Stiprais: Putins nebaidās izskatīties smieklīgs un tas ir ļoti bīstami (51)

«Putins un viņa komanda vairs nebaidās izskatīties smieklīgi. Ja tāda līmeņa lielvalsts vadītājs vairs nebaidās izskatīties smieklīgi, tad tas ir ļoti bīstami,» uzsvēra Stiprais. «Tas, ka tanki un lielgabali šauj vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā no Latvijas, tas nenozīmē, ka agrāk vai vēlāk mēs netiksim skarti,» pauda ĀM politiskais direktors.

Stiprais sarunā ar aģentūru BNS atzina, ka šobrīd

nav iespējams prognozēt situācijas tālāku attīstību

Ukrainā un tās ietekmi uz Eiropu. «Es nezinu, ko šobrīd var sagaidīt no šī cilvēka [Putina]. Ja viņš var atļauties ar smaidu uz lūpām atklāti melot tiešajā ēterā, lieliski zinādams, ka klausītāji, kuriem ir kaut mazākie kritiskās domāšanas aizmetņi, var pārbaudīt to, ko viņš saka, [tad] es nezinu, ko no viņa var sagaidīt,» sacīja Stiprais.

Latvijai šobrīd būtu nepieciešams turpināt darbu aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanā, kā arī jānostiprina sadarbība un saliedētība ar sabiedrotajiem, teica ĀM pārstāvis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nedrīkst krist histērijā. «Mums vienkārši jāturpina savs darbs, ņemot vērā nepieciešamību gatavoties arī sliktākajam attīstības scenārijam,» atzina Stiprais.

Amatpersona atzina, ka arī

starptautiskajā vidē ir pieaugusi nedrošība.

«Ja valstu līderi vairs nevar uzticēties tam, ko saka lielvalsts līderis, tas nevar neietekmēt kopīgo klimatu. Krievijas rīcība jau ir lielā mērā sagrāvusi to [starptautisko] sistēmu, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara Eiropā,» skaidroja ĀM politiskais direktors. «Uz tiesībām un līgumiem balstīto sistēmu Krievija ir totāli nogrāvusi,» atzina Stiprais.

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Stiprais, runājot par Latvijas drošību, norādīja, ka politiskās situācijas evolūcija Krievijā, stāvokli padarījusi nedrošāku. Vienlaikus valsts un sabiedroti spēruši pietiekamus atbildes soļus. Tāpat ĀM pārstāvis pauda uzskatu, ka patlaban izveidojusies situācija zināmā mērā atgādina arī to, kas valdīja pēc 1979.gada, kad PSRS veica iebrukumu Afganistānā. Tajā laikā rietumvalstis sāka mobilizēties, lai apturētu padomju agresiju, un tas PSRS izputināja desmit gadu laikā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) rosinātās tālākās sankcijas pret Krieviju, ceturtdien pēc sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

«Mēs izvērtējam priekšlikumu, kuru ir ierosinājusi EK un šie ierobežojumi pamatā attiecas uz pieciem punktiem - ierobežojumi kapitāltirgus jomā, ierobežojumi aizsardzības jomas uzņēmumiem, ierobežojumi divejāda lietojuma preču ražotājiem, kas ir preces militārām un civilām vajadzībām, dažādu sensitīvo tehnoloģiju ierobežojumi, kas pamatā ir saistīti ar enerģētiku un naftu un ieroču embargo,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka sankcijas tiks ieviestas tad, ja no Krievijas puses nesekos soļi konflikta mazināšanai Ukrainā.