“Mūsu cilvēks” – apvienības TB/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

- Lai apspriestu vakardienas pārkāpumu, šodien jūs un Tautas partijas līderis un “Latvijas ceļa” un arīdzan valdības vadītājs satikāties. Aģentūras ziņoja, ka premjers vēlējies noskaidrot, vai notikušais bija deputātu apzināta rīcība, kļūda, pārpratums, vai tam meklējams kāds cits cēlonis. Kāda ir jūsu versija, ko Andris Bērziņš noskaidroja? - Mēs pārrunājām šo situāciju, un tiešām bija punkti, kuros mūsu domas pilnīgi saskanēja un es varēju arī kā viens no Saeimas deputātiem skaidrot, kā, manuprāt, šī situācija veidojās. - Kur saskanēja domas? - Saskanēja tajā, ka grozījumi pensiju likumā ir vajadzīgi nepārprotami. Ka var diskutēt par to datumu, ka tas atbilst valdības deklarācijai, ko parakstījušas visas valdības partijas, gan “Latvijas ceļš”, gan arī Tautas partija. - Vai arī Šķēles kungs piekrita, ka tas ir jādara? - Es domāju, ka viņš to nenoliedza. Protams, nebija runa par šīm detaļām. Un tas, kas man bija jānorāda, bija tas, ko mūsu ministrs atzīmēja, ka jau februārī finansu ministrs Gundars Bērziņš teica “nē” pensiju likuma grozījumiem, otro reizi tiekoties maijā ar Pasaules Bankas misijas pārstāvjiem. Un šie fakti lielā mērā gan mūsu ministram Požarnova kungam, gan mūsu deputātos radīja tādu pārliecību, ka no tā cilvēka valdībā, no kura “jā” vai “nē” ir atkarīga šo dokumentu virzība, kas skar naudu no valsts budžeta, ka drīzāk šeit ir zināma bremzēšana vai zināms pesimisms radās mūsos, ka šī situācija netiks atrisināta nekad. Te, redziet, ir solidāra atbildība, tad visa valdība atbild par visu, kas principā ir pareizi. Tai pašā laikā, ja kaut kas neizdosies, loģiski, ka atbildība kritīs uz mūsu ministru, kas vada šo nozari, kas skar jautājumu, kas tomēr ir ļoti plašs publisks jautājums, nevis tikai kaut kādu ārkārtīgi šauru sfēru. Šeit drīzāk bija vēlme atbalstīt tiešām, jāsaka, opozīcijas priekšlikumu. Šeit nav runa par šo likuma grozījumu tekstu, bet atvērtu likumu, lai radītu valdībai spēcīgu stimulu un pamudinājumu ķerties pie tā, ka valdība skata Labklājības ministrijas gatavotos grozījumus, kuri jau ir gatavi. Tātad nav viņi speciāli jāgatavo. Viņi ir gatavi. Viņi ir jāskata valdībā. Un, kā mēs labi zinām, valdība, Saeima nodod komisijām. Komisija, pirmais lasījums un tā tālāk. Un pensiju grozījumus jau nepieņems kā steidzamus divos lasījumos. Tur būs nopietna diskusija. - Ātrāk par nākamā gada 1. janvāri nav nekādu izredžu to izdarīt? - Es domāju, ka nevar tiešām viņus pieņemt ātrāk kā rudenī, jo, protams, tas prasa arī budžeta kontrolskaitļus. Tātad tiešām, kā jūs sakāt, viņi jau nevar stāties spēkā uz Jāņiem. Šobrīd steidzinot, mēs steidzinām par to, lai rudenī vispār būtu. Ja mēs nesteigsimies arī šobrīd, tad jautājums - kad tad viņi būs? Pavasarī? - No otras puses, ir šis koalīcijas līguma pārkāpums. Vai Andris Bērziņš, izvērtējot šo pārkāpumu, solīja kādas sekas? - Redziet, es domāju, ka mēs piekrītam. Un Šķēles kungs tā arī mudināja, ka faktiski jau Ministru prezidentam ir tā tiesība vērtēt ministru. Tai pašā laikā tas, ko es teicu, es domāju, ka ir pietiekami pamatota un skaidra šī motivācija, kuru kaut kādā ziņā varbūt arī veicināja tiešām, es gribētu uzsvērt, balsojums Saeimā par Radio un televīzijas padomes locekli. Kur tiešām likuma prasība ir ievēlēt sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Mūsuprāt, Rimants Ziedonis kā bezpartejiskais mūsu kandidāts bija