/nginx/o/2025/06/10/16911274t1hb81e.jpg)
Veselības ministrija (VM) lūdz piemērot atšķirīgu personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu vairākām slimnīcām, lai nodrošinātu iespēju tām paaugstināt personāla izmaksas, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences un veselības aprūpes nozares izaicinājumus, paredz VM izstrādātais rīkojuma projekts.
Ministrija lūdz piemērot atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS), Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai (TOS), Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari", "Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai", kā arī slimnīcai "Ģintermuiža" un "Piejūras slimnīcai". Tāpat atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu prasa nodrošināt Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai "Ainaži" un "Latvijas digitālās veselības centram".
VM skaidro, ka diferencēts personāla izmaksu pieaugums slimnīcām veicinās konkurētspējīgu atalgojumu medicīnas personālam un stiprinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī uzlabos pacientu veselības aprūpes rezultātus.
Lielākajai daļai VM kapitālsabiedrību normatīvajos aktos noteiktais personāla izmaksu pieauguma ierobežojums 2,6% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pietiekams, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu atbilstoši nozares un darba tirgus tendencēm, skaidro ministrijā.
Saeima ir paredzējusi iespēju piemērot izņēmuma tiesības 2,6% kapitālsabiedrību atalgojuma ierobežojuma piemērošanai, ja par to ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
VM ir valsts kapitāla daļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās, kurās kopumā nodarbināti vairāk nekā 16 000 darbinieku. Lielāko daļu no tiem veido ārstniecības personas, kā arī pacientu aprūpes un atbalsta personāls.
Ministrija vērš uzmanību, ka ir vairāki būtiski izaicinājumi, ar kuriem ikdienas darbībā saskaras valsts veselības aprūpes nozarē strādājošās kapitālsabiedrības.
Ārstniecības personāla trūkumu būtiski ietekmē ierobežotās finanšu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu valsts ārstniecības iestādēs, salīdzinājumā ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu. Novērota kvalificētā darbaspēka aizplūšana, īpaši uz privātajām medicīnas iestādēm Latvijā, kā arī uz ārstniecības iestādēm citās valstīs, kur tiek piedāvāti labāki darba un atalgojuma nosacījumi.
Tāpat izaicinājums ir personāla novecošanās un ilgtermiņa resursu trūkums, kas apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitātes nodrošināšanu. Vienlaikus ietekmējošs faktors ir darba tirgus dinamika un augošās prasības ārstniecības personu profesionālajai kvalifikācijai un darba apstākļiem.
Minētie faktori negatīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sistēmas ilgtspēju, kas ilgtermiņā var pasliktināt sabiedrības veselības rādītājus, skaidro VM.
Pēc VM novērtējuma veselības aprūpes (tai skaitā neatliekamā medicīniskās palīdzības) izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvijā bija 945 eiro, savukārt Igaunijā - 1685 eiro un Lietuvā - 1211 eiro. Turklāt, Latvijā slimnīcu uzturēšanas izdevumi pēdējos piecos gados ir pieauguši par vairāk nekā 20%, bet valsts finansējums nav proporcionāli palielinājies, kas apgrūtina ārstniecības iestāžu darbību un rada nepietiekamu kapacitāti pakalpojumu sniegšanā, uzsver ministrijā.
Pieaugošs ir pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanās un hronisko saslimšanu izplatības dēļ, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati - iedzīvotāju skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir pieaudzis par 20% pēdējo desmit gadu laikā un šobrīd veido aptuveni 21% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Vienlaikus hronisku slimību, piemēram, diabēta un sirds un asinsvadu slimību, pacientu skaits ir pieaudzis par 25% pēdējo piecu gadu laikā.
Līdztekus Latvijas veselības aprūpes darbinieku vidējais atalgojums ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar citām ES valstīm, un, pieaugot pieprasījumam pēc ārstniecības personām, tas neveicina jaunu speciālistu piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu.
Ministrija vērš uzmanību, ka māsu, kuras strādā valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēs un nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme ir 1189 eiro, kas veido vien 71% no valstī noteiktās vidējās algas - 1685 eiro.
Savukārt māsu palīgu zemākā mēnešalgas likme ir 863 eiro, kas atbilst tikai 51% no vidējās algas un ir vien par 17% jeb 123 eiro augstāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga.
Ministrijas vērtējumā šāda atlīdzības sistēma ir nesamērīga, ņemot vērā, ka gan māsa, gan māsas palīgs ir profesionāli veselības aprūpes darbinieki, kas ikdienā veic pacientu aprūpi un kam ir pienākums regulāri pilnveidot gan savas teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas.
Personāla izmaksas ietekmē Eiropas Savienības fondu projektu, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošana, kam ir nepieciešama papildu cilvēkresursu piesaiste un piemaksu nodrošināšana esošajiem darbiniekiem par dalību projektos. Piemērojot noteiktos ierobežojumus, pastāv risks būtiski apgrūtināt minēto projektu īstenošanu, uzsver VM.
Kopumā deviņas no četrpadsmit VM kapitālsabiedrībām ir informējušas, ka 2025.gadā nebūs iespējams nodrošināt personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā, kā to paredz likums.
Piemēram, PSKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gada datiem, ir 5,4%. Tas saistīts ar obligāto prasību izpildi, kā arī veikto amatu atalgojuma palielinājumu 2024.gada otrajā ceturksnī. PSKUS 2025.gada budžeta plānā ir iekļauta arī darbinieku veselības apdrošināšana, kas tika ieviesta tikai sākot ar 2025.gadu.
BKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gada datiem, ir 5,2%. Pārsniegums saistīts galvenokārt ar Eiropas Savienības (ES) un citas ārvalstu finanšu palīdzības īstenotajiem projektiem, tostarp Šveices-Latvijas sadarbības programmas "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā" iepriekš noteiktā projekta "Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" un Eiropas Savienības "Apvārsnis Eiropa" projekta "Izcilības centrs precīzijas medicīnā pediatrijā" sākšanu.
Papildus BKUS norāda, ka 2025.gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam, tostarp virsstundās. Vakanču līmenis saglabājas augsts - pagājušā gada beigās vakantas bijušas 9,2% no plānotajām slodzēm.