Citskovskis: Pirms jauna VID vadītāja amata konkursa izsludināšanas jāsaprot iespējamās izmaiņas konkursa prasībās

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pirms jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursa izsludināšanas jāsaprot iespējamās izmaiņas konkursa prasībās, sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pēc viņa teiktā, VID vadītāja amata konkursa virzītāja ir Finanšu ministrija (FM), kura veido amata konkursa komisiju un izvēlas novērotājus, pēc tam lūdzot Valsts kanceleju rīkot amata konkursu. Tomēr līdz jauna VID vadītāja amata konkursa izsludināšanai tiks analizēta iepriekšējā pieredze un meklēti risinājumi jaunajam konkursam.

Tāpat Valsts kancelejas direktors šonedēļ plāno tikties ar drošības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar iepriekšējo konkursu, gan arī nākamo - kā puses koordinēs rīcību jaunajā amata konkursā.

«Vispirms analizēsim iepriekšējā konkursa konsekvences, pārrunāsim šos jautājumus ar konkursa komisijā iesaistītajiem, tajā skaitā novērotājiem. Jāsaprot, vai kaut kas mainās atlases prasībās,» teica Citskovskis.

Viņa ieskatā būtu jāmaina arī VID vadītāja amata konkursā iesaistītā personāla atlases kompānija. Iepriekšējos divos VID vadītāja amata konkursos tika izmantoti kompānijas «Eiropersonāls» pakalpojumi.

«Jau iepriekšējā konkursā, kad par VID vadītāju tika izraudzīta Ilze Cīrule, un šajā konkursā tika izmantoti kompānijas «Eiropersonāls» pakalpojumi. Nav gluži tā, ka būtu izsmeltas visas rezerves, bet ir jāskatās uz citām iespējām,» pauda Valsts kancelejas vadītājs.

Pēc Citskovska teiktā, personāla atlases kompānijas iesaiste amata konkursa gaitā ir svarīga, jo ar tās palīdzību tiek uzrunāta virkne potenciālo pretendentu. Piemēram, nesen notikušajā VID vadītāja amata konkursā no 11 uz otro kārtu tikušajiem pretendentiem divi vai trīs nebija personāla atlases kompānijas uzrunāti.

«Iespējams, kāds no pretendentiem pats būtu pietecies, bet bez personāla atlases kompānijas līdzdalības pretendentu konkurence būtu ļoti maza,» pauda Citskovskis.

Jau ziņots, ka Māris Skujiņš atsauca savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas bija paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Skujiņa iespējamo saistību ar Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāram Rimšēviča krimināllietā, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš nolēma vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Drošības policijā, lai šos apstākļus vēlreiz pārbaudītu.

Laikraksts «Diena» vēsta, ka Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā «Energo Capital». Kā galvenie «Energo Capital» attīstīto koģenerācijas projektu investori, bijuši Martinsons un bijušais «Parex bankas» līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Skujiņš «Energo Capital» amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Pie saviem sasniegumiem šajā amatā viņš min sarunas ar dažādām bankām un kredītiestādēm par kopumā 34 miljonu eiro kredītiem celtniecības darbiem, aprīkojuma iegādei un apgrozāmo līdzekļu iegūšanai «Energo Capital» investīcijām biomasas koģenerācijas elektrostaciju attīstībā. Skujiņš uzņēmumā arī vadījis juridisko, vides un biznesa izpēti, lai iegūtu banku aizdevumus. Tagad «Energo Capital» izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos, vēsta «Diena».

Jautājums par Skujiņa darbu «Energo Capital» esot izskanējis VID vadītāja pretendentu atlases gaitā, bet viss, ko viņš varējis paskaidrot, ka atbildējis tikai par kredītu piesaisti no bankām un ar Martinsonu nav ne ticies, ne komunicējis. «Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas «smuki skan»,» norādījis Skujiņš.

Savukārt laikraksts «Neatkarīgā» ziņo, ka Skujiņš 2012.gadā ir bijis SIA «Natural Resources» valdes loceklis, īpašnieks un pat likvidators, bet šī uzņēmuma līdzīpašnieks savulaik bijis Martinsons.

Uz augšu