Ziņojums: Latvijā ir mazattīstīts kapitāla tirgus

Ilustratīvs attēls.

FOTO: AP/Scanpix

Salīdzinot ar citām Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, Latvijai ir zemākā tirgus kapitalizācija, respektīvi, biržā kotēto uzņēmumu kopējā tirgus vērtība pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu (IKP), kas norāda uz mazattīstītu kapitāla tirgu valstī, ziņojumā norāda Pāresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC uzsvēra, ka Latvija krietni atpaliek gan no Lietuvas un Igaunijas, gan arī Islandes, kas ir salīdzinoši neliela valsts. «Islandes paraugs uzskatāmi parāda, ka valsts izmēram kapitāla tirgus attīstībā nav izšķirošā nozīme, daudz nozīmīgāku lomu spēlē valsts kopīgā ekonomiskā izaugsme, uzņēmējdarbības vide un uzņēmēju ambīcijas piesaistīt kapitālu biržā,» teikts ziņojumā.

Latvijas kapitāla tirgus attīstību raksturo neliels kotēto uzņēmumu skaits .2016.gadā biržā savas akcijas iekļāva AS «HansaMatrix», kas bija pirmais uzņēmums pēc 12 gadu pauzes. 2017.gadā biržā ienāca viens jauns akciju emitents AS «Madara Cosmetics». «Ņemot vērā, ka kotēto uzņēmumu daudzums ir neliels - 24 kompānijas , akciju tirgus kapitalizācija Latvijā ir tikai 800 miljoni eiro,» piebilda PKC.

Tāpat PKC norādīja uz zemu akciju tirdzniecības apgrozījums biržā. 2016.gadā Latvijā vidēji dienā tas bija 50 000 eiro, salīdzinot ar 630 000 eiro Igaunijā, 350 000 eiro Lietuvā un teju 20 miljoniem eiro Islandē.

PKC arī atzīst, ka Latvijā trūkst pozitīvu piemēru kapitāla piesaistei biržā. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū ir samērā ierobežotas iespējas un izpratne par to, kā piesaistīt kapitālu straujākai attīstībai.

«Bankas nefinansē projektus ar augstu riska pakāpi, līdz ar to daudz ideju, kas varētu būt interesantas biržas investoriem, netiek realizētas. Ir maz pozitīvu piemēru kapitāla piesaistei biržā, liedzot citām kapitālsabiedrībām gūt pieredzi,» uzskata PKC.

PKC norādīja, ka attīstīts kapitāla tirgus ir viens no stūrakmeņiem nacionālo ekonomiku izaugsmē, tas nodrošina efektīvu resursu izmantošanu un naudas plūsmu savietošanu.

«Citiem vārdiem sakot, kapitāla tirgus ir vieta, kur tie, kas grib ieguldīt savus brīvos līdzekļus un nopelnīt papildus, satiekas ar tiem, kuriem nepieciešams kapitāls tālākai uzņēmuma attīstībai. Rezultātā iegūst gan nacionālā ekonomika, gan tirgus dalībnieki. Turpretī neattīstīta kapitāla tirgus gadījumā brīvie resursi tiek mazāk efektīvi izmantoti, kavējot uzņēmējdarbības vides attīstību, investīciju piesaisti uzņēmumiem, iedzīvotāju patēriņu utt.,» pauda PKC.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai plānots uzdot izvērtēt lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, paredz saskaņošanai nodotais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums.

PKC izstrādājis informatīvo ziņojumu «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē», ar ko paredzēts formulēt redzējumu par finanšu un kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldībā un lēmuma par turpmākajiem soļiem pieņemšanai, nevis detalizētai katra iespējami kotējamā uzņēmuma izvērtēšanai.

Lai būtiski paceltu biržā kotēto uzņēmumu kapitalizācijas līmeni, kam sekotu arī likviditātes līmeņa pieaugums, PKC ieskatā, būtisku pozitīvu grūdienu varētu dot atsevišķu valsts kapitālsabiedrību daļas akciju kotēšana biržā.

Tāpēc PKC aicina izvērtēt iespējamo obligāciju emisijas vai akciju kotāciju 20 kapitālsabiedrībām - SIA «Lattelecom», SIA «Latvijas Mobilais telefons», VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga«», VAS «Latvijas gaisa satiksme», VAS «Latvijas dzelzceļš», SIA «LDZ Cargo», VAS «Latvijas Pasts», VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija», VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs», AS «Air Baltic Corporation», AS «Latvijas Valsts meži», AS «Latvenergo», AS «Sadales tīkls», VAS «Augstsprieguma tīkls», VAS «Valsts nekustamie īpašumi», VAS «Latvijas Loto», AS «Pasažieru vilciens», AS «Latvijas elektriskie tīkli», SIA «LDZ ritošā sastāva serviss» un AS «Rīgas siltums».

2017.gada decembrī biržas «Nasdaq Riga» un PKC rīkotajā diskusijā par kapitāla tirgus attīstību eksperti atzina, ka lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir iespēja Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019.gadam paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Diskusijā Kučinskis uzsvēra, ka, kotējot uzņēmumu akcijas biržā, caur labākas pārvaldības un caurspīdīguma īstenošanu varētu nonākt pie to vērtības paaugstināšanas, tādējādi arī secīga būtu iekšzemes kopprodukta palielināšanās valstī kopumā.

Ekonomikas ministrijas toreizējais valsts sekretārs Juris Stinka par situāciju nacionālā kapitāla tirgū sacīja, ka Latvijas tirgus kapitalizācijas jeb brīvā tirgū pieejamais uzņēmumu vērtspapīru apmērs ir salīdzinoši mazs, bet dinamisku izaugsmi nākotnē ir grūti iedomāties bez attīstīta kapitāla tirgus. «Veiksmīga akciju kotēšana biržā uzlabos ne tikai uzņēmumu bilances stāvokli un piesaistīs papildu kapitālu viedām investīcijām, bet arī darbosies kā plaša reklāma kā uzņēmumam, tā valstij,» pauda Stinka.

Savukārt «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne par esošo kapitāla tirgus situāciju stāstīja, ka pastāv neizmantotas iespējas, kā attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Savukārt «Altum» valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš par uzņēmumu ieguvumiem sacīja, ka obligāciju emisija šobrīd Latvijā nav līdz galam novērtēts finansējuma piesaistes veids.

Uz augšu