vairāk pazīstams un zināms nekā otrs kandidāts. Tomēr šis balsojums bija tāds, ka neievēlēja nevienu. Arī tas, protams, psiholoģiski ietekmēja deputātu noskaņojumu ne uz labo pusi, godīgi sakot. - Jūs minējāt to, ka esat vienojušies, ka Ministru prezidents var prasīt atbildību no ministriem. Kā jūs kopumā vērtējat, cik augstu valdības vadītājs ir nolicis savu ministru atbildības latiņu? Piemēram, aizsardzības ministrs var atļauties neko nezināt par ārpusreglamenta attiecībām un braukt uz ārzemēm par ārzemju firmu naudu, un tai pašā laikā kaitināt citas kaimiņvalstis. Ekonomikas ministrs var nespēt kontrolēt to, cik adekvāti strādā Privatizācijas aģentūra. Valsts reformu ministrs var atļauties satricināt sabiedrību ar negatavu reformas projektu un tā tālāk. Vai nav tā, ka viss šobrīd ir pakļauts tam, lai šī valdība būtu? - Es domāju, ka ir runa par dažādiem ministriem, ko jūs minējāt. Protams, par katru varētu gari debatēt un skaidrot, kā viņš ir vai nav darījis. Es domāju, ka daudzpartiju valdības iezīme ir tā, ka ministri ir dubultā pakļautībā. Viņi ir savas partijas biedri, bet valdībā viņi tomēr ir valdības locekļi. - Viņi valdībā ir, lai darītu konkrētu darbu. - Jā, taisnība. Vairāk ir šis moments. Tai pašā laikā viņi atrodas Ministru prezidenta žēlastībā. Un varbūt Ministru prezidentam vajadzētu būt stingrākam. Tomēr es ļoti labi apzinos, ka šī ir trešā valdība šīs Saeimas laikā, manuprāt. Un šī valdība nestartē no labākām pozīcijām kā pirmā un otrā. Šīs pozīcijas ir pietiekami sarežģītas. Un ja mēs runājam par privatizāciju, tad tas būtībā ir šīs labējās valdības prestiža jautājums, vai tā spēj risināt tos privatizācijas jautājumus, kas šīs valdības deklarācijā pieteikti visai stingri, ka šie jautājumi tiks pabeigti. Mēs redzam, ka viņi būtībā ir pusceļā vai pat nav pusceļu sasnieguši. - Starp citu, vai jūs savā partijas valdē vai kādā citā institūcijā esat izvērtējuši, piemēram, ministra Kristovska pieļautās kļūdas un pārkāpumus? - Ar ministru, protams, ir runāts. Un, ja ir runa par šiem ārpusreglamenta pārkāpumiem, kas diemžēl kaut kādā veidā ož pēc padomju armijas, es domāju, ka šī politiskā atbildība ir pietiekami precīzi nodalīta. Ministram ir jāprasa atbildība no NBS komandiera, un komandierim ir šajā jautājumā jāprasa atbildība no konkrētās daļas komandiera. Tā ir daļas komandiera, jaunāko komandieru un daļas komandieru atbildība par to, kas konkrētajā daļā notiek. - Un interešu konflikts? Tas arī ir pakļauto atbildībā? - Nē. Interešu konflikts, es domāju, ka Kristovska kungs, ja viņš būtu šeit manā vietā, viņš raksturotu tāpat. Viņš personīgi teica, ka viņš nesaskatīja neko ļaunu, ka NATO valsts militārkompānija apmaksāja šo izdevumu. Vai būtu bijis labāk, ja es būtu tērējis valsts budžeta naudu, ko jātaupa citām lietām. Te nebija runa par kaut kādu Ķīnas Tautas Republiku vai Mozambiku. Runa ir par Lielbritānijas kompāniju, kura ir gatava palīdzēt Latvijai konkrētās lietās. Ne jau Kristovska kungam personīgi, bet tieši valdībai un NBS. - Atgriežoties pie tām šodienas sarunām. Premjera preses sekretārs informēja, ka premjers jums ar Šķēles kungu esot paudis viedokli, ka šobrīd, kad Latvija atrodas izšķirošajā posmā jautājumā par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, ka valdībai ir jārisina svarīgi ekonomiski un politiski jautājumi, neesot atļaujamas politiskas spēles, savstarpēji aizvainojumi un strīdi. Savukārt Andris Šķēle Tautas partijas kongresā teica, ka