Pie cistīta – urīnpūšļa iekaisuma – var tikt gan bargā ziemā, gan siltā vasarā, kad daudzi atļaujas pastaigas pa pludmali slapjā peldkostīmā vai pārdrošas peldes aukstā ūdenī. Publikas norūdītākajai daļai tas vairo mundrumu un dzīvesprieku, bet tiem, kas pārvērtē sava organisma spējas, var beigties ar ķibelēm.
Cistīts pašā vasaras vidū
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cistītu parasti neuzskata par briesmīgu kaiti, taču par to nav iespējams arī nelikties ne zinis, jo tādi simptomi kā bieža, dedzinoši sāpīga urinācija vai sāpes vēdera lejasdaļā ir tik traucējoši, ka gribot negribot kaut kas jādara lietas labā. Mediķi teic, ka akūtu cistītu, kam nav komplikāciju, var pilnīgi izārstēt piecu dienu laikā. Bet visbiežāk viņiem tomēr iznāk darīšana ar pacientiem, kuri savu kaiti vispirms lūkojuši apārstēt paši. Parasti – pašas, jo cistīts lielākoties raksturīgs sievietēm.
Vai tas vispār ir cistīts
Lielākoties cistītu izraisa dažādi mikrobi, kas nokļuvuši urīnpūslī, kaut vai tās pašas zarnu nūjiņas. Sievietēm cistīts sastopams krietni biežāk nekā vīriešiem, jo to nosaka viņu ķermeņa uzbūves atšķirības.
Par cistītu liek domāt sāpīga un bieža urinēšana nelielām porcijām, urīns var būt arī smakojošs, iespējamas arī sāpes vēdera lejasdaļā, vispārējs sagurums, reizēm – paaugstināta temperatūra. Taču apstiprināt šo diagnozi var tikai ārsts. Līdzīgus simptomus var izraisīt arī seksuāli transmisīvas slimības, piemēram, hlamīdiju infekcija vai gonoreja. Tāpēc labāk tomēr meklēt ārsta palīdzību, veikt urīna analīzi un vajadzības gadījumā – citus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir cistīts. Turklāt pastāv dažādi cistītu veicinoši faktori, kas arī pēc iespējas jānovērš: hroniski ginekoloģiski iekaisumi, dzemdes noslīdējums, pat regulāras saaukstēšanās slimības, kuras mēs savā prātā nesaistām ar urīnpūšļa iekaisumu. Sievietēm menopauzes periodā gļotādās notiek pārmaiņas, tās kļūst sausākas un baktērijām ir vieglāk nonākt urīnceļos. Vīriešiem cistītu provocē palielināts priekšdziedzeris, dzimumlocekļa galviņas iekaisums vai vēl nopietnākas problēmas. Te vajadzīga kompleksa ārstēšana, kas jāuztic kvalificētiem mediķiem.
Ja netiekat pie ārsta
Ja jums radušās aizdomas par cistītu, vismaz sazinieties pa tālruni ar savu ģimenes ārstu un pārrunājiet, ko varētu darīt, lai atvieglotu stāvokli, sev nekaitējot. Parasti šādā situācijā ieteicams dzert daudz šķidruma. Cilvēki reizēm tieši cenšas šķidruma patēriņu ierobežot, jo domā, ka tad retāk nāksies paciest sāpīgo urināciju. Tomēr liels šķidruma daudzums nāk par labu, jo tad attiecīgi ir lielāks arī urīna daudzums, tas palīdz mazināt baktēriju koncentrāciju. Reizēm iesaka dzert ūdeni, kam pievienota soda, lai padarītu urīna reakciju sārmaināku, jo tad urinācija būs mazāk sāpīga. Par vērtīgu cistīta gadījumā tiek atzīts arī dzērveņu dzēriens, jo dzērvenes satur benzoskābi, kam piemīt dezinficējošas īpašības. Nav ieteicama kafija un citi kairinoši dzērieni. Vislabāk dzert bieži un nelielām porcijām, piemēram, pa pusglāzei šķidruma ik pēc 20–30 minūtēm. Lai atvieglotu diskomfortu, pieļaujama arī kāda bezrecepšu pretsāpju līdzekļu tablete, tomēr iztiekot bez pārspīlējumiem.
Ko nedrīkst darīt
Nepareizi ir uz savu roku sākt lietot antibiotikas. Lai gan tie ir recepšu medikamenti, cilvēkiem kaut kā izdodas sadabūt antibakteriālos līdzekļus vai sataupīt tos no iepriekšējās reizes, kad kādam ģimenē bijusi izrakstīta recepte. Tajā pašā laikā daudzi paziņo, ka nevēloties lieki zāļoties, un tāpēc pārtrauc lietot antibiotikas, tiklīdz izzūd traucējošie simptomi. Tā slimība tiek apārstēta, bet ne izārstēta, vēlāk tā atgriežas. Lemt par antibiotiku lietošanu var tikai ārsts.
Populārās enciklopēdijās rakstīts, ka cistītu ārstē ar siltām vannām un sēdvannām. Tomēr ir jāzina, kad siltums nāk par labu un kad par ļaunu. Pirmajās slimības dienās tas var veicināt iekaisuma attīstību un izraisīt asiņošanu. Tāpēc bez profesionālu mediķu ziņas no šādām procedūrām jāatturas.
Steigšus pie ārsta
Ir arī gadījumi, kad vizīti pie ārsta nedrīkst atlikt, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem. Īpaši uzņēmīgas pret cistītu ir grūtnieces. Viņām, pamanot minētās pazīmes, ārsts jāmeklē tūlīt. Tas pats sakāms par gadījumiem, kad stipri sāp vēdera lejasdaļa un mugura, urīnā ir asinis, vērojami pastiprināti izdalījumi no maksts, ir izteikti paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta vai arī nesen jau esat ārstējuši cistītu, bet nu tas atkārtojas (tādā gadījumā vajadzīga papildu analīze un, iespējams, vēl citi izmeklējumi – ultrasonoskopija, rentgena izmeklēšana, lai tiktu skaidrībā par slimības dabu). Var būt nepieciešama arī konsultācija pie urologa vai ginekologa.
Nepieļaujiet, ka cistīts pāriet hroniskā formā. Hroniska cistīta simptomi ir līdzīgi, taču ne tik izteikti, slimība norisinās ar paasinājumiem, kas periodiski atkārtojas. Tai var rasties arī nopietnākas sekas, tādas kā urīnpūšļa sieniņu elastības zudums vai urīnpūšļa tilpuma sarukšana, var attīstīties pat ļoti smagas nieru slimības.
"Negribu antibiotikas!"
Lai gan bieži cistīta ārstēšanā patiešām izmanto antibakteriālās terapijas kursu, ārsti atzīst, ka laikus diagnosticētu akūtu cistītu var izārstēt arī ar ārstniecības augu tējām, taču tam jānotiek profesionālu mediķu vadībā un jākontrolē ārstēšanās rezultāts. Darbojoties patvaļīgi, arī te cilvēki pieļauj to pašu kļūdu, ko antibiotikas lietojot – pārtrauc dzert tējas, tiklīdz mazinās nepatīkamie cistīta simptomi, un nepārliecinās, vai slimība patiešām ir izārstēta. Strādājošiem, aizņemtiem cilvēkiem antibiotiku tabletes iedzeršana varbūt šķiet mazāk apgrūtinoša nekā tēju gatavošana. Lielākoties cistītu ārstē ambulatori, reizēm pacientam kādu laiku vajadzīgs mājas režīms. Slimnīcā nonāk tikai ļoti retos gadījumos, piemēram, ja ir izteikta asiņošana.
DER ZINĀT
• lai pasargātu sevi no cistīta, atturieties no peldēm aukstā ūdenī, ja vien neesat iepriekš speciāli norūdījušies;
• nestaigājiet slapjā peldkostīmā;
• nestaigājiet slapjām kājām;
• nesēdiet uz aukstas, miklas zemes, akmeņiem u.c.;
• ģērbieties atbilstoši laika apstākļiem;
• valkājiet apakšveļu, kas nespiež un ļauj ķermenim elpot;
• rūpīgi ievērojiet intīmās higiēnas prasības;
• neaizmirstiet diendienā lietot pietiekamu šķidruma daudzumu;
• ja strādājat sēdošu darbu, laiku pa laikam izkustieties, lai normalizētu mazā iegurņa asinsriti;
• centieties norūdīties un stiprināt imūnsistēmu, tad infekcijas piemeklēs retāk;
• ja jums nav sūdzību par urīnceļu veselību, reizi gadā pie ģimenes ārsta profilaktiskās pārbaudes laikā nododiet arī urīna analīzi, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā.