LRA vēlas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no labās), bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Bērziņš

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) rosinās noteikt, ka par Valsts prezidenta amata kandidātiem pirms balsojuma Saeimā būtu jāsavāc 50 000 iedzīvotāju parakstu.

Politiskais spēks skaidro, ka izskatīšanai Saeimā iesniegs grozījumus, lai ievērojami mainītu pašreizējo Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. «Mērķis ir palielināt sabiedrības iesaisti Valsts prezidenta amata kandidātu izvēlē, lai būtiski palielinātu iespējamību, ka Valsts prezidenta amatā nonāk cilvēks, kurš kā Latvijas Valsts simbols un pirmā persona baudītu sabiedrības atbalstu un uzticību un ar kuru tauta spētu lepoties un identificēties,» savu ieceri skaidro politiskais spēks.

LRA piedāvā noteikt, ka turpmāk Valsts prezidenta amata kandidātu sarakstu, uz kuru kandidātus izvirza partijas vai Saeimas deputāti, pēc kandidatūru pārbaudes Saeima nodotu Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu vākšanas rīkošanai. Tikai tie no izvirzītajiem kandidātiem, kuri savāktu vismaz 50 000 Latvijas balsstiesīgu iedzīvotāju parakstus, tiktu virzīti Saeimas balsojumam.

Politiskais spēks piedāvā noteikt 15 dienu termiņu, kurā veikt administratīvo sagatavošanos parakstu vākšanai, bet 30 dienas atvēlēt parakstu vākšanai. Ja neviens kandidāts nesavāktu attiecīgo parakstu skaitu, partijām un deputātiem būtu jāvirza jauni kandidāti.

Partija uzskata, ka tādā veidā tiktu panākts kompromiss ar sabiedrību, kura vēlas piedalīties Valsts prezidenta ievēlēšanā, kā arī tiktu garantēts, ka par Valsts prezidentu kļūs cilvēks, kurš bauda valsts iedzīvotāju atbalstu. Šādā veidā Valsts prezidenta amata kandidātam būtu nepieciešams sevi prezentēt sabiedrībai, izklāstot savu redzējumu par Latvijas turpmāko nākotni.

LRA piedāvā arī grozīt Satversmi, nosakot, ka Valsts prezidenta ievēlēšana notiek atklātā balsojumā. Ar likumprojektiem paredzēts izdarīt grozījumus Satversmē, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu», kā arī izdarīt nepieciešamās saistītās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un likumā «Par Centrālo vēlēšanu komisiju».

«Pēc gada mums ir jāizraugās mūsu valsts pirmā persona - Latvijas simtgades prezidents. Kurš būs mūsu Latvijas valsts seja un cilvēks, ar kuru mēs varēsim identificēties un lepoties? Vai viņš tiks izraudzīts šaurā lokā, tālu no sabiedrības acīm, kā tas jau agrāk pieredzēts? Zoodārzā vai «Rīdzenes» viesnīcas numuriņā? Un ievēlēts politiskā tirgus rezultātā, aizklātā un sabiedrībai neredzamā balsojumā? Vai tomēr mēs Latvijas simtgadi vēlamies veidot kā robežšķirtni starp veco, iesmakušo politiku un mūsu valsts demokrātijas pacelšanu kvalitatīvi jaunā pakāpē?» pauž LRA valdes loceklis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.

LRA pieļauj, ka Saeima par likumprojektiem varētu lemt 10.maijā.

Uz augšu