Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā firma tirgo kādreizējās a/s «Jūraslīča» zemes

Ekspolitiķis Andris Šķēle

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Valsts zemes pie Lielupes ietekas jūrā savulaik nonāca apsviedīgu cilvēku rokās, izmantojot zivju pārstrādes uzņēmuma «Jūraslīcis» bankrotu. Lai to izdarītu, bija vajadzīgs savs maksātnespējas administrators un savi cilvēki valsts un pašvaldību strukturās. Šo kādreizējo valsts īpašumu privatizāciju saistīja ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm. Šobrīd Šķēles ģimenei un uzņēmējam Guntim Rāvim pastarpināti piederoša firma daļu šīs zemes tirgo par 30 reižu lielāku cenu nekā to iegādājās. Zeme ieķīlāta AB.LV bankā, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā Personīga».

Kādreizējais zvejnieku kolhozs «Uzvara» Baltijas jūras piekrastē bija viens no lielākajiem. Tā kuģi nozvejoja tūkstošiem tonnu zivju un pašu izgudrotās šprotes vagoniem veda uz Krieviju.

Pēc neatkarības atgūšanas «Uzvara» pārtapa akciju sabiedrībā «Jūraslīcis». Tās saimniecībā bija spēcīga osta, kūpinātava, zivju pārstrādes cehs, kuģu remontdarbnīca, garāžas. Uzņēmuma īpašumā bija arī dzīvojamie nami, jahtklubs, brīvdabas estrāde un pat savs zvejniecības brīvdabas muzejs.9 0 gadu vidū «Jūraslīcis» bija Jūrmalas lielākā ražotne. 11 padsmitais lielākais nodokļu maksātājs valstī.

Tāpat kā citus, arī zivju pārstrādes uzņēmumu skāra Krievijas krīze 90 gadu beigās. Salīdzinoši niecīga 54 tūkstoš latu liela parāda dēļ tiesā vērsās valsts uzņēmums «Latvenergo» un Ventspils zvejas osta un pieteica «Jūraslīcim» maksātnespēju.

Par Jūraslīča likvidatoru pēc Latvenergo ieteikuma kļuva Ilmārs Krūms. Ar «Jūraslīča» mantu pietika, lai nosegtu visus parādus, tajā skaitā atmaksātu miljonu valstij. Tomēr tā nenotika. Krūms atstāja valsti ar garu degunu un ēkas par 3 reizes mazāku cenu nekā sākotnējā izsolē - par pusotru miljonu latu - pārdeva Argoda Lūsiņa vadītajai «Kurzemes degvielai». Neoficiāli zināms, ka izsolē gribēja piedalīties arī Parex bankas Juris Vanags, taču Krūms to apmānīja un kādu laiku administrators Krūms bija spiests valkāt bruņuvesti.

Kad Jūraslīča manta bija izpārdota ūtrupēs, palika galvenais jautājums - kas notiks ar ekskluzīvo zemi zem Jūraslīča ēkām. Tā nepiederēja bankrotējušajam uzņēmumam, bet gan valstij. Privatizācijas aģentūra to paklusām iznomāja 3 firmām. Īpašnieku vidū vīdēja tādi pazīstami uzvārdi kā bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis, tas pats, kurš Jūraslīča akcionāriem šo zemi 90 tajos neļāva privatizēt, tobrīd ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa dēls un Latio šefs Edgars Šīns. 2005.gadā visi trīs uzņēmumi nonāca ar Andra Šķēles vārdu saistītā advokāta Jāņa Lozes firmas» Upes krasts» īpašumā. Lozem kā nomniekam bija pirmpirkuma tiesības uz zemi.

Tomēr tālākajām darbībām radās šķēršļi. 23 h lielais zemes gabals oficiāli skaitījās Lielupes ostas teritorijā un nebija privatizējams. Pašvaldība tam neiebilda un ar valdības 2005.gada marta lēmumu šo statusu noņēma. Valdības vadītājs bija Aigars Kalvītis, satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

2006.gada sākumā advokāta Lozes firma zemi privatizēja kā mazvērtīgu rūpniecisku teritoriju par diviem ar pus miljoniem latu. Digitālās televīzijas krimināllietā, kurā Loze ir viens no apsūdzētajiem, prokuratūra lūdza arestēt advokātam piederošos īpašumus .Arī «Upes krastu». Ja gadījumā Lozem prasītu sodu ar mantas konfiskāciju, no viņa būtu ko piedzīt. Bet no firmas palikusi vien tukša čaula, jo Jūraslīča teritoriju Loze pārdeva uzņēmumam «Baltā kāpa». Tā uz pusēm pastarpināti pieder Andra Šķēles ģimenei un uzņēmējam Guntim Rāvim.

Šobrīd daļu zemes «Baltā kāpa» pārdod. Nekustamo īpašumu darījumu portālā city 24.lv trīs aptuveni hektāru lielus zemesgabalus katru tirgo par vairāk nekā 4 miljoniem. Lozes firma zemi savulaik privatizēja par 15 eiro kvadrātmetrā.Šobrīd Šķēles ģimene un Rāvis to tirgo aptuveni 30 reizes dārgāk, sākot no 420 eiro kvadrātmetrā.

«Baltā kāpa» ir ieķīlājusi kādreizējās «’Jūraslīča» zemes par labu AB.LV bankai. Zemesgrāmatas dati rāda, ka banka aizdevusi 20 miljonus. Cik no tā Šķēles ģimene un Rāvis atdevuši, AB.LV atteicās izpaust.

Uz augšu