Virsraksts, protams, nedaudz provokatīvs, lai cilvēkiem būtu stimuls izlasīt. Bet realitāte ir tā, ka Neo neaicina balsot ne par, ne pret kādu partiju, atspēkojot vēl joprojām apkārt klīstošās baumas, ka Neo ir kādas partijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Lūk, mans, Ilmāra Poikāna, viedoklis!
Apkārt vēl joprojām klīst baumas, ka Neo ir kādas partijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa – tie ir meli. Es savu solījumu turēšu – es neaģitēju ne par, ne pret kādu partiju. Es tikai aprakstīšu vairākus rīcības variantus vēlēšanu dienā. Kuru no tiem izvēlēties? Varu tikai bilst – galva ir domāta ne tikai, lai nēsātu cepuri. Tāpēc ceru, ka vēlētājs pats kārtīgi padomās, pirms izvēlas, atcerēsies katras partijas darbus un nedarbus, nepadosies partiju demagoģijai, tukšiem solījumiem un priekšvēlēšanu smadzeņu skalošanai. Tātad es saskatu četrus iespējamos rīcības variantus:
1. Tu esi pārliecināts par kādu partiju.
Rīcība ir skaidra – jāiet uz vēlēšanām un jābalso par šo partiju.
2. Tev ir grūti izvēlēties kādu partiju, tomēr tu izvēlies mazāko no ļaunumiem.
Jāiet uz vēlēšanām un jābalso. Taču šādā gadījumā man ir priekšlikums – pēc noklusēšanas izsvītrot visus kandidātus, kas kaut reizi jau ir bijuši Saeimā. Ja tev liekas, ka kāds no vecajiem bukiem sevi ir labi parādījis darbos, tad viņu, protams, nevajag svītrot. Ar plusiem un svītrošanu tiek mainīta partiju izvēlētā kandidātu secība. Visticamāk, jaunie deputāti dancos pēc pelēko kardinālu stabules vai atkāpsies, dodot vietu īstajiem noteicējiem. Bet jebkurā gadījumā - ja nebūs labāk, tad būs vismaz savādāk – vairāk jauno vēžu vecajās kulītēs :)
3. Tu nevari izvēlēties kādu no partijām, jo neviena neliekas pieņemama.
Tu balsotu, bet nav nevienas partijas, kurai, pēc tavām domām, būtu vērts atdot balsi. Šajā gadījumā aizej un iemet tukšu vēlēšanu aploksni. Tas vajadzīgs tāpēc, lai politiķi pēc tam tevi nepieskaitītu pie tiem, kam vienalga. Tev nav vienalga! Tukšās aploksnes tiek uzskaitītas, bet tieši neietekmē vēlēšanu rezultātus, tikai paceļ minimālo balsu skaitu, kas nepieciešams, lai tiktu Saeimā.
4. Tev ir pilnīgi vienaldzīgas vēlēšanas.
Varu tikai novēlēt izbaudīt vēlēšanu dienu ārpus vēlēšanu iecirkņiem, tikai pēc tam nesūdzies par to, ko dara deputāti un valdība.
Katram no augstāk minētajiem rīcības variantiem ir pozitīvās un negatīvās sekas. Taču tas nešķiet tik būtiski, jo man ir priekšnojauta, ka jaunajai Saeimai nebūs lemts nodzīvot visus četrus gadus.
Kas notiks pēc vēlēšanām?
Arī šoreiz Latvijas tauta jau kuro reizi uzkāps uz tā paša vecā grābekļa, kas reizi četros gados tiek tikai piekrāsots. Partiju dotie solījumi tiks lauzti, politiķi nometīs savas priekšvēlēšanu maskas, atklās savas īstās sejas. Ļoti iespējams, ka cilvēki pēc pārciestās ziemas būs spiesti paskatīties uz dzīvi ar jaunu skatu.
Latvijā valda partokrātija, kas ir ieinteresēta savas labklājības vairošanā, nevis strādāt Latvijas uzplaukumam. Cik liela daļa no sabiedrības uzticas esošajai politisko partiju sistēmai? Neredzu, ka pastāvētu iespēja, ka izveidosies jauna un kristālskaidra partija X ar nesavtīgiem finansētājiem, kura savāks vairākumu Saeimas vēlēšanās, lai varētu atņemt varu vecajai kliķei. Tas nozīmē, ka izmaiņām jāskar Satversmi un vēlēšanu sistēmu. Ja kāds teiks, ka mums ir ideāla Satversme, kuru nedrīkst mainīt, tad es atbildēšu – ideāla Satversme ir domāta ideālai sabiedrībai. Domāju, ka lieki teikt – mūsu sabiedrība ne tuvu nav ideāla.
Tātad valsts pārvaldes struktūra jāveido atbilstoši mūsu pašreizējam attīstības līmenim. Tāpēc es aicinu profesionāļus domāt un iesaistīties publiskās diskusijās par to, kā būtu jāmaina Satversme, lai pēc gada mēs jau varētu sākt dzīvot restartētā sistēmā, kurā likumus pieņemtu un valsti pārvaldītu profesionāļi, nevis partiju ielikteņi un vienkārši “lielākie kretīni”. Bet tikmēr mēs varam sākt gatavoties referendumam par 10. Saeimas atlaišanu un Satversmes maiņu.