Glābēji noliedz pārmetumus traģiskajā Streiča avārijā (170)

Patlaban notiek lietas izmeklēšana un tajā noteiks, vai taisnība ir aculiecinieku stāstītajam vai VUGD vadītāja teiktajam.

Pencis skaidroja, ka glābēji par notikušo lidaparāta avāriju uzzināja ļoti vēlu. Pilotam vajadzējis uzreiz zvanīt glābējiem, nevis saviem pazīstamajiem cilvēkiem. Viņš uzsvēra, ka glābējiem adresētie pārmetumi ir nevietā.

VUGD rīcībā ir audioieraksts, ka sākumā uz avārijas dienestu zvanījusī sieviete lūgusi tikai mediķu, ne glābēju palīdzību. Glābēju pārstāve pārprasījusi, vai tiešām vajadzīga tikai medicīniskā palīdzība, uz ko sieviete atbildējusi apstiprinoši.

Ļoti grūti sameklēt avārijas vietu

Pencis arī skaidroja, ka glābēji tik vēlu ieradušies notikuma vietā, jo avarējušie nav zinājuši vietu, kur viņi atrodas. Arī pēc telefona zvaniem glābēji nav varējuši noteikt cilvēku atrašanās vietu. Tehniski ir iespējams noteikt mobilo sakaru torni, ar kuru telefons sazinājies, kā arī aptuveno atrašanās leņķi.

Pēc šīs metodes meklējot, glābējiem bija jāpārmeklē vairāki desmiti kilometru meža.

Pēc telefona zvana var noteikt tikai ļoti aptuvenu atrašanās vietu.

VUGD vadītājs norādīja, ka pašam pilotam vajadzējis labāk atminēties, pār kuriem ceļiem un mežiem lidojis, jo lidojuma augstums ir salīdzinoši neliels un pilots, līdzīgi kā auto šoferis, var labi pārredzēt apkārtni.

Rīcība uz vietas esot bijusi adekvāta

Pencis arī skaidroja, ka glābēju rīcība, ierodoties avārijas vietā, bijusi adekvāta. Viņš uzsvēra, ka glābšanas noteikumos ir divi galvenie punkti, kurus darbiniekiem vajadzēja ievērot.

Pirmais - vispirms jebkurā situācijā jāglābj cilvēki, kuriem ir lielākas iespējas izdzīvot. Tādējādi sarunas par to, ka glābēji vēlējušies glābt lidaparāta pilotu un tikai tad ievainoto režisoru, bijušas pareizas.

Tas izklausās ciniski un nežēlīgi, taču vispirms jāglābj veselākie.

Otrkārt - lai izvairītos no panikas, glābēji nekādā gadījumā nedrīkst skriet. Saistībā ar šā punkta ievērošanu apkārtējiem varētu būt radies priekšstats, ka glābēji lēni dara savu darbu. Taču tas bijis pārdomāts. "Nekādā gadījumā nedrīkst skriet kā circenis pa pelniem."

Glābēji riskējuši ar savām dzīvībām

VUGD vadītājs arī norādīja, ka glābēju automašīna tomēr nav varējusi piekļūt pie paša koka, kurā atradās lidaparāts. Izskanējis, ka VUGD darbinieki varējuši piebraukt tuvāk negadījuma vietai.

Noteikumos paredzēts, ka trepes, kam darbinieki aizgāja pakaļ uz netālu novietoto auto, jānostiprina stabili un tās nedrīkst kustēties. Taču šajā situācijā glābēji, kuri strādāja notikuma vietā, riskēja ar savu dzīvību, vairākkārt kāpjot augšā pa trepēm, kuras bija pieslietas pie koka un kuras nevarēja nostiprināt. Tās šūpojušās pa labi, pa kreisi.

Ja kokā kāpējs būtu nokritis un nosities, tad viņu grupas vadītājs sēdētu cietumā.

Pencis norāda - izskanējusī doma, ka VUGD darbiniekiem vajadzējis kokā sasist naglas un kāpt augšā pa tām, ir absurda: "Gribu redzēt cilvēku, kurš pa sasistām naglām uzkāps 20 metrus augstā kokā." Tā neesot ne droša, ne saprātīga rīcība. Glābējiem jārīkojas prātīgi, izanalizējot iespējamās sekas.

Turklāt glābēji arī neesot speciāli apmācīti kāpt pa vertikālām sienām, jo parasti nav tādas vajadzības. Penča 34 gadu darba laikā ne reizi neesot bijusi situācija, kad kāds lidaparāts iekritis kokā. Parasti tie krituši pļavās un citās vieglāk pieejamās vietās.

Normāls glābšanas laiks

Pēc viņa teiktā, kopš glābēju komandas ierašanās līdz Streiča nocelšanai no koka pagājušas 53 minūtes, kas ir normāls laiks, nevis divas stundas, kā izskanējis.

Turklāt pilota nocelšanai bija vajadzīgas tikai 14 minūtes. Apkārtējiem varētu būt licies, ka abu cilvēku nocelšana bijusi ilgāka, jo gaidot laiks vienmēr velkas lēnāk, nekā tas rit īstenībā. "Kad cilvēki ugunsgrēkā izsauc dzēsējus un gaida viņus, šķiet, ka laiks velkas un glābēji nebrauc stundām, kaut arī pagājušas tikai dažas minūtes."

Glābēji arī domājuši par helikoptera izsaukšanu, taču tad sapratuši, ka tā spārnu radītais vējš būtu nopūtis ievainotos zemē, kā arī veicinājis koku zaru lidošanu pa gaisu, kas varēja ievainot arī apkārt esošos.

Ja arī pilots būtu bijis bez samaņas, tad glābējiem nāktos būvēt stalažas, lai droši un, sevi neievainojot, nokļūtu līdz ievainotajiem cilvēkiem. Tas prasītu vēl vairāk laika nekā liktenīgajā avārijas dienā.

Komentējot VUGD darbinieka smēķēšanu avārijas vietā, Pencis atzina, ka tas ir nelāgs ieradums, bet tādā veidā cilvēks mēģinājis kliedēt stresu, kas tajā situācijā bijis ļoti augsts.

Runājot par to, ka daļa glābēju stāvējuši lejā pie koka un skatījušies uz notiekošo, Pencis teica: "Ko tad viņiem vajadzēja darīt, lemjot par tālāko? Skriet ap koku bariņā, imitējot fizisku darbību?"

Kritizē glābēju darbu

Portāls TVNET jau vēstīja par LNT raidījuma "Degpunktā" analizēto nelaimes gadījumu, pēc kura tā komanda izdarījusi vairākus secinājumus. Pirmie trīs ir šādi: 1. Glābēji nespēja operatīvi noskaidrot cietušo atrašanās vietu; 2. Arī ieradušies palīdzību nemācēja sniegt; 3. Daugavpils glābēji nespēja objektīvi izvērtēt situāciju, atrast ātrus risinājumus krīzes situācijā.

Aculiecinieki raidījumā norādīja uz glābēju gauso un neadekvāto darbu. VUGD darbinieki neesot izdarījuši loģiskus secinājumus.

Arī pilots cerot, ka skaudrais negadījums liks krasi izvērtēt glābēju māku un iespējas palīdzēt, lai tamlīdzīgā situācijā cilvēks saņemtu gaidīto palīdzību un varētu atgriezties mājās pie saviem mīļajiem.

Sīkāk ar raidījumā paustajiem viedokļiem varat iepazīties raksta resursos un pievienotajā video.