ir grūti nosaukt kādu patiešām principiālu nākotnē vērstu lēmumu, ko valdība pēdējā laikā būtu pieņēmusi. Vai jums ir konkrēti skaidrs, kas ir tie svarīgie ekonomiskie un politiskie jautājumi, ko valdība šobrīd risina? - Valdība kopumā nepārprotami risina tādu prioritāti kā Latvijas drošības garantēšanu, virzoties uz NATO, kas mūsu partijai ir ļoti būtisks jautājums. Jo šeit jau nav runa, ka Latvijas armija būs kādreiz tikpat zīmīga kā Vācijas vai Amerikas armija, bet runa ir par to, ka Latvija nevar pieļaut tās politiskās kļūdas, ko tā diemžēl kādreiz ir pieļāvusi. - Kā tieši valdība? Ko viņa dara? Ar ko valdība ir aizņemta, risinot šos drošības jautājumus? - Es domāju, ka to ļoti labi var komentēt aizsardzības ministrs. Es domāju, ka tā ir daudzpusēju sakaru veidošana ar NATO valstīm. - Bet ar to viens ministrs nodarbojas. - Jā, bet tas ir arī finansu jautājums, kas ir ļoti svarīga valdības budžeta prioritāte, lai Latvija šo pildītu. Un nevis tikai tāpēc, lai izdotu vairāk naudas par ieročiem un dzelžiem, bet lai arī Latvija kā NATO dalībvalsts spētu garantēt tos priekšnoteikumus, kuru rezultātā Latvija kļūs vairāk pievilcīga, līdzīgi kā Čehija, Ungārija vai Polija ārvalstu investoriem. Lai šeit būtu mazāks bezdarbs. Tas ir efekts, kas dos ilgākā laikā. Es domāju, ka tā ir tā ārkārtīgi pozitīva lieta, ko valdība noteikti dara. Ir Eiropas Savienības jautājumi, kur mēs mazlietiņ atpaliekam no dažiem kaimiņiem, tomēr es domāju, ka ir visas iespējas virzīties uz priekšu. Diemžēl tāda sadaļa kā uzņēmējdarbība pašlaik kavējas. Tāpēc ka Saeimā sākta ļoti gara diskusija par atsevišķiem jēdzieniem, locījumiem Komerclikumā. Mūsu programma bija mazliet atšķirīga. Komerclikumam bija jāstājas spēkā un, gada laikā pētot kaut kādas vājās vietas likumā, jādiskutē. Šobrīd ir ārkārtīgi gara diskusija Juridiskajā komisijā gan par pašu likumu, gan par spēkā stāšanos, kas paņem laiku. Ir jādiskutē, bet diemžēl šī viena lieta iekavēsies. - Vai jums ir informācija, kā valdībai vai finansu ministram sokas ar solītā nulles budžeta gatavošanu? - Par budžetu es varu pateikt samērā vispārīgās aprisēs. Otrdien bija liela valdības sēde, kas sākās 10 no rīta un beidzās pl. 24 ar minūtēm. Zināmu daļu aizņēma šā budžeta skatīšana. Varbūt nekomentējot lomās, tomēr daži mūsu ministri bija sarūgtināti, kad atklāja, ka viņu nozarē gada pieaugums ir 2570 latu. - Tas atkal ir konkrēti Požarnova kungs? - Jā. Tas it kā radīja... Redziet, ir šis iespaids, ka ir bijušas šīs politiskās runas par šīm prioritātēm, ka veselība tiešām ir tā nozare, ne jau tikai māsu dēļ, arī pacientu dēļ, arī daudzu iestāžu dēļ, kurā visām valdības partijām kopīgi jāatbalsta nopietns pieaugums. Tāpat kā trīs partijas atbalstīja visai nopietnu pieaugumu izglītības nozarē. Tai pašā laikā šie skaitļi, es vaicāju premjeram, ko tad viņi nozīmē? Viņš saka: nekas, neuztraucieties. Skaitļi būs citi, bet pašlaik ierēdņi raksta tos pašus skaitļus, ko katru gadu. - Ja ierēdņi raksta tos pašus skaitļus, ko katru gadu, tas nozīmē, ka nulles budžets netop? - Manuprāt, man radies iespaids, ka laikam jau nē tomēr. Varbūt kāds varētu atspēkot. - Jau pieminētais Tautas partijas priekšsēdētājs savā kongresa ziņojumā teica: “Tautas partijas pozīcija ir, ka par valdības prioritātēm reāli jākļūst izglītībai un valsts iekšējai drošībai.” Un solīja visiem spēkiem atbalstīt, piemēram, Mareku Segliņu cīņā par papildu līdzekļiem iekšlietu sistēmai. Es tā saprotu, ka