Tiesībsargs Bībeles mācības ieviešanu uzskata par diskriminējošu (108)

Tiesībsargs, lūgts komentēt apvienības "Par labu Latviju" (PLL) ierosinājumu par Bībeles mācības ieviešanu, ar sava padomnieka Raita Averāta starpniecību atbildēja, ka Satversme skaidri definējot, ka Latvijas valsts ir atdalīta no baznīcas un ikvienai personai ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.

Mēģinājums veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka visi skolēni no 1. līdz 12. klasei apgūtu Bībeles-kristīgo mācību un atteikšanās no tās ir iespējama tikai pēc īpaša rakstveida iesnieguma iesniegšanas, pirmkārt, ir pretējs sekulāras valsts principam.

Otrkārt,

šāds grozījums ierobežotu personām Satversmē garantēto reliģijas izvēles brīvību un pārkāptu Reliģisko organizāciju likumā noteikto valsts mērķi, proti, garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību,

kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.

Apvienības piedāvātie grozījumi Izglītības likumā pēc sava rakstura ietver arī diskriminējošas pazīmes attiecībā pret citām reliģiskajām konfesijām, kuras ir plaši pārstāvētas Eiropā un pasaulē, tādēļ valsts pienākums būtu ievērot reliģisko konfesiju vienlīdzību un nepieļaut labvēlīgāka režīma piešķiršanu atsevišķām ticības mācībām.

"Likumprojektu autoru ideja ar Bībeles mācības ieviešanu stiprināt Eiropas identitātes pamatu - kristīgās vērtības - ir apšaubāma, jo nav saskaņota ar reālo situācijas izvērtējumu. Eiropa ir ne tikai multikulturāla, tās identitāti veido arī plaši pārstāvētās reliģiskās konfesijas - Eiropas teritoriju apdzīvo ne tikai kristieši, bet arī musulmaņi, budisti u.c. reliģisko konfesiju pārstāvji," norāda tiesībsargs.

Viņš uzskata, ka pašlaik Reliģisko organizāciju likuma regulējums pilnībā nodrošina iespēju skolās apgūt kristīgajā ticībā ietvertās vērtības un izglītoties reliģijas jautājumos, tādēļ grozījumi Izglītības likumā nav nepieciešami.

Jau ziņots, ka parlaments ceturtdien pēc asām un brīžiem arī visai ironiskām debatēm tomēr noraidīja PLL pārstāvju iesniegtos likumprojektus, kas paredzēja ieviest skolās Bībeles mācību.

Projekti paredzēja, ka no Bībeles mācības varētu atteikties tikai pie kristīgās ticības nepiederošie un ateisti, turklāt ar rakstveida iesniegumu.

Patlaban likums paredz, ka ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.

Apvienība "Par labu Latviju" sola pēc vēlēšanām virzīt Saeimā atkārtoti likumprojektus par Bībeles mācības ieviešanu.