ES nauda kā plāksteris Latvijas medicīnas budžetam (1)

Situācija ir tāda, kāda ir - šobrīd esam krīzē visdziļāk iestigusī valsts Eiropā, ja ne pasaulē, proporcionalitāti par vērtēšanas slieksni ņemot.

Ar lielāko varbūtību kopumā Latvijas valsts budžetā samazinājums veselības aprūpei būs 40%. Šādu samazinājumu Eiropas kontinentā miera laikā veselības aprūpei neviena valsts nav pieredzējusi. Patiesībā Latvijas iedzīvotāju veselības apdraudējums no medicīnas neesamības būs daudzkārt lielāks nekā no gripas, hepatīta, difterijas, tuberkulozes un ērču encefalīta, kopā ņemtiem. Vienkārši – Latvijas valstij vēl pietiks līdzekļu, ar ko uzturēt slimnīcu ēkas, bet nebūs ar ko slimniekus ārstēt.

Ir tikai divas āderes, no kurām iegūt kaut nedaudz naudas veselības aprūpei. Loģiskais pašmāju risinājums būtu ievērojami paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem, enerģijas dzērieniem, bet iegūtos līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Šim pasākumam vajag politisku gribu, kuras ne Saeimai, ne valdībai šobrīd nav.

Otrs ceļš ir doties pie Eiropas Savienības (ES) vadības ar situācijas skaidrojumu un aicinājumu palīdzēt ar struktūrfondu naudu.

Kādēļ Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta Latvijas veselības sistēma?

2006. gadā ES izdeva dokumentu, kas bija starta punkts jaunai veselības stratēģijai "Health in Europe: strategic approach" 2007. gadā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja balto papīru: "Together for Health: A Strategic Approach for the EU 2008-2013".

"Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētās versijas" 152. pantā norādīts arī par nepieciešamību iekļaut veselības aizsardzību visos politiskajos dokumentos un aktivitātēs. Tas nozīmē, ka ES nolēma pievērst lielāku uzmanību veselības aizsardzībai, atzīstot, ka savu pilsoņu veselība ir politiska, ne tikai sociālekonomiska prioritāte. Viens no principiem nosaka, ka ikviena iedzīvotāja veselība ir katras dalībvalsts un visas ES lielākā bagātība.

ES ir nekavējoties jāpalīdz – es domāju politiski un finansiāli - nostiprināt veselības aprūpes sistēmu jaunajās dalībvalstīs.

Aprēķins nav sarežģīts. Pasaules Veselības organizācija skaidro, ka viena vecāka gadagājuma iedzīvotāja dzīves ilguma pagarināšana par vienu gadu nozīmē 20 000 dolāru. Latvijas veselības budžeta samazināšana par 89 miljoniem latu nosaka tikai to, ka 50 tūkstošiem Latvijas vecāka gadagājuma cilvēku dzīve tiek saīsināta par pusgadu.

ES centrālajos gaiteņos ir zināms par Latvijas veselības sistēmas problēmām

Vislielāko darbu, skaidrojot Latvijas situāciju, paveicis profesors Georgs Andrejevs, kas nenoguris strādā ar Eiropas vadošajiem politiķiem. Profesors bija Eiroparlamenta veselības grupas līdzpriekšsēdētājs, un tur paveikts milzu darbs. Diemžēl jaunajā Eiroparlamentā Latvijai nebūs neviena, kam kaut nedaudz interesēs tautas veselība.

Man pašam nācies tikties ar Eiropas Veselības lietu komisāri Androulu Vasillu. Esmu diskutējis ar komisariāta ierēdņiem un uzklausījis visai dzīvu sapratni. Diemžēl arī Eiropas komisariāts lēnām "tin makšķeres" un cienījamā Kipras bijušā prezidenta kundze, kas gandrīz bija sapratusi, kas veselības jomā notiek katrā no valstīm, dos savu vietu kādam citam komisāram. Un tomēr – Eiropas komisariāts ir pilnīgi gatavs rast atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pēc Eiropas standartiem nekādas veselības aprūpes nemaz nav.

Kādiem nolūkiem mēs varam prasīt naudu no ES?

Mēs nudien nevaram doties uz Eiropu ar vārdiem: pacienta Jāņa Bērziņa ārstēšanai vajag 1000 latu, bet valsts spēj iedot vien 600. Lūdzu, mīļā Eiropa, piesvied šeit vēl 400 klāt. Un tā ilustrēt katru mūsu pacientu. Mēs varam prasīt naudu konkrētiem mērķiem.

Pirmkārt jau tā būtu nauda kompensējamajiem medikamentiem. Latvijā kompensējamajiem medikamentiem šogad paredzēts tērēt 42 eiro uz vienu iedzīvotāju (pērn bija 48 eiro). Salīdzinājumam – ES medikamentu kompensācijai vidēji tērē 350 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet visi Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei ir tikai 336 eiro uz vienu iedzīvotāju, taču, šķiet, tiks samazināti līdz 228 eiro.

