Vai tas, ka man nepatīk noziedzība un netīrība, nozīmē, ka man ir fobija un es esmu rasists?

Jau daudzus gadus Eiropā tiek kultivēta doma par multikulturālismu un rasu dažādību. Šī ideja ir izgāzusies. To atzinusi pat Vācijas kanclere Angela Merkele. Bet šī doma ir palikusi kā politiskās manipulācijas ierocis.

Ja tev nepatīk, ka kaimiņos dzīvo musulmaņi vai no Āfrikas ieceļojuši migranti, tevi uzskata par rasistu.

Ja tu esi izteicies pret citas rases pārstāvi, tevi uzskata par rasistu.

Ja tu izsakies negatīvi par kaimiņiem, kas dzīvo netīrībā un nodarbojas ar noziedzību, sabiedrība viņus sauc par cūkām, nevēlas runāt un izsauc policiju. Bet, ja tu tā izsakies par citas rases pārstāvjiem, tevi nosauc par rasistu.

Ja tu nevēlies, lai tev blakus dzīvo izbēguši noziedznieki un kontrabandisti, tevi uzskata par normālu cilvēku.

Bet, ja tu nevēlies, lai tev blakus dzīvo citas rases noziedznieki, tevi sauc par rasistu.

Ja tavi kaimiņi nestrādā, žūpo un nerūpējas par bērniem, iesaistās bāriņtiesa un tiesībsargājošās iestādes un neviens ar šādiem cilvēkiem nevēlas runāt.

Bet, ja šādi cilvēki atbrauc no citām valstīm un apmetas tev blakus, tavu kritiku par viņiem nodēvē par rasismu.

Rasisma jēdziens ir izkropļots. Daudzu cilvēku izteikumiem par rasismu nav nekādas saistības ar reālo rasismu. Rasisms nozīmē, ka tu izsakies slikti par blakus dzīvojošu kaimiņu tikai tāpēc, ka viņam ir cita ādas krāsa, bet patiesībā viņš ir brīnišķīgs pianists vai inženieris, pelna vairāk par tevi un audzina bērnus daudz labāk par tevi.

Rasisms ir tad, ja tu pasaki cilvēkam, ka viņš ir nulle tikai tāpēc, ka viņam ir cita ādas krāsa.

Bet tas, ka tev nepatīk citas ādas krāsas sušķi, nenozīmē, ka tu esi rasists.

Tas ir politkorektums un mūsdienu fašisms.

Kad dzīvojām komunistiskā režīmā, mums bija jāslēpj, ka ģimenē svinam Ziemassvētkus, mums patīk Amerika un padomju režīmu uzskatām par nodevīgu.

Bet mūsdienās mums ir jāslēpj savs viedoklis, ka mums nepatīk imigranti. Faktiski mēs pat nedrīkstam paust savu viedokli pret imigrantiem.

Politkorektums ir kļuvis nomācošs. Piemēram, Zviedrijā cilvēki nevar brīvi izteikties, ka viņiem nepatīk citas rases pārstāvji. Par to viņus var atlaist no darba. Viņiem pārmet cilvēktiesību pārkāpšanu.

Politiķu izteikumi par bēgļiem ir klasisks politkorektuma piemērs.

Tā ir klasika - ja tev nepatīk kāds cilvēks, padari viņu par traku vai pamuļķi.

Politiķi liek domāt, ka man ir fobija, kaut arī ar manu domāšanu viss ir kārtībā. Viņi vēlas, lai man paliek kauns par savu viedokli. Izsakoties par fobiju, viņi manipulē ar cilvēkiem. Šādas manipulācijas metodes plaši pārstāvētas Krievijā, piemēram, «Russia Today».

Apelēt pie cilvēku fobijām ir viena no vienkāršākajām tehnikām.