Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis likumprojekta ziņojumu, kas paredz ciešāku Eiropas Savienības (ES) sadarbību cīņā pret pārrobežu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecību, informēja EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) palīgs Kārlis Būmeisters.
Deputāti atbalstīja grozītu priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza likumu par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā ar mērķi efektīvāk risināt pārrobežu PVN krāpniecību, veicinot sadarbošanos gan starp dalībvalstīm, gan ES līmeņa atbildīgajām iestādēm. Pārrobežu krāpniecība tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem un apjomīgākajiem PVN izkrāpšanas veidiem ES.
«Vienotais tirgus ir nodrošinājis jaunu dinamiku pārrobežu tirdzniecībā. Diemžēl pašreizējais ES ietvars informācijas apmaiņai nodokļu jomā nav spējis tikt līdzi. Ir skaidri redzams, ka vienotajā tirgū PVN krāpnieki bieži vien ir pāris soļus priekšā valstu ieņēmumu un citiem dienestiem,» norādīja Zīle, kurš ir likumprojekta ziņotājs EP.
Regulējums paredz jaunu instrumentu ieviešanu, kā piemēram, tiešsaistes sistēmu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā «Eurofisc». Tādējādi dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tai skaitā par citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datiem.
«Jaunās izmaiņas, kuru rezultātā uzlabosies iesaistīto iestāžu sadarbība un tādējādi uzlabota nodokļu iekasēšana, ir nepārprotami solis pareizajā virzienā. Priekšlikumā ir veikti arī uzlabojumi, lai panāktu labāku līdzsvaru starp pieprasījuma iesniedzēju un pieprasījuma saņēmēju iestāžu interesēm un arī pienākumiem. Ir jāievēro arī datu aizsardzības principi, tādēļ šajā ziņojumā ir labāk noteiktas arī pieprasījuma saņēmēju iestāžu tiesības. Turklāt ir ieviests vienkāršots mehānisms, kā dalībvalstīm rīkoties attiecībā uz neizpildītām PVN saistībām,» skaidroja eiroparlamentārietis.
Papildus tam EP grozījumi arī paredz, ka nu jau tikai vienas valsts (nevis divu vai vairāk, kā bija noteikts Eiropas Komisijas priekšlikumā) nodokļu dienesta ierēdņi varēs pieprasīt informāciju citai iestādei, kā arī veikt auditu (uzsākt administratīvo procedūru) sadarbībā ar pieprasījuma saņēmēja iestādi.
«Ir jāuzsver, ka PVN krāpniecība ir cieši saistīta ar kriminālo noziedzību, taču pēc nesen publiskotajiem datiem tikai aptuveni divi procenti no aizdomās turētajiem faktiski īsteno 80% PVN krāpšanas shēmu. Tas nozīmē, ka ar precīziem un mērķētiem pasākumiem ES, tai skaitā arī Latvija varēs ieņemt daudz vairāk no PVN,» pārliecību pauda Zīle.
Piesardzīgākās aplēses liecina, ka krāpšana PVN jomā ES var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus gadā. Latvijā 2015.gadā PVN netika iekasēts vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz piektā daļa no kopējām PVN saistībām.
