rzd-partner.ru publicējis kompānijas «A&A Logistics» prezidenta Georgija Monokandilosa forumā «Transrossija-2018» pausto viedokli, ka Latvija kaut vai ar rītdienu gadā var paņemt 300 tūkstošus konteineru, tā atrisinot problēmu ar sastrēgumiem Brestas robežpārejā. Pašlaik 80 procenti kravu no Ķīnas tiek vestas uz Duisburgu Vācijā, kamēr pārējie 20 procenti tiek sūtīti uz Eiropas ziemeļiem. Taču to transportēšanai būtu izdevīgāk izmantot citus koridorus. Forumā apspriesta koridoru iespējamā izmantošana caur Kaļiņingradu, kam nepieciešami tehniski uzlabojumi, un Kotku, kas ir garš maršruts. Taču Latvija var piedāvāt savu alternatīvu koridoru Brestas problēmu atrisināšanai.
Krievija transporta nozari turpmāk vadīšot tehnokrāti
«Izvestija» pauž viedokli, ka jaunajā Krievijas valdībā ir atnākuši tehnokrāti un ciparu tehnoloģiju speciālisti. Piemēram, par jauno Transporta ministrijas šefu kļuvis bijušais šī paša resora ministra vietnieks Jevgēņijs Ditrihs. Viņš esot ļoti iedziļinājies dzelzceļa pārvadājumu digitalizācijas un transporta koridoru jautājumos. Transporta ekonomikas un transporta politikas institūta direktors Mihails Bļinkins viņu raksturo kā «iestādes iedzimto». Tehnoloģiju attīstības virzienus uzraudzīšot vicepremjers transporta, sakaru un digitalizācijas jautājumos Maksims Akimovs, kas iepriekšējā valdībā atbildēja par valsts digitalizāciju. Viņš esot pierādījis, ka spējot efektīvi izraudzīties perspektīvus infrastruktūras, transporta un digitālo tehnoloģiju projektus.
Kaliningrad.rbc.ru, atsaucoties uz vairākos Polijas medijos publicētu informāciju, raksta, ka pa Jauno zīda ceļu, kas savieno Ķīnu ar Eiropu, vestās kravas nākotnē plānots novirzīt caur Kaļiņingradu, apejot Poliju. Šādu plānu cenšoties realizēt Krievijas dzelzceļa kompānija «RŽD Logistika» un vācu «DB Cargo». Pašlaik preces uz Poliju un citām Eiropas valstīm galvenokārt tiek sūtītas caur Krieviju un Baltkrieviju, un šogad Brestas tranzītpunktā konteinerkravu apjoms pieaudzis par 100-120 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Krievija arvien biežāk sūdzoties par sastrēgumiem uz Baltkrievijas un Polijas robežas, un sastrēgumus varēšot likvidēt ar maršruta caur Kaļiņingradu palīdzību. «Tas ir «NordStream2», tikai uz dzelzceļa,» – tā intervijā poļu izdevumam «Puls Biznesu» paziņojis fonda «ProKolej» prezidents Jakubs Majevskis.
Interfax-russia.ru informē, ka Pēterburga strādājot pie sava prāmju operatora izveides. Perspektīvs esot maršruts Sanktpēterburga–Helsinki–Stokholma-Pioņerska (Kaļiņingradas aogabalā)-Tallina-Sanktpēterburga, un tas palielināšot tūristu skaitu. Sarunas par prāmju iegādi notiekot ar vairākām kompānijām, tajā skaitā ar igauņu «Tallink» un somu «Viking Line», taču tiekot apsvērtas arī iespējas kuģi būvēt Krievijā.
Irāna paātrinās dzelzceļa elektrifikāciju
Jau šī gada jūlijā tiek plānots uzsākt dzelzceļa līnijas Harmsara – InčeBuruna elektrifikāciju Irānā. Projekta izmaksas tiek lēstas 1,2 miljardu EUR apjomā. Elektrifikāciju veiks Krievijas dzelzceļš, kas ar Irānas partneriem noslēdzis memorandu par stratēģisko sadarbību Irānas dzelzceļa tīkla elektrifikācijā, ziņo press.rzd.ru.
Azerbaidžāna paplašina gāzes eksporta iespējas
Azerbaidžāna ir nodevusi ekspluatācijā gāzes vadu «Dienvidu gāzes koridors», kas ir alternatīva «Gazprom» realizētajam projektam «Turcijas plūsma», raksta tks.ru. Gāze pa «Dienvidu gāzes koridoru" no Šahdenizas atradnēm tiks transportēta uz Turciju un Eiropu. Gāzesvada garums ir 3500 kilometru, un tas šķērso Gruziju, Turciju, Grieķiju un Albāniju līdz Itālijas dienvidiem. Projektā piedalās septiņas valstis, bet vēl trīs plāno pievienoties tuvākajā laikā. Gāzes vada celtniecības izmaksas tiek lēstas 40 miljardu dolāru apjomā.