Kā stāsta gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns – mums daba, kā izrādās, nav devusi iespēju sagremot tik nozīmīgās šķiedrvielas un tas esot darbiņš mūsu labajām baktērijām. Kā tad īsti izpatikt tām – labajām baktērijām, kas tik daudz laba dara mūsu vietā?
Latvijas Radio 1 raidījumā «Kā labāk dzīvot» gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns stāsta, ka cilvēkam ir vairākas gremošanas sistēmas, kas cita citu nedublē, neaizstāj, bet arī iztikt viena bez otras nevar. «Parastā sistēma ir tā, ar ko barojam sevi visbiežāk: gaļa, piens, cukurs – tas viss tiek sašķelts sīki, fermentēts un uzsūcas asinsritē. Protams, no asinīm zarnām arī piekļūst labas lietas, bet pa lielam neko labu tur nedara. Varat smērēt zarnas kaut ar sviestu, tas tur sašķelsies un uzsūksies. Tad, lūk, ir šķiedrvielas, kuras, kā izrādās, mums organisms neprot gremot. Nav mums enzīmu, kas prastu tās sagremot. Nav mums tas dots no dabas. To dara mūsu labās baktērijas!»
Kā tad izpatikt tām? «Āboli, kāļi, rāceņi, augļi, zāles, ogas, kāposti. Protams, citiem var arī pūsties vēders, tāpēc jāizvēlas katram savas šķiedrvielas, ar kurām barosi savas baktērijas.»
Kā stāsta Danilāns, pēdējie pētījumi rāda, ka baktērijas nav nemaz tik negausīgas - šķiedrvielas, kuras cilvēks nevar, viņas sagremo, bet arī ko atstāj - īso ķēžu tauksābes (etiķskābe, sviestskābe, propionskābe u.c.).
«Tās nonāk zarnās, kur
smērē mūsu zarnu sieniņas ar īso ķēžu taukskābēm, kuras ne ar pienu, ne ar gaļu, ne ar sviestu nevaram dabūt.
Sabarojam baktērijas, kas izdala īso ķēžu taukskābes, kas ir lielisks enerģijas materiāls zarnu šūniņām un gļotādai pat līdz 60% (!), kas ir vairāk nekā asinīs. Un zarnas līdz ar to top veselākas, jo tak dabūja paēst!» skaidro profesors.
Izrādās, Danilānam ir arī cits viedoklis nekā ierasts par to, ar ko barot mūsu labās baktērijas: «Barojiet baktērijas - atrodiet, ko varat grauzt! Nepareizs uzskats ir par grūti gremojamo barību. Tā tieši ir barība baktērijām. Rijiet kaut kauliņus, nekas nenotiks. Mums Latvijā tas notiek nepareizi.
Ārsti stāsta, ka nedrīkst ar kuņģa čūlu ēst rupju barību. Ēdiet rupju barību! Zāli ēst, tā ir ļoti laba barība baktērijām,
kaut skaitās rupja.»
Vēl profesors iesaka vienkārši skriet, lai lolotu labās baktērijas: «Un veselīgs dzīvesveids patīk labajām baktērijām. Baktērijas kļūs stiprākas, ja kaut vai kā duraki* skraidīsiet.
Baktērijas labāk saaug, labāk jūtas, labāks sastāvs. Nav tā disbalansa, un zūd vēdera pūšanās.
Barojiet savas baktērijas, un būsiet veseli!»
* No krievu valodas - muļķi!
