Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/04/7950438t1h7bfa.jpg)
2013. gadā, balstoties uz satelīta mērījumiem, zinātnieki paziņoja, ka atraduši aukstāko vietu uz Zemes – Antarktīdas austrumos reģistrēts mīnus 92 grādus pēc Celsija liels aukstums. Tomēr tagad, atjauninot datus, zinātnieki šajā pašā vietā reģistrējuši jaunu aukstuma rekordu – mīnus 97 grādus pēc Celsija.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Geophysical Research Letters», rakstīts, ka abi temperatūru lielumi tika iegūti no temperatūru datubāzes, kas tika izveidota no 2004. līdz 2016. gada apkopotajiem datiem. Lai arī šī datubāze bija izanalizēta jau iepriekš, tomēr tagad, pateicoties jaunām tehnoloģijām, analīzi bija iespējams veikt daudz precīzāk.
Izmantojot satelītu, izdevās noskaidrot, ka minētā temperatūra bija izveidojusies ledus kabatās trīs metru dziļumā.
Zemākā gaisa temperatūra uz Zemes joprojām ir nepārspēta – mīnus 89,2 grādi pēc Celsija. Tā tika reģistrēta Antarktīdā, Krievijas Vostokas stacijā 1983. gadā.
Līdz ar temperatūras reģistrēšanu pētnieki arī atklāja, kā temperatūra var nokristies tik zemu.
Iepriekšējā pētījumā zinātnieki atklāja, ka ir nepieciešamas skaidras debesis, lai veidotos tik ekstrēmi zemas temperatūras. Savukārt jaunajā pētījumā zinātnieki piemetināja, ka līdz ar skaidrām debesīm gaisam ir jābūt ārkārtīgi sausam. Tas ir tāpēc, ka ūdens tvaiks saglabā siltumu gaisā. Ja gaisā nav mitruma, tad siltums, kas nāk no Zemes, zūd.
«Sauss gaiss ļauj siltumam no Zemes vai sniega daudz ātrāk nokļūt kosmosā,» skaidroja pētījuma autors Teds Skamboss (Ted Scambos).
Pētnieki arī apgalvoja, ka nākotnē tik zemas temperatūras varētu būt liels retums, jo Antarktīdas atmosfērā arvien palielinās oglekļa dioksīda un ūdens tvaika daudzums.