«Baltijas praida» gājiens, kurā sestdienas pusdienlaikā dažu desmitu protestētāju pavadīti devās vairāki tūkstoši cilvēku, noslēdzies bez būtiskiem starpgadījumiem. Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava informēja, ka pasākums kopumā aizritējis mierīgi un policija nodrošinājusi sabiedrisko kārtību. Kāds vīrietis gan gājiena dalībniekos iemeta dūmu sveci, par ko tika aizturēts. Pildava skaidroja, ka pret viņu sākta administratīvā lietvedība.
Rīgas dome bija saskaņojusi visu «Baltijas praida 2018» laikā pieteikto pasākumu norisi.
Organizatori pēc gājiena paziņoja, ka tajā piedalījušies aptuveni 8000 cilvēku, kas ir par 3000 vairāk nekā 2015.gadā.
Pret praidu pasākumu bija pieticis fonds «Stop imigrācijai». Tā organizatori pasākumu definējuši kā «protestu pret homoseksuālu un citu mentālu noviržu popularizēšanu». Sākotnēji pasākuma organizatori vēlējās mītiņu organizēt Vērmanes dārza estrādē no plkst.8.30 līdz 15, taču sanāksmē ar fonda pārstāvjiem panākta vienošanās, ka viņi savu pasākumu rīkos uz Merķeļa ielas, iepretim Latviešu biedrības namam, no plkst.10 līdz 12.
Vērmanes dārza tuvumā atradās gan pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieki. Likumsargi uz «Baltijas praida» gājiena sākuma punktu Vērmanes dārzā bija ieradušies ar trim «Rīgas satiksmes» autobusiem. Kopumā pasākuma norises vietu uzraudzīja liels skaits policistu, kā arī policijas suņi.
Starp gājiena dalībniekiem bija visu gadagājumu cilvēki, arī bērni. Daži pasākumam par godu ir sagatavojuši arī īpašus tērpus, piemēram, kāds dalībnieks bija tērpies vienradža kostīmā.
Praidā daudz jauniešu, skolas vecuma. Bieži dzirdams: "Ārprāts, cerams, ka vakarā mamma pa TV mani neredzēs!"— Jānis Zvērs (@janiszvers) June 9, 2018
Dalībnieki rokās nesa mazus un lielus varavīksnes karogus, kas ir starptautisks un visā pasaulē atzīts lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) kopienas simbols. Tāpat cilvēkiem rokās bija Baltijas valstu karogi.
Pa vidu pūlim vairākos posmos brauca automašīnas ar skaļruņiem pa kuriem skanēja mūzika dažādās valodās. Pasākumu iesāka dziesma «Zilais karbunkulis».
Starp praida dalībniekiem bija arī viesi no Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas un citām valstīm. Piedalās arī Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.
Gājiena dalībniekus tā sākumpunktā sagaidīja arī padsmit protestētāji. Viņi līdzpaņemtos skaļruņos atskaņoja sirēnu skaņas, kā arī svilpa gājiena dalībniekiem, kuri savukārt atbildēja ar mājieniem un gaisa skūpstiem.
Tālāk varēja novērot vēl vienu protestētāju grupu, aptuveni desmit cilvēkus, kuri rokās turēja plakātus ar uzrakstiem «Nē perversijām, jā normālām ģimenēm», «vīrietis + sieviete = normāli».
Gājienam bija arī daudz skatītāju, ka stāvēja ielas malās un to vēroja, kā arī filmēja un fotogrāfēja.
Gājienu pavadīja liels skaits policistu. Tam pa priekšu brauca divas Valsts policijas automašīnas. Pa maršrutu bija izvietotas arī mediķu automašīnas.
Liels skaits «Baltijas praida» atbalstītāju patlaban pulcējas Vērmanes dārzā un tā apkārtnē, kur līdz 17.30 norisināsies tradicionālais praida gājiena noslēguma koncerts. Policijas pārstāve norādīja, ka likumsargi atbilstoši plānam turpinās uzraudzīt kārtību arī šajā pasākumā.
Līdz episkam momentuzņēmuma atkārtojumam daži vēl pietrūkst? #BalticPride2018 pic.twitter.com/3hUGFf3aTq— Veiko Spolitis (@VeikoSpolitis) June 9, 2018
Jau ziņots, «Mozaīka» «Baltijas praida» gājienu plāno organizēt 9.jūnijā. «Baltijas praids» katru gadu notiek kādā no trim Baltijas valstīm un šogad notiek Rīgā. Gājienā pieteikta aptuveni 2000 cilvēku dalība.
Šāda veida gājieni nereti pulcē arī tos sabiedrības pārstāvjus, kuriem viendzimuma attiecības nav pieņemamas. Līdz ar to gājiens nereti tiek pavadīts ar rupjām piezīmēm no garāmgājēju puses un dažādiem aizskarošiem plakātiem no protestētājiem. Kārtības nodrošināšanas nolūkos gājiena maršrutā pastiprināti patrulē arī policijas ekipāžas.
Pēdējo reizi Latvijā praida pasākums norisinājās 2015.gadā, kad Rīgā tika organizēts svarīgākais Eiropas LGBT pasākums «EuroPride 2015». Šī praida gājiens Rīgā pulcēja 5000 dalībnieku un praida nedēļas laikā notika vairāk nekā 60 dažādi kultūras, mākslas, zinātnes un izklaides pasākumi, informē «Mozaīka».