cīņa par nākamā gada budžeta prioritātēm tomēr ir sākusies. Kā tā izpaužas tajās koalīcijas padomēs vai valdībā? - Koalīcijas padomē par to praktiski nav runāts. Es gribētu arī informēt skatītājus, ka nav koalīcijas padomēm tās milzīgās nozīmes, kā varbūt bija pirms pieciem gadiem, kad bija šis neitrālais premjers un daudzpartiju valdība. Šobrīd tomēr koalīcijas padomes, manuprāt, ir vairāk formālas. Varbūt tā nav labi. Bet es domāju, ka lielāka nozīme ir valdībām. Lielāka nozīme ir tām diskusijām, ko rīko varbūt Ministru prezidents atsevišķiem ministriem. Jo, mūsuprāt, vienas lietas, kas ir visas valdības jautājumi. Tās nav kaut kādas partijas īpašās iegribas. - Nu visas šīs lietas ir droši vien gan ārsti, gan māsas, gan studenti, pasniedzēji, tiesneši, bērni, gan policisti, ceļinieki, zinātnieki, pašvaldības. Kādas ir jūsu prognozes, kas tad mums būs nākamā gada budžeta prioritātes? - Es domāju, ka šīs lielās prioritātes, kā jau minēju, būs Latvijas starptautiskie jautājumi Latvijas starptautiskos integrācijas jautājumos. Acīmredzot veselība, izglītība, Latvijas ceļu un infrastruktūras attīstība. Tie, manuprāt, varētu būt vieni no galvenajiem. Neizslēdzot arī pārējos, kas faktiski arī ir it kā svarīgi, bet visi saprot, ka svarīgās lietas vienlīdz nozīmīgas nebūs. - Nobeidzot, jūs paši arī nenoliedzat to, ka vakar par to pensiju likumu balsojāt tā, kā balsojāt, tāpēc, ka pirms tam par jūsu kandidātu koalīcijas partneri neatbalstīja Rimantu Ziedoni darbam Radio un televīzijas padomē. Viņš ir jau otrais kandidāts, ko jūs izvirzījāt un kuram neveicās. Rodas iespaids, ka šai balsij padomē varētu būt kāda izšķiroša nozīme, ka deputāti tik prasīgi pret to izturas. Kā jūs skaidrojat, kāpēc šā jautājuma risināšana rada šādas problēmas? - Varbūt Radio un televīzijas padomē ir tikai 9 locekļi. Tā nav Saeima, kur viens deputāts vairāk vai mazāk ietekmē, varbūt maz. Tur tiešām viens cilvēks ietekmē daudz acīmredzot. Bet, mūsuprāt, vajadzētu virzīties pēc principa, ka cilvēks tomēr ir kaut kādā veidā saistīts ar šo nozari, bet tomēr ar ne tik tieši kā šis jaunais cilvēks, kurš būtībā ir Radio un televīzijas padomes darbinieks. Un darbiniekam diez vai vajadzētu būt par sevi pārraugošās iestādes politisku figūru. Šeit tomēr mazlietiņ cits princips, ka cilvēks tomēr nāk mazliet no malas, mūsuprāt, varētu būt labāks. Un koalīcijas padomē Ministru prezidents Bērziņš aicināja atbalstīt mūsu kandidātu Rimantu Ziedoni. Šķēles kungs gan uzdeva vienu jautājumu. Varbūt mazliet tādu pretjautājumu. - Kāds bija šis jautājums? - Vai šis kandidāts ir vispiemērotākais? Nu, mēs teicām, ka mūsuprāt jā, jo viņš izvirzīts frakcijā vienprātīgi. Es to neuztvēru kā balsojumu pret. Tai pašā laikā izrādījās, ka Tautas partija to bija sapratusi citādāk, ka šeit ir brīvais balsojums. Šo balsu nebija. - Vai jūs virzīsiet no sava apkārtējā loka jeb no sava vidus arī trešo cilvēku? - Mēs par to spriedīsim pirmdien. Es domāju, ka frakcijas kolēģi pēc šī balsojuma izsaka ļoti dažādus viedokļus. Gan virzīt to pašu, gan virzīt citu, gan nevirzīt nemaz, sakot, lai tad ņem citi šo amatu, ja jau tik ļoti vajag. Vienkārši šī pretenzija nav izteikta būtībā, jo neviens nav apstrīdējis mūsu tiesības šo kandidātu izvirzīt. Tā ka mēs virzīsim. Es negribu teikt, kurš tas būs. Būtībā ir redzams, ka šī attieksme ir tāda, ka priekšlaicīgi minēt šo vārdu būtu grūti. - Tātad principā kādam ļoti vajag? - Acīmredzot. - Paldies šovakar par sarunu.