Uzturēšanās atļaujas - krievu glābiņš no migrantu pārpildītās Maskavas (114)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Aizvien vairāk Krievijas krievi, visbiežāk no Maskavas, atzīst, ka Latvija viņiem ir glābiņš no migrantu masām Krievijā. Īpaši saspringta situācija esot izveidojusies tieši Maskavā. Latvija esot miera osta, klusa un patīkama vieta, kur aizmukt no migrantu aizvien vairāk pārpildītās Krievijas galvaspilsētas. Visvairāk viņu esot no Centrālāzijas valstīm - Kirgizstānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas. Netrūkst arī vjetnamiešu un ķīniešu. Tradicionāli lielas ir arī dažādas kopienas no Ziemeļkaukāza.

Maskavieši stāsta, ka, piemēram, vairākos pilsētas dienvidu rajonos ieceļotāji gandrīz jau izspieduši vietējos. Var noiet visas ielas, pat kvartāla garumā un nesatikt nevienu krievu. Pēdējā laikā strauji pieaudzis to migrantu skaits, kuri vāji vai vispār neprot krievu valodu. Tiek lēsts, ka šobrīd krievu valodā nerunā apmēram 15 - 20% viesstrādnieku.1 Dzīvojot un strādājot tikai savas kopienas ietvaros, viņi pat necenšas to iemācīties.

Masu kautiņi, slepkavības, etniskās mafijas

Ņemot vērā, ka liela daļa viesstrādnieku nāk no valstīm ar ļoti atšķirīgu kultūru un tradīcijām, vietējiem krieviem, teiksim tā, reizēm ir grūti saprast un pieņemt viņu uzvedību. Tādēļ vairs nav nekāds retums masu kautiņi, kur tiek lietoti naži un šaujamieroči. Atsevišķos Maskavas rajonos ik pa brīdim uzliesmo atklātas sadursmes starp 30 - 50 cilvēku grupām. Šajos nežēlīgajos ielu konfliktos ik pa brīdim ir arī nogalinātie.2 Konflikti nav tikai starp vietējiem un viesstrādniekiem, bet arī starp dažādu tautību grupējumiem. Ar ārkārtīgu nežēlību izceļas konflikti starp ieceļotājiem no Vidusāzijas un Kaukāza.

Pēc oficiālās statistikas, viesstrādnieki vainojami vismaz 20 līdz 30% no visiem Maskavā izdarītajiem noziegumiem. Ar katru gadu viņu izdarīto noziegumu skaits pieaug. Ārkārtīgi augsta ir arī latentā jeb neuzskaitītā noziedzība. Tas nozīmē, ka patiesībā šis skaitlis ir vēl lielāks. Ņemot vērā, ka ārkārtīgi liela daļa viesstrādnieku Maskavā dzīvo nelegāli, tas neizbēgami veicina arī noslēgtu etnisko organizētās noziedzības grupējumu izveidošanos un nostiprināšanos. Jāatceras, ka Centrālāzijā ir viens no lielākajiem narkotiku krustpunktiem.

Mammas no Centrālāzijas okupē Maskavas dzemdību namus

Pēdējā laikā Maskavā novērots arī savdabīgs jauno māmiņu tūrisms no Centrālāzijas valstīm. Ieceļotājas izmanto Krievijas likumdošanu, kas nosaka, ka dzemdību namos ārstu palīdzība ir bez maksas. Vairākos Maskavas dzemdību namos viņu skaits jau ir 30 - 40% no visām jaunajām māmiņām. Vislielākā problēma ir tā, ka lielākajai daļai nav nekādu veselības dokumentu un viņas vāji vai vispār nesaprot krieviski.3

Maskavā, pēc speciālistu aplēsēm, dzīvo vismaz divi miljoni musulmaņu. Ar oficiālu varas iestāžu atļauju viņi katru gadu pilsētas ielās svin Upurēšanas svētkus, ko daļā Āzijā un Krievijā dēvē par Kurban - Bairam.4 Tad vairākas Maskavas ielas tiek slēgtas, lai vairāk nekā simts tūkstoši musulmaņu varētu lūgties un upurēt dzīvniekus - visbiežāk aitas un kazas. Dzīvnieku nogalināšana notiek publiski, turpat uz ielas. Vērienīgi tiek svinēti arī Dzīru svētki jeb Urza Bairam.

Maskavā no 12 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 4 miljoni - viesstrādnieki

Cik tad patiesībā ir šo ieceļotāju? Vai stāsti par migrantu pārpludināto Maskavu nav pārspīlēti? Jaunākā statistika liecina, ka Maskavā dzīvo apmēram 12 miljoni pamatiedzīvotāju, ar piepilsētām kopā skaitot - ap 15 miljoni. Oficiālais, reģistrētais viesstrādnieku skaits ir apmēram divi miljoni. Varas iestādes lēš, ka nelegāli strādā vēl vismaz miljons. Speciālisti domā, ka patiesībā nelegālo ieceļotāju skaits varētu būt vēl lielāks. Tātad kopā vismaz 3 līdz 4 miljoni, ja ne vairāk. Būtībā katrs trešais, ceturtais Maskavas iedzīvotājs varētu būt ieceļotājs. Nākotnē šis skaitlis tikai pieaugs, jo viņu ģimenēs dzimstība ir krietni lielāka nekā pamatiedzīvotāju krievu.

Kādi ir iemesli šādai viesstrādnieku lavīnai Maskavā? Pateicoties stabili augošajām dabas resursu cenām, Krievijas ekonomiskā izaugsme pēdējos desmit gados ir bijusi salīdzinoši augsta un stabila. Maskavā kā valsts galvaspilsētā koncentrējas vislielākās naudas summas. Tas ir burtiski detonējis ārkārtīgi plašu būvniecību, kas, protams, veicinājis arī pārējo ekonomiku. Tam ir nepieciešams liels daudzums visdažādākā darbaspēka. Pašas Krievijas ilgstošo demogrāfisko problēmu dēļ ārkārtīgi grūti atrast lētu darbaspēku. Patiesībā Krievijas ekonomikai šobrīd šie viesstrādnieki ir ārkārtīgi nepieciešami. Līdzīgi kā Latvijā, jau vistuvākajā laikā viņi izjutīs deviņdesmito gadu demogrāfiskās «bedres» sekas. Darba tirgū pamazām jāienāk deviņdesmitajos gados dzimušajiem divdesmitgadniekiem. Viņu skaits ir nepietiekams, lai uzturētu Krievijas un Maskavas uzņemto ekonomiskās attīstības tempu.

Krievijas valdība labi redz un saprot problēmas. Tiek veidotas īpašas integrācijas programmas, ļoti aktīvi atbalstītas dažādas demogrāfijas atbalsta programmas. Tās ir devušas arī zināmu pozitīvu rezultātu. Tomēr tas būs risinājums tikai tālākā nākotnē. Darbaroku akūts trūkums ir šodien un vēl vismaz 15 - 20 gadus nemazināsies.

Maskavas šodienas problēmas rītdien var būt Latvijā

Tādēļ viesstrādnieku skaits Maskavā tikai pieaugs, līdz ar to arī etniskā spriedze un nestabilitāte. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk turīgu maskaviešu lūkosies uz Latviju kā miera un patvēruma ostu. Bet vai Maskavas šodienas problēmas nav Latvijas rītdienas problēmas? Mēs esam piedzīvojuši ne tikai smagu demogrāfisku «bedri», bet arī pamatīgu ekonomisko izceļošanu. Kādam būs jāpelna valstij nodokļi, lai uzturētu šobrīd aizvien vairāk mazapdzīvotu teritoriju ar pieaugošu pensionāru skaitu.

Var, protams, mēģināt cerēt, ka atgriezīsies daļa no mūsu emigrantiem. Ekonomikas ministrija cer, ka tie varētu būtu līdz pat 50% no izceļojušajiem. Tomēr tiek ignorēts fakts, ka vislielākā daļa prom ir vairāk nekā divus gadus, kas ir laiks, pēc kura atgriezties vēlas un spēj tikai retais. Otra cerība ir, ka Latvijā strauji izveidosies industrijas ar lielu pievienoto vērtību un treknām algām strādājošajiem, kas spēs radīt pietiekami lielu nodokļu masu valsts uzturēšanai. Tas, protams, ir ļoti skaists sapnis, bet šobrīd nešķiet pārāk ticams. Protams, uz abiem mērķiem ir jātiecas ar visiem spēkiem. Tomēr jābūt gataviem arī mazāk rožainiem scenārijiem.

Šobrīd mēs dzīvojam patiešām klusā un skaistā miera ostā. Reizēm to pat īsti nespējam novērtēt. Bet kā to nosargāt nākošajām paaudzēm?

Avoti:

1. Rosbaltu.ru - «Моя твоя не понимать»

- Приезжие из СНГ все хуже знают русский. Только 50% респондентов Центра миграционных исследований в состоянии заполнить официальные документы. А 15-20% даже не говорят на государственном языке страны, которая дает им возможность заработать.

http://www.rosbalt.ru/moscow/2010/12/03/796657.html

2. «Lifenews.ru» -Шесть человек пострадали в массовой драке в Москве http://lifenews.ru/#!news/115707

«Lifenews.ru» - Двое мужчин убиты в массовой драке в Москве http://lifenews.ru/#!news/115078

«РБК Daily» - После массовой драки в центре Москвы госпитализировали трех человек

http://rbcdaily.ru/society/562949987386122

3. «Memoid» - Треть рожениц в Москве — мигрантки http://www.memoid.ru/node/Tret_rozhenic_v_Moskve_migrantki

4. «BBC Русская служба» - Курбан-байрам в Москве: праздник на асфальте http://www.bbc.co.uk/russian/russia/2012/10/121026_mosques_moscow_2012.shtml

Komentāri (114)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu