Netīrā patiesība par taksistiem jeb vergu bizness (264)

Jānis (vārds mainīts) akcentē, ka taksometru pārvadājumu biznesā negodīgās shēmās iesaistītas gan šoferus apvienojošās firmas, gan paši šoferi.

«Šis bizness nevienā vietā nav īsti smuks. Būtībā visas takšu kompānijas var uzskatīt par sava veida vergu biznesu.

Nevienai firmai neinteresē šoferi un viņu darba apstākļi, kā arī tas, cik daudz naudas reāli tiek iekasēts. Viņiem interesē tikai tas, lai šoferi nodrošinātu dienas naudas.

Dienas nauda – 50-60 lati – ir jāsamaksā firmai jebkurā gadījumā.

Viņiem ir pilnīgi vienalga, no kurienes šoferi dabū šo summu.»

Dienas nauda ik vakaru jāsamaksā firmai pat tādos brīžos, kad taksometru pārvadājumi ir teju apstājušies, piemēram, Īslandes vulkāna pamošanās gadījumā. «Ja tu nesamaksā firmai, sāk tikšķēt skaitītājs un tu paliec parādā.. Ja iekrājas dienas naudas parāds (atkarībā no firmas tie ir 100-150 lati jeb summa par 2-3 dienām), tad čau – tu esi atlaists un tev vairs mašīnu nedod.»

Jautāts par darbinieku attieksmi pret šādu kārtību un iespējamo sūdzēšanos atbildīgajos dienestos, Jānis saka: «Tur nav, kur sūdzēties. Tā ir praktiski visās firmās.»

Pašiem jāpērk degviela un jāmaksā par remontiem

Turklāt taksometru vadītājiem pašiem jāmaksā par degvielu: «No rīta tu paņem no pārinieka mašīnu ar pilnu bāku un pēc maiņas beigām tev jāielej degviela, lai atkal atdotu auto ar pilnu bāku.»

Kaut arī taksometri ir apdrošināti, šoferiem arī jāmaksā par remontiem, ja auto iekļūst avārijās.

Ja taksista vadītā automašīna negadījuma vai citu iemeslu dēļ nonāk servisā, viņam jāpiecieš piespiedu dīkstāve. Par šo laiku netiekot maksāta pat minimālā alga, kas skaitoties tikai uz papīra. «Cilvēks nonāk uz sēkļa.»

Taksistiem neesot arī sociālā nodrošinājuma. Ja kaut kas notiek ar veselību, viņi nesaņem nekādu valsts atbalstu vai palīdzību, Jānis teica.

Tas ir kā kazino spēlē – nekad nepaliksi vinnētājos.

Kopumā var secināt, ka «darba likumdošana šajās firmās neeksistē».

Vai ir reāli nopelnīt, atdodot firmai 50-60 latus?

Atbildot uz šo jautājumu, Jānis skaidro, ka pašam šoferim jāiztiek ar to naudu, kas paliek pāri pēc dienas naudas atdošanas, degvielas iegādes, samaksas klubu un viesnīcu personālam, kā arī policistiem.

Par taksometra stāvēšanu pie klubiem jāmaksā 5-10 lati (par katru auto par vienu nakti pie viena kluba). Savukārt viesnīcu apkalpojošais personāls tiek pie noteikta darījumu procenta. Piemēram,

no desmit latus vērtā klienta brauciena uz lidostu šveicars no taksista saņem 1-2 latus.

Jāmaksā arī lidostas pārstāvjiem.

Ceļu policistiem atvēlamā ikmēneša summa veido aptuveni 60-80 latus. Tik daudz naudas jāsamaksā par ātruma pārsniegšanu, ceļa zīmju neievērošanu vai citiem pārkāpumiem. Šī summa, protams, atkarīga no taksista braukšanas stila.

Vecrīgā dežurējošo pašvaldības policiju Jānis apzīmē ar vārdu «bandīti». Piemēram, lai taksometri varētu stāvēt pie Laimas pulksteņa, pašvaldības policistiem maksā gan taksistus pārstāvošā firma, gan konkrēti taksometru vadītāji konkrētām policistu ekipāžām, Jānis teica un turpināja - ja samaksa ir veikta, garām braucošie policisti izliekas taksistus neredzam vai arī pirms došanās reidā laicīgi pabrīdina taksistus, lai viņi uz dažām minūtēm atstāj šīs vietas.

Ja šajās vietās apstājas taksometri, kuru firmas un vadītāji nav samaksājuši policistiem, viņi ātri vien tiek sodīti. «Es pats esmu vairākas reizes samaksājis 20-40 latus tikai par to, ka lēni braucu pāri gājēju pārejai, klients pieskrēja klāt, attaisīja durvis un kāpa iekšā. Uzreiz bija klāt policisti un sacīja, ka es nelikumīgā veidā uzņēmu pasažierus.

Policisti pret taksistiem Vecrīgā īstenojot tīru reketu.

Kas notiek, ja taksists nevēlas ievērot firmas, policistu un citu negodīgās prasības? «Nekas nenotiek. Jums vairs nav naudas un biznesa. Jūs uzreiz esat ārā no biznesa.

Savukārt, ja lienat pie kāda kluba, kur citi ir samaksājuši, sākas gan riepu duršanas, gan fiziski kautiņi.»

Jānim pašam nav gadījies iesaistīties kautiņos, jo viņš cenšas sarunāt ar labu. Taču saņemti dažādi draudi, tostarp ar ieročiem.

Vai taksometru biznesā Latvijā patiešām vajadzīgi ieroči?

«Jebkurš saprātīgs šoferis vienmēr vadā kaut ko līdzi. Tie ir gāzes baloniņi, gāzes pistoles, beisbola nūjas vai tamlīdzīgas lietas zem sēdekļa. Tā ir saprātīga rīcība no šoferu puses, jo nekad neko nevar zināt. Šoferis ir neaizsargāts,» Jānis atbild un atklāj, ka šoferiem pašiem jāmaksā arī par drošības sistēmām, kas it kā garantē apsardzes firmas ātru atbraukšanu apdraudējuma gadījumā.

«Ir tā – takšu firma noslēdz līgumu ar apsardzes firmu, bet šoferiem vienkārši pieskaita pie dienas naudas, piemēram, 2 latus.» Turklāt Jānis nezina nevienu gadījumu, kad apdraudējuma gadījumā apsargi būtu ātri atbraukuši. Tāpēc viņš šo sistēmu vairāk saista ar psiholoģisko drošību.

Taksisti un nakts picas

Taksometra vadītājs iezīmē vēl kādu biznesa ēnas pusi – nereti taksistiem liek darīt lietas, kas nav viņu tiešie pienākumi. Piemērs ir picu izvadāšana. Nav pretenziju, ka picas jāpiegādā vadītājiem-vīriešiem dienas laikā, taču Jānis vērš uzmanību, ka par taksometru vadītājām strādā arī sievietes, kurām ir diezgan nedroši nakts laikā staigāt pa neapgaismotām kāpņu telpām, lai iznēsātu klientiem picas.

Atteikties no picu izvadāšanas nedrīkstēja.

Ja sieviete atteicās no picu izvadāšanas naktī, viņu noņēma no rācijas.

Šoferiem ļoti neizdevīgi ir arī vairāku firmu piedāvātie kuponi, par kuriem, piemēram, katrs brauciens Rīgas robežās neatkarīgi no ilguma maksā 10 latus. Strādājot pēc šādas sistēmas, šoferiem rodas zaudējumi. Taču firmas tādā veidā piesaista klientus un tāpēc neņem vērā autovadītāju pretenzijas pret dažādiem kuponiem.

Spodras no ārpuses, bet ar nobrauktām riepām

Jānis piekrīt iepriekš dzirdētiem viedokļiem, ka taksometru automašīnas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kaut arī no ārpuses tās ir nomazgātas un iekšpusē izpulētas, mēdz būt, ka mašīnām ir nobrauktas riepas un citi tehniski sarežģījumi.

Runājot par auto mazgāšanu, Jānis atklāj, ka firmas uzstāj, ka mašīnām jābūt tīrām. Auto jāmazgā par šofera līdzekļiem. Ja mašīna ir netīra, šoferis tiek sodīts, piemēram, viņu neielaiž lidostas teritorijā.

Smags ir arī taksistu darba ritms, Jānis saka un min piemēru –

nākas strādāt ne tikai 1, bet arī 2, 3 un pat 4 diennaktis pēc kārtas.

Tas fiziski esot ļoti grūti. Tiesa, viņš piekrīt, ka vairāku diennakšu dežūra ir izdevīga arī pašiem šoferiem – ja strādā tikai vienu diennakti, otrajā knapi paspēj izgulēties, bet jau atkal drīz jāgatavojas darbam. Savukārt ja strādā vairākas diennaktis pēc kārtas, arī brīvdienu pēc tam ir vairāk.

Aizmieg pie stūres

Cilvēku fizioloģijai nepiemērotais darba režīms bieži kļūst par iemeslu šoferu neuzmanībām un līdz ar to avārijām. Dzirdēts, ka jaunie, pie slodzes un negulēšanas nepieradušie taksisti trešās diennakts brauciena laikā vienkārši nobrauc no ceļa, sadauza auto un gūst smagas traumas.

Kopumā taksometru vadītāju darbs esot diezgan kaitīgs un tāpēc daudz šoferu cieš no muguras sāpēm, liekā svara un, protams, neizgulēšanās.

Ņemot vērā visus šos minētos biznesa negatīvos aspektus, Jānis nebrīnās, ka darbinieku mainība taksometru biznesā ir ļoti liela. «Ilgi tur neviens nenoturas.»

Turpinājums sekos

Šajā publikācijā aprakstītais ir bijušā taksometra vadītāja viedoklis.

Tēmu turpinot un paplašinot, portāls TVNET jau drīzumā piedāvās arī uzņēmumu un citu rakstā minēto pušu viedokļus.

Kāda ir Tava pieredze ar taksometru pārvadājumiem? Raksti komentāros!