Šobrīd daudzi slimnieki Latvijā dodas ārstēties slimnīcā, jo nespēj paši iegādāties medikamentus. ES tuvākajos divos gados Austrumeiropai no Solidaritātes fonda varētu sniegt palīdzību 4 miljonus eiro gadā (Latvijai no tā tiktu 120–180 miljoni) kompensācijai par medikamentiem – tas nozīmētu arī reālu veselības reformu.

Otrkārt, ES varētu finansiāli mazināt sociālo spriedzi, kas rodas, slēdzot slimnīcas. Šobrīd, pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Veselības ministrijas viedokļa, Latvijā jāslēdz 3000 "gultas". Salīdzinājumam – ja ES uzskata, ka mencu kvotu dēļ jāsamazina Latvijas zvejas flote, tad kuģu sagriešana notiek par ES līdzekļiem, bez tam finansēta tiek zvejnieku pārapmācība citam amatam un sniegtas kompensācijas kuģu īpašniekiem.

Ja, nedod Dievs, mums nāksies slēgt 1.slimnīcu Rīgā, tas būs miljoniem latu dārgs pasākums (radioloģiskās aparatūras demontāža, ēku iekonservēšana, aparatūras un iekārtu pārvešana, pabalsti no darba atbrīvotajam personālam utt.), par ko mums jāsaņem nauda no Eiropas struktūrfondiem. Nozīmīgi būtu arī finansiāli stiprināt mazo slimnīcu slēgšanas procesu, lai nepalielinātu sociālo spriedzi reģionos, kur zems apdzīvotības blīvums un liels bezdarbs.

Treškārt, ES varētu finansiāli atbalstīt neatliekamās palīdzības dienestu izveidi (automašīnu iegādi) reģionos, kur tiek slēgtas slimnīcas.

Naudu vajag ņemt no Solidaritātes fonda

Solidaritātes fonds veidojas no tām Eiropas struktūrfondu naudiņām, ko dalībvalstis "neapgūst". Tā arī Latvija daudz finanšu līdzekļu nav izņēmusi. Solidaritātes fonds veselības aprūpei galvenokārt paredzēts pandēmijas problēmu risināšanai. Kaut arī paši pandēmijas draudi, vismaz no AH1N1 (cūku) gripas vīrusa, ir vairāk nekā iluzori, zināmai naudai šādiem nolūkiem ES rīcībā būtu jābūt.

Situācija Latvijas veselības aprūpē pēc finansējuma samazināšanas par 40% būs kritiska, īpaši samazināsies palīdzības apjoms veciem cilvēkiem, kā rezultātā nopietni pieaugs mirstība. Situācija vecu un maznodrošinātu cilvēku populācijā nudien būs pielīdzināma pandēmijai. Šā iemesla dēļ Latvijas Ārstu biedrība regulāri aicina ES pārskatīt savu Solidaritātes fonda tērēšanas noteikumus.

Kāpēc Latvija neizmanto Eiropas sniegtās priekšrocības, bet iekāpj visās apzināti vai neapzināti izliktās lamatās?

Šobrīd mums ir Paneiropas ideju krīze. Bankrotējusi ir deviņdesmito gadu Latvijas politisko līderu filozofija, ka ekonomikas pamatuzstādījums ir apgrozījums, nevis ražošana. Reiz iznāca saruna par rūpnīcu "Alfa", kurā savulaik ražoja pasaules standarta elektroniku, bet jaunajā Latvijas brīvvalsts laikā ieviesa lielveikalu. Aivars Lembergs mediķu auditorijā to raksturoja kā slimnīcas pārvēršanu par morgu.

Visvairāk bankrotējusi ir atziņa par lauksaimniecības lielsaimniecībām kā vienīgo iespējamo zemes apsaimniekošanas veidu, kā rezultātā tika nokautas visas individuālās govis. Lauku ļaudis pienu pērk lielveikalā "Rimi", un nav neviena, pie kā ciemā var nopirkt kanniņu ekoloģiski tīra, svaiga lauku piena.

Ne no kurienes uzņēmējdarbība neradīsies. Ražošana sākas no privātās govs un sava kartupeļu lauka. Tante Marta, kurai vēl joprojām ir govs, kura savas govs pienu un piena produktus dod saviem radiem un ved uz Čiekurkalna tirgu, ir Latvijas lepnums (jo citādi rīdziniekiem atliek lietot pasterizētu, kopālietu, atšķaidītu pienu vai vēl sliktāk– ar melamīnu bagātinātu Ķīnas izcelsmes piena pulvera produktu). Tēvocis Antons no Latgales, kurš savus kartupeļus ne tikai ēd pats, bet ved arī saviem Rīgas studentiem, dara Latvijai svētīgu darbu, jo samazina mūsu ārējo budžeta deficītu.

Lielās ekonomiskās krīzes laikā Amerikā atsevišķos štatos palīdzība tika sniegta šujmašīnas vai arkla veidā. Latvijas politiķiem lūkoties uz Latviju tautsaimnieciski nozīmē reģionāli un internacionāli.

Pārstāsim kolektīvi raudāt par krīzi! Nauda pati no nekurienes neatnāks. Veselības ministrijai arī vēl ir atrodama ne viena vien "govs", kas varētu dot kādu lāsi piena.