Mocarta pēdējā portretā, ko 1790. gadā, īsi pirms komponista nāves, gleznojis Johans Georgs Edlingers, viņš attēlots ar uzburbušu seju, kurā pēdas, iespējams, atstājusi pārmērīga dzeršana. Tomēr jaunā grāmatā, ko sarakstījis pensionēts britu ķirurgs, vēstīts, ka komponists tiek nepatiesi apvainots alkoholismā.
Kā raksta «Telegraph», ķirurga Džonatana Nobla (Jonathan Noble) grāmatas nosaukums ir «That Jealous Demon: My Wretched Health». Autors grāmatā apraksta Mocarta un citu komponistu slimību sasaisti ar to ģeniālajiem skaņdarbiem.
Pēc komponistu pēcnāves ziņojumiem un medicīniskās vēstures izpētes ķirurgs atklāja, ka vairāki komponisti nemaz necieta no kaitēm, kas tiem ir laika gaitā pierakstītas. Bieži vien stāsti par komponistu alkoholismu, veneriskajām slimībām un seksuālajām novirzēm ir vien baumas. Arī viedoklim, ka Mocarts esot bijis alkoholiķis, trūkst nopietna pamata.
«Savu grāmatu es sāku veidot, rakstot par slimībām un cenšoties noskaidrot, kāds bija komponistu nāves cēlonis. Drīz vien noskaidrojās, ka lielai daļai šo komponistu nemaz netika noteikta diagnoze un to kaites radās vēlāk – baumu ceļā. Piemēram, ja tu esi īsts alkoholiķis, tad diez vai tu varēsi staigāt apkārt un radīt vienu meistardarbu pēc otra. Varbūt alkohols var palīdzēt dzejniekiem vai rokmūziķiem, tomēr klasiskā mūzika ir pārāk nopietna un tehniska nodarbe, kas nav savienojama ar alkohola reibumu,» komentēja Nobls.