbritānijas pilsētās – Glāzgovā, Birmingemā un Londonā. Organizācijas biedri organizē regulāras tikšanās un līdzdarbojas laikraksta «Migrant Voice» tapšanā.

Vietējiem zināšanas par latviešiem - visai niecīgas

Projektā ir iesaistīti daudzi kopienu pārstāvji, taču Latvijas valsts piederīgie ir pasīvi un savu iniciatīvu nav izrādījuši. Minētais fakts apbēdina, jo aizvien vietējo Lielbritānijas iedzīvotāju zināšanas par mūsu nāciju un valsti ir niecīgas. Latvijas valsts piederīgie aizvien tiek pielīdzināti poļiem vai arī citām Eiropas Savienības nācijām.

Migrant Voice ir atvērts projekts ikvienai Lielbritānijā dzīvojošai kopienai; tas uzrunā ari Latvijas valsts piederīgos dzīvojošus Londonā, Birmingemā un Glāzgovā iesaistīties projektā, lai ari Latvijas valsts piederīgo viedoklis tiktu uzklausīts un Latvijas vārds izskanētu plašāk sabiedrībā. Projektā var iesaistīties vairākos veidos – iesūtot savus rakstus redakcijai publicēšanai, kļūstot par «Migrant Voice» biedru, strādājot par brīvprātīgo, jeb ari atbalstot projektu , iesaistoties dažāda veida aktivitātēs.

Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo vidū ir gan žurnālisti, gan studenti, gan aktīvisti, kuriem ir radoši talanti un vēlme iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. Dalība «Migrant Voice» projektā ir iespēja izteikt savu viedokli, pastāstīt par mums sabiedrībai, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, uzzināt par jaunākajām aktualitātēm sabiedrībā, kā ari iespēja iegūt brīvprātīgā darba pieredzi. Visi interesanti sīkāku informāciju par šo projektu var saņemt «Migrant Voice» mājas lapā internetā www.migrantvoice.org. Jāatzīmē, ka Facebook ir izveidotas domu biedru grupas «Migrant Voice» projektiem katrā no iepriekšminētajām pilsētām, kur var sekot līdzi notiekošajām aktivitātēm un organizētajiem pasākumiem.

Jāizmanto savas tiesības un iespējas

Mums Lielbritānijā dzīvojošajiem, kurus vieno piederība Latvijai, ir daudz lietas, ar ko varam lepoties un par ko gribam darīt zināmu citiem. Mēs klusējam, kad saskaramies ar diskrimināciju, mēs gribam izteikt savas domas, bet nav neviena, kas tās uzklausa. «Migrant Voice» vēlas mūs dzirdēt un nodot mūsu vēstījumu plašākai sabiedrībai , tāpēc nebūsim kūtri, bet izmantosim mums dotās tiesības un iespējas.

Dace Sauša

(Lielbritānija, Glāzgova)

Komentāri (22)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu