Gandrīz visi paziņojuši, ka balsos pret. Tik prostitūtas vēl trūkst

Neliels, bet ļoti raksturīgs piemērs bija «Saskaņas centra» aktīvistes Jeļenas Bačinskas paziņojums pasaules sociālajā tīklā «Facebook». Viņa raksta: «Pret otro valsts valodu, šķiet, izteikušās visas organizācijas – sākot ar skolotājiem, ārstiem, studentiem un beidzot ar hokejistiem, katoļu mācītājiem un politiski represētajiem. Tikai prostitūtas vēl trūkst!» Šādu apgalvojumu nav nepieciešams pat komentēt, tas pats par sevi kaut ko liecina par pašu autori un viņas pārstāvēto politisko apvienību.

Krievi kā atkritumi un nodevīgais zīmogs pasē

Tikmēr plašākā mērogā dažādos veidos, visos iespējamos plašsaziņas līdzekļos tiek regulāri atkārtoti apgalvojumi par krievu tautības cilvēku diskrimināciju, apspiešanu un pazemošanu. Visbiežāk netiek nosaukti nekādi precīzi piemēri vai pierādījumi, kas apliecinātu šos briesmīgos apvainojumus. Angļu valodā raidošajam Krievijas TV kanālam «Russia Today» PCTVL biedrs Georgs Kuklis–Rošmanis stāstīja, ka Latvijā pret krieviem izturas kā pret atkritumiem. Kā tieši tas izpaužas, viņš nepaskaidroja. Tomēr iepriekš minētā Bačinska minēja vienu piemēru. Viņa apgalvoja, ka «krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji baidās iet uz referendumu, jo saņēmuši draudus par iespējamu darba zaudēšanu, ja to pasēs būs zīmogs par dalību referendumā». Protams, viņa aizmirsa piebilst, ka tieši tāds pats zīmogs būs arī latviešu un citu tautību pārstāvju pasēs.

Te gan ir jautājums, vai par šiem draudiem ir bijuši ziņojumi tiesībsargājošajām iestādēm? «Saskaņas centram» vajadzētu par to ziņot. Šāda veida draudi nedara godu nevienai sevi cienošai sabiedrībai, un tos vajag ar visstingrāko likuma bardzību apkarot. Tiesa, turēt aizdomās cilvēkus par «pareizu» vai «nepareizu» balsojumu referendumā būs grūti, jo pasēs netiks spiests zīmogs, kas norādīs, vai cilvēks balsojis par vai pret. Jebkurā gadījumā, ja «Saskaņas centra» pārstāvji visai pasaulei stāsta par draudiem, spiedienu, tad būtu labi, ja viņi par to ziņotu arī Latvijas medijiem, tiesībsargājošajām iestādēm.

Protams, neviens no «apspiestajiem» nav iedomājies izstāstīt, ka viņu pārstāvētā partija jau ilgāku laiku valda Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Kā personas, kuras, kā viņi apgalvo, tiek uzskatītas par pazemotām un diskriminētām līdz «atkritumu» līmenim, šajā «briesmīgajā» valstī var valdīt lielākajā un bagātākajā pilsētā? Un tā nav vienīgā pašvaldība, kur pie varas ir «Saskaņas centrs».

Krievijas propagandas provokatoriem jāliedz Šengenas vīza

«Saskaņas centra» pārstāvji vienmēr ir nolieguši savu saistību ar Krieviju, tās kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un citām valdības kontrolētajām propagandas iestādēm. Arī Krievijas valdība apgalvo, ka nekad un nekādā veidā nav iejaukusies Latvijas valsts iekšējās lietās. Tai pašā laikā Krievijas TV kanālā «TV Centrs» tika stāstīts par «vēsturisku izstādi» Maskavā, kur atklāti jauni «fakti» par latviešu noziegumiem Otrā pasaules kara laikā. Krievijas «vēsturnieki» un TV žurnālisti acīmredzot līdz pat šai dienai nebija zinājuši, ka Latvijas valsts bija okupēta jau nepilnu gadu pēc tam, kad nacistiskā Vācija un PSRS saplosīja Poliju. 1943./44.gadā Latvija bija okupēta un Latvijas sabiedrībai okupanti nekādu padomus neprasīja. Tāpat kā nacisti neprasīja krieviem padomu, kad sūtīja sev lojālās krievu vienības apspiest Varšavas sacelšanos. Krievijas pārstāvji, protams, acīs skatīdamies noliegs, ka šiem sižetiem un «vēsturiskajai» izstādei ir kāda saistība ar gaidāmo referendumu.

Runājot tieši par Krievijas TV kanālu «TV Centrs», jāsaka, ka šis nav pirmais un vienīgais šāda veida sižets. Šis Krievijas TV kanāls jau gadiem ilgi izceļas ar regulāriem Latvijas apmelojumiem. Varbūt Latvijas valdībai ir vērts ņemt vērā Igaunijas un citu Eiropas valstu pieredzi, kā cīnīties ar pseidožurnālistiem un līdzīgiem provokatoriem, kuri piedalās dažāda veida propagandas akcijās, kas vērstas pret valsts stabilitāti. Somijā Krievijas pilsoņiem, kuri pieķerti rupjos satiksmes pārkāpumos, var liegt Šengenas vīzu. Igaunija līdzīgi rīkojās ar prokremliskās jauniešu organizācijas «Naši» dalībniekiem, kurus turēja aizdomās par nemieru provocēšanu Igaunijā. Daudzi «našisti» pēc šādas perspektīvas esot atteikušies no iespējas «cīnīties» Igaunijā. Arī Somijā tūristi no Krievijas satiksmes noteikumus ievēro.

Piekāpšanās, kompromisu meklēšana – vājuma pazīme

Kas slēpjas aiz visiem šiem regulārajiem, masīvajiem propagandas uzbrukumiem? Visdrīzāk, spiediena mērķis ir piespiest latviešus taisnoties, sākt runāt par dažādiem kompromisiem, izlīgumiem, risinājumiem. Tā ir dabiska Rietumu pasaules tradīcija - redzot kādu problēmu, sākt meklēt risinājumus, diskutēt un rast kopīgus kompromisus. Tomēr ir jāņem vērā viena būtiska nianse, kas atšķir Austrumu un Rietumu diplomātijas. Austrumos piekāpšanās, kompromisu meklēšana nereti nozīmē nevis dialogu, bet gan vājuma pazīmi. Tikko oponents ielaižas diskusijās, tas nozīmē, ka viņš ir izrādījis vājumu un ka spiediens tikai jāpalielina. Starptautiskās attiecības visā pasaulē uzskata par ļoti pragmatisku, cinisku un nežēlīgu mākslu. Nav šaubu, ka pašreizējais spiediens uz Latviju ir tieši tāds – salts, masīvs un brutāls, līdz tiks panākta kārtējā piekāpšanās. Un tā soli pa solim. Acīmredzot Latvija viņu skatījumā ir vājākais posms kādreiz tik vienotajā un spēcīgajā Baltijas ceļā.

Tas nav politisks jautājums, tas ir jautājums par pamatvērtībām

Kādai vajadzētu būt Latvijas atbildei? Pavisam vienkāršai – nē. Un viss. Ir jāpauž pārliecinoši, pieklājīgi un skaidri – Latvijas tauta ir lēmusi, ka šai valstī latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda. Un viss. Bez diskusijām un kompromisiem. Mums mēģina uzspiest viedokli, ka šis ir politisks jautājums, sabiedrībai mēģina iestāstīt, ka pie visa vainīgi viņu neizdarīgie, alkatīgie politiķi, «nepareizā un neveiksmīgā» integrācijas politika. Te atkal ir tikai viena un skaidra atbilde. Šis nav jautājums par politiķiem un vispār politiku. Tas ir jautājums par vienu no vissvarīgākajām valsts vērtībām. Un atbilde atkal var būt tikai viena. To ir jāpasaka skaidri un gaiši, vienreiz par visām reizēm. Skaidri liekot saprast – kompromisu un piekāpšanās nebūs.

Viens nesaprata latviski, otrs krieviski – bojā gāja 46 cilvēki

«Saskaņas centra» pārstāve ir nobažījusies par prostitūtu viedokli. Viņiem derētu atcerēties kādu traģisku vēstures liecību. 1976.gada 16.februārī notika gadsimta lielākā pasažieru vilcienu katastrofa Latvijā. Toreiz ātrvilciens Pēterburga (Ļeņingrada) – Rīga pie Juglas stacijas saskrējās ar divām kopā saāķētām manevrējošām lokomotīvēm. Bojā gāja 46 cilvēki, seši guva smagus un 55 vieglākus ievainojumus. Visas trīs lokomotīves un lielākā daļa no 15 pasažieru vagoniem saduroties palika uz sliedēm. Nelaimīgā kārtā triecienu neizturēja otrā vagona sakabe ar trešo vagonu. Tā rezultātā otrais vagons pacēlās stāvus un ar savu svaru saplacināja trešo vagonu, kurā, iespējams, brauca visi 52 pasažieri un divi pavadoņi. Dzīvs te palika tikai retais.

Tikai daudzus gadus pēc traģēdijas neoficiāli tika atzīts, ka lielā mērā tieši valodas problēmas izraisīja katastrofu. Viens pārmijnieks lāgā nesaprata krievu valodu, otrs – latviešu. Katrs runāja tikai savā valodā. Nebija vienas kopīgas valodas, kuru saprastu visi. Simboliska un traģiska liecība vienotas valodas trūkumam.

Pret – vārds, kas apstādinās valsts šķēlējus un grāvējus

Organizācijas «Dzimtā valoda» pārstāvja Illariona Girsa uzņēmums pie dzelzceļa tilta izvietojis plakātu ar Bībeles citātu: «Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst.» Viedi vārdi. Tos jāņem vērā.

Tādēļ vienoti jānostājas pret ikvienu, kas, slēpjoties aiz skaistiem un cēliem vārdiem, patiesībā dara visu, lai sašķeltu cilvēkus, sabiedrību, valsti.

Skaidri un gaiši jāpauž attieksme pret politiķiem, kuri, aci nepamirkšķinot, sabāž vienā maisā skolotājus, hokejistus, politiski represētos un prostitūtas.

Izlēmīgi ir jāpauž attieksme pret politiķiem, kuri draud ar biškekām. Ikvienam sestdien ir jāaiziet un jāpasaka savs izlēmīgais PRET manipulatoriem, kuri vienu dienu sola atbalstīt latviešu valodu, bet nākamajā dienā paziņo kaut ko citu. Jāsaprot, ka demagoģiski uzbrukumi turpināsies tik ilgi, kamēr mēs principiāli nepateiksim – pietiek, mēs esam pret tādu politiku, kur vienu dienu tiek solīta saskaņa, bet nākamajā tiek slēgtas nešķīstas derības ar provokatoru un nemiera cēlāju.

Patiešām – nams uz namu var sākt grūt, ja vienoti nenostāsimies pret tiem, kuri grib sašķelt valsti. Valsti, kurā var būt kopīga valoda, sapratne, saticība, ideāli, nākotnes redzējums un cerības.