Cīņa pret nerezidentu ieguldījumiem, iespējams, vēl straujāk mazinās TUA izsniegšanu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Valdības plāns ierobežot nerezidentu ieguldījumu apjomus Latvijas bankās, iespējams, vēl straujāk mazinās termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem pret investīcijām nekustamajā īpašumā, banku vai uzņēmumu kapitālā, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

«TUA pieprasījums tiešām ir ļoti minimāls,» saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze. Šogad četros mēnešos atļauju saņemšanai investējuši 37 nerezidenti. Pieskaitot viņu ģimenes locekļus, kopumā izsniegtas 134 atļaujas.

Populārākās investīcijas, piesakoties TUA, joprojām ir nekustamais īpašums. «Darījumi notiek Rīgas klusajā centrā un Jūrmalā. Šie pircēji pārsvarā ir Krievijas pilsoņi, kas, iegādājoties īpašumu kā investīciju, dažreiz izvēlas arī TUA. Lielākoties šie klienti jau dažādās valstīs TUA ir ieguvuši,» saka nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Šogad aptuveni 3000 atļauju beidzas piecu gadu derīguma termiņš. Gada pirmajos četros mēnešos atļaujas pagarinātas 386 personām, bet 405 atļaujas - anulētas. PMLP atzīst, ka daudzi paši nolemj nepagarināt atļaujas uz jaunu termiņu. Viens no iemesliem ir kopš šā gada sākuma noteiktā 5000 eiro maksa par atkārtotu atļaujas pieprasīšanu. Kā papildu grūdiens atstāt Latviju pēdējos mēnešos kalpojusi banku jaunā politika atbrīvoties no riskantiem klientiem. «To arī viņi jūt, tāpēc saka: « Ja mūs te neviens negaida, kāpēc mums to darīt?» Ikdienā pierasts, ja es iemaksāju naudu, tad man nevajag stāstīt, ko es daru, kā biznesu vadu. [Tagad] ierobežojumi ir tādi, kas attur,» saka «Latio» valdes loceklis Riekstiņš. Turklāt bijuši arī vairāki gadījumi, kad potenciālajiem investoriem bankas nevēlas arī atvērt kontus vai sniegt aizdevumus.

Katalizators šādām krasām izmaiņām banku sektorā bija šobrīd pašlikvidācijai nolemtā «ABLV Bank», kuru ASV apsūdz smagos, ar netīru naudu saistītos pārkāpumos. Banku likvidējot, tiks anulētas arī TUA, kas izsniegtas pret ieguldījumu šīs bankas kapitālā. Galvassāpes tas sagādā 66 TUA saņēmējiem, kuri nezina, cik ilgi varētu notikt bankas likvidācijas process. «LNT Ziņu TOP 10» kļuvis zināms, ka daļa no «ABLV Bank» klientiem interesējušies par citiem ieguldījumu veidiem atļauju saņemšanai. Par to, ka tas nav neiespējams, liecina arī «Latvijas Krājbankas» klientu pieredze, kas pēc bankas kraha ieguva jaunas TUA pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.

Atļauju izsniegšanai tagad pastiprināti seko arī Drošības policija, kas pērn rosināja atļaujas nepiešķirt 26 personām, bet 21 gadījumā rosināja anulēt jau piešķirtu atļauju. Politiķi ik pa laikam ir rosinājuši diskusiju par izmaiņām TUA sistēmā - arī valsts drošības apsvērumu dēļ, taču no atļauju izsniegšanas atteikties pagaidām nav plānots. Tikmēr atļauju skaits ik gadu mazinās par vairāk nekā 10%, bet jaunu investīciju apjoms sarucis no vairākiem simtiem miljoniem eiro gadā līdz 16 miljoniem eiro pērn. Nekustamā īpašuma eksperti savos piedāvājumos praktiski vairs nepiedāvā TUA, un atklāj, ka šo atļauju saņēmējus nekustamā īpašuma tirgū darījumu skaitā ziņā jau aizvietojuši Latvijas pilsoņu veiktie darījumi.

Uz augšu