Krievu valoda negūs oficiālu statusu ES

Kā šodien vēsta krieviski iznākošais laikraksts «Čas», EP grupa «Eiropas brīvā alianse» atbalstījusi EP deputātes Tatjanas Ždanokas priekšlikumu sākt parakstu vākšanas kampaņu, lai rosinātu noteikt vairākām Eiropas tradicionālajām valodām, tostarp krievu valodai, oficiālās ES valodas statusu. Šādu statusu plānots piešķirt basku, kataloņu, korsikāņu un vēl vairākām valodām.

Šobrīd krievu valodai nav izredžu ES

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā šādu iespējamību noraida, proti, Ždanokas apgalvojumu, ka, savācot pat 1 miljonu parakstu, krievu valoda var gūt oficiālu statusu visā ES. Iemesls pavisam vienkāršs - krievu valodai nav oficiāla statusa nevienā no dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka EK šo jautājumu nevar skatīt, jo noteikumus iespējams rosināt tikai savu pilnvaru robežās. Ne dalībvalstu, ne ES oficiālo valodu noteikšana nav ES kompetencē.

«Par oficiālu ES valodu var kļūt tikai valoda, kam šāds status ir kādā no dalībvalstīm. Turklāt, tikai ja to ierosina attiecīgās ES valsts valdība un ja tam piekrīt visas pārējās ES dalībvalstis,»

informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Papildus oficiālajām valodām ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo vai mazākumtautību valodu kopienu, kurās regulāri runā 40 miljoni cilvēku. Attiecīgā valsts var lūgt ļaut šīs valodas lietot saziņā ar ES institūcijām – arī šajā gadījumā ir nepieciešama visu ES valstu valdību piekrišana un valstij jāuzņemas visi izdevumi, ieskaitot tulkošanu. Šāds statuss ir piecām reģionālajām valodām – galīciešu, katalāņu un basku Spānijā, gēlu (Skotijā) un velsiešu Lielbritānijā.

Tātad – lai krievu valoda iegūtu jebkādu statusu Eiropas Savienībā, tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm. Ne Eiropas Komisija, ne kāda cita no ES iestādēm nevar – pat tad, ja tiktu savākts miljons parakstu - «no augšas» noteikt, kāda valoda lietojama Latvijā vai jebkurā citā ES valstī.

Ždanoka vēlas izvērst apšaubāmu politisko kampaņu

Pašmāju politiķi Eiropas Parlamentā par Ždanokas iniciatīvu izsakās skeptiski un vērtē to kā apšaubāmu politisko kampaņu. Latviešu deputāti Eiropas Parlamentā PCTVL pārstāvošās Tatjanas Ždanokas iniciatīvu vērtē kā apšaubāmu un smieklīgu. «Tā ir bezatbildīga politiska kampaņa savas atpazīstamības paaugstināšanai,» norāda Sandra Kalniete.

«Ždanokas rosinātā parakstu vākšana par krievu valodu būs kārtējā Latvijas iedzīvotāju muļķošana un kūdīšana,»

aģentūrai LETA norāda EP deputāte Sandra Kalniete. «Parakstu vākšanas ierosinātāji labi apzinās, ka šai iniciatīvai nebūs politiska atbalsta un tā tiks noraidīta ES institūcijās, pat ja tā savāks nepieciešamo balsu skaitu. Viņiem tā ir bezatbildīga politiska kampaņa savas atpazīstamības paaugstināšanai.»

Arī cits EP deputāts, Kārlis Šadurskis aģentūrai pauž viedokli, ka krievu valodas salīdzinājums ar basku un kataloņu valodu ir smieklīgs, jo krievu valoda ir dzimtā valoda vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku. «Izklausās pat nekaunīgi un nenopietni, ja krievu valodai piešķirtu oficiālās ES valodas statusu. Tādējādi šajā situācijā nav iespējams salīdzināt valodas, kurās runā tikai pāris miljoni cilvēku, ar krievu valodu, kas ir viena no lielākajām pasaules valodām,» saka deputāts.