«Yit Celtniecība»: ES struktūrfondu pārrāvums pazeminājis būvniecības noslodzi

Viņš norādīja, ka teorētiski patlaban ir pieejami līdzekļi no 2014.-2020.gada plānošanas perioda, tomēr tie vēl joprojām nav sadalīti. «Šobrīd joprojām ministrijas savā starpā strīdās, kādi būs projekti, kādi būs šo projektu vērtēšanas kritēriji, un labākajā gadījumā šo fondu apguve sāksies nākamā gada otrajā pusē, visdrīzāk jau gada beigās. (..) Tas nozīmē, ka atkal mēs būsim zaudējuši divus trīs gadus šajā fondu apguvē, un pēdējos gados mēs pa galvu, pa kaklu tur kaut ko darīsim,» prognozēja Božē.

Pēc viņa teiktā, ES fondi veido būtisku daļu no pasūtījumiem. «Privātie investori joprojām ir ļoti neaktīvi, izņemot dažas veikalu ķēdes, kas joprojām paplašinās, pārējais tirgus ir ļoti neaktīvs. Savukārt valsts un pašvaldības pasūtījumi, kas pamatā ir līdzfinansēti no ES fondiem, to vienkārši nav tirgū. Tāda ir tā situācija. Respektīvi arī būvniecības nozares noslodze ir kritiski zemā līmenī,» skaidroja Božē.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācija būvniecībā ir pielīdzināma krīzes gadu situācijai. «Šobrīd mums ir otra «mini krīze», tā ir izveidota vairāk nevis no tirgus situācijas, bet ar diezgan nepārdomātiem valdības lēmumiem,» teica Božē.

Kā vienu no nepārdomātākajiem lēmumiem, Božē minēja, izmaiņas Imigrācijas likumā. «Nav runa par to, kāda ir imigrācijas politika ilgtermiņā - laba vai slikta, bet par to, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi par tik būtisku sfēru no valdības puses, un ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai. Lēmuma pieņemšana būtiski mainīja spēles noteikumus - aprīlī tika sākts runāt par izmaiņām, ka tādas vispār būs, un jau septembrī tās stājās spēkā. Ko tas tas nozīmēja investoriem un dzīvojamo māju attīstības sektoram? Cilvēki plāno šos projektus ilgtermiņā - tas nav tā, ka jūs varat uzbūvēt dzīvojamo māju pusgada laikā. Ir jāpiemeklē zemes gabals, tam aiziet gads, jo jāveic gan juridiskā izpēte, risku izvērtējums. Pieredze rāda, ka šāda veida darījumam, lai vienkārši nopirktu zemi, aiziet gads. Projektēšana aizņem ne mazāk kā gadu, būvniecība ir vismaz vēl viens gads. Un visi investori rēķinājās ar to, ka ir šāda imigrācijas likumdošana, ka ir pieprasījums no tādām valstīm kā Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Ķīna, un ka ir šādi spēles noteikumi tirgū,» klāstīja Božē, piebilstot, ka pēc izmaiņām tirgus vienkārši apstājās un investori zaudēja interesi.

Viņš norādīja, ka patlaban darījumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir desmit reižu mazāks. «Darījumi notiek, bet mazāk. Faktiski tas, kas ir ilgtermiņā plānots pilsētas centrā, Jūrmalā, tas viss šobrīd stāv. Šie dzīvokļi šobrīd nevienam nav vajadzīgi, jo vietējie pircēji viņus nevar «pavilkt» un droši vien, ka arī nevarēs, bet ārējiem pircējiem nav jēgas - nav ko darīt ar to visu,» skaidroja Božē.

Tāpat viņš norādīja uz novilcinātiem lēmumiem saistībā ar «nolikto atslēgu principu». «Tas tika sākts pērn rudenī, tad tika pārcelta lēmuma pieņemšana līdz pirmajam janvārim, tad vēlreiz tika pārcelts līdz pirmajam martam. un tad pienāca marts valdība izlēma, ka to atstās kā izvēles iespēju. Tad tirgus arī attiecīgi parādīja, ka tas nevienam nav vajadzīgs,» teica «YIT Celtniecība» valdes priekšsēdētājs.

Kā pozitīvu lietu, Božē atzīmēja mājokļa atbalsta programmu ģimenēm. «Tā neapšaubāmi ir aktivizējusi tirgu, bet ir jāsaprot to, ka šo darījumu summa ir vidēji 30 līdz 40 tūkstoši eiro tikai par dzīvokli. Nu ko var nopirkt par šo summu? Tas nav jaunais projekts, tas nav trīsistabu dzīvoklis jaunajā projektā, kas maksā vismaz 80 līdz 100 tūkstošus eiro. Tas nozīmē, ka pamatā tiek pirkti un pārdoti dzīvokli «bloķenēs», vecajā fondā. Ļoti reti darījumi notiek arī ar dzīvokļiem jaunajos projektos,» sacīja Božē.

«Yit celtniecība» pērn strādāja ar 8,998 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 169,5 tūkstošu eiro zaudējumus, liecina datubāzē «Lursoft» publiskotā informācija.

Uzņēmums ir dibināts 1998.gadā. Tā pamatkapitāls ir 47,38 miljoni eiro, un tas pieder Somijas uzņēmumam «Yit Construction Ltd», kas ir lielākais Somijas celtniecības koncerns.