Politologs: Atbalsta trūkums izglītības reformai saistīts ar vājo IZM darbu

Viņš norādīja, ka galvenā vaina šajā jautājumā tomēr jāuzņemas ministrijai. Pēdējo gadu laikā redzams, ka IZM ir visai zema administratīvā un birokrātiskā reputācija, kā arī lēmumi nav laicīgi un līdz galam pārdomāti, sacīja politologs.

Pēc viņa paustā, arī ieceres par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma jautājumā skolotāji un daudz vecāki bija neizpratnē par notiekošo, kas radījis bažas, ka šajā jautājumā viss līdz galam nav ticis pārdomāts, kā arī sagatavošanās darbi nav bijuši pietiekoši. Iespējams, ņemot vērā, ka šis jautājums bijis «karsts», to vajadzēja izdalīt no kopējās reformas, līdzīgi kā tas tika izdarīts ar lēmumu par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Rozenvalda ieskatā, liela daļa problēmas ir izglītības reformas administratīvais un dokumentālais pavadījums, kas nav ticis atbilstoši sagatavots, lai pārliecinātu partijas reformu atbalstīt.

Vienlaikus Rozenvalds norāda, ka jārunā arī par vēlēšanu tuvumu, kas licis koalīcijas partijām būt piesardzīgām, baidoties par to, kāda «bumba pie viņu kājām» būs septembrī. Rozenvalds gan uzskata, ka atbalsta trūkums izglītības reformai nav koalīcijas partiju «atpakaļ rāpulība», bet gan piesardzība.

Rozenvalds norādīja, ka koalīcijas partneri patlaban nav gatavi izdarīt pārsteidzīgus soļus arī tāpēc, ka nākamās 13.Saeimas koalīcija būs citāda. Patlaban par drošu koalīcijas pārstāvi var uzskatīt tikai Zaļo un zemnieku savienību, kā arī nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK".

Rozenvalds arī pieņem, ka daļa problēmas varētu būt arī tas, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš pārstāv partiju «Vienotība», nevar pretendēt uz tik ļoti lielu atbalstu, kādu viņš būtu saņēmis pirms vairākiem gadiem. «Vienotības» ietekme ir samazinājusies, norāda politologs.

Tāpat viņš piebilda, ka jāņem vērā arī Latvijas koalīciju īpatnējais sastāvs, kas ir kā «savdabīgs draugu terārijs», kuru vidū viedokļi un intereses brīžiem mēdz ļoti atšķirties.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums ceturtdien konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma bija rosinājusi IZM. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauda, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu. Šo reformu IZM rosinājusi sākt ieviest ar 2019.gada 1.septembri.

Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā to sākotnēji bija piedāvājusi IZM.

Komentējot šos lēmumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piektdien žurnālistiem norādīja, ka par IZM piedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. «Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā. Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka IZM centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem,» norādīja Kučinskis.

Vēl iepriekš, ZZS pārsvarā balsojot pret vai atturoties, Saeima otrajā lasījumā noraidīja iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp paredzēja